Leonārija Gudakovska ir Tukuma lauksaimnieku apvienības vadītāja, «Leader» projekta grupas vadītāja Sēmes, Irlavas, Vānes, Zantes pagastā un Kandavas novadā, kā arī ir Kandavas novada lauksaimniecības koordinatore. Tikko Leaonārija ir atgriezusies no Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdes, kur zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atbildēja uz lauksaimnieku uzdotajiem jautājumiem par piena ražotāju un pārstrādātāju problēmām.
– Ko LOSP pārstāvji jautāja zemkopības ministram?
– Tika jautāts, kad normalizēsies stāvoklis piena ražošanā Latvijā. Arī Piensaimnieku savienības pārstāvis Arvīds Ušča izteica sašutumu par to, ka visi pārstrādātāji līgumos ar zemniekiem raksta – "piena iepirkuma cenu nedrīkst izpaust, šī informācija ir konfidenciāla". Kāpēc Igaunijā un Lietuvā, ieejot viņu uzņēmumu mājas lapās, var redzēt, par kādu vidējo cenu piens tiek iepirkts? Tāpat arī jautāja, vai piena cenas nekrītas tāpēc, ka Latvijā ir daudz lielu pārstrādes uzņēmumu, kas nevar nodrošināt pilnu jaudu, strādā uz pusslodzi un līdz ar to ražošanas izmaksas aug? Piena produktu sadārdzinājumu rada arī tas, ka jebkurā pagastā kursē desmitiem piena mašīnas. Tas, protams, notiek uz zemnieku rēķina. Ja Latvijā būtu kādi četri piena pārstrādes uzņēmumi un pa maršrutiem katrā pagastā kursētu viena mašīna, tad situācija varētu normalizēties.
Un vēl – LOSP pārstāvji jautāja tieši, vai nebūs tā, kā ar cukura rūpniecību, ka Latvijā nolikvidēs arī piena ražošanu? Pagājušā gadā zemnieku saimniecībās daudz realizēja projektus standartu sasniegšanai piensaimniecībā. Gandrīz katram otrajam zemniekam ir kredītsaistības bankā. Cenu krituma dēļ tagad šie ganāmpulki ir jālikvidē.
– Vai Kandavas novadā ir gadījumi, kad likvidējas ganāmpulki?
– Pašlaik tādu nav. Bet vairāki zemnieki par to šobrīd domā: Zemītes pagastā ir viena saimniecība ar 5 līdz 8 govīm, kas gatavojas likvidēties. Šai saimniecībai par pienu maksājot deviņus santīmus. Saimnieks ir pārliecināts, – lai dabūtu piena cenu uz leju, iepircējs gan uztaisa analīzes, taču uzreiz pasaka, ka piens nekvalitatīvs un tāpēc zemniekam nemaksā. Nupat izmisuma pilns pie manis vērsās kāds cits zemnieks, kuram «Rīgas piena kombināts» jaunajā līgumā paredzējis samaksu – 15 santīmus par piena litru. Turklāt viņš saņēmis arī analīžu rezultātus, kuros pēkšņi arī viņa ražotais piens kļuvis nekvalitatīvs… Zemnieki sāk neticēt analīžu objektivitātei un uzskata, ka PVD pēdējā laika aktivitātes ir īpaši organizētas, lai iznīcinātu piena ražotājus.
Sanāksmē jautājām arī par neskaitāmajām pārbaudēm, kas Latvijā pašlaik lauksaimniekiem tiek veiktas. Tika izteikts viedoklis, ka visā Eiropas savienībā regulas visiem ir vienas un tās pašas, bet mūsu valstī ir arī vēl speciālas valsts prasības un līdz ar to rodas atšķirīgi noteikumi.
Ļoti daudz pretenziju tika izteikts par soda sankcijām, arī par to, ka piena produktus nevar tirgot atsevišķās vietās. Cilvēki brauc pa Eiropas savienības valstīm un redz – to, ko pie mums neļauj, citur – dara brīvi. Izrādās, ka katras valsts regulai izstrādā vēl papildu prasības, kas mums nez kādēļ ir sevišķi stingras.
Tika arī runāts par to, ka Eiropas savienības nauda, kas iedota jaunu darba vietu radīšanai, faktiski tiekot iedota kontrolējošo iestāžu radīšanai, jo tik, cik tās tagad saradušās, par normālu situāciju uzskatīt nevar. Zemnieki domā, ka pārbaudes institūcijas saimniecībās meklējot kādu vainu tik ilgi, līdz to atrodot. Tieši tāpēc zemniekiem radušās aizdomas, ka pārbaudītājiem noteikts limits, cik jāiekasē nauda, lai atskaitītos, ka viņi strādājuši.
– Vai mūsu rajona zemnieki var vērsties pie jums kā pie lauksaimnieku apvienības vadītājas pēc informācijas, arī pēc tās, kas apspriesta LOSP sēdēs?
– Jā, es jau arī cenšos informatīvajās dienās, kad sanāk kopā lauku konsultanti, par sēdēs runāto viņiem pastāstīt. Ar šīs apvienības starpniecību pagājušajā gadā mēs arī uzrakstījām projektu bioloģisko lauksaimnieku apmācībai, kur bija aicināti mācīties visi rajona zemnieki, kuri to gribēja. Un šo programmu bez maksas apguva 40 zemnieki.
– Dzirdams, ka dažviet zemnieki gatavojas rīkot akcijas pret valdību jautājumā par pienu. Vai tādas sagaidāmas arī mūsu rajonā?
– 3. maijā Veselavas «Brīvniekos», netālu no Bērzkroga, atklāj Zemnieku spēka akmeni, uz kura paredzēts iegravēt moto «Latvju zemē esam stipri». Tur būs iegravēti arī gada skaitļi: 1841. – tas ir gads, kad zemnieki, bruņojušies ar nūjām un mietiem, neatļāva arestēt savus biedrus. Pēc vairākiem mēnešiem notika nežēlīga izrēķināšanās un Veselavā 113 zemniekus dzina caur stroju, kur viņi saņēma no 50 līdz 500 sitienu ar rīkstēm. Savukārt 1997. gadā zemnieki bloķēja Rīgas – Veclaicenes šoseju pie Bērzkroga. Ja zemnieki vēlēsies, mēs noīrēsim autobusu un uz šo pasākumu aizbrauksim. Par citādām aktivitātēm pagaidām nekas nav zināms.
P.S. Cienījamie lasītāji, ceturtdien, 24. aprīlī Tukuma rajonu apmeklēs zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Savu vizīti viņš sāks ar telefonakciju «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijā, kur laikā no 10.30 līdz 11.30 varēsiet uzdot savus jautājumus gan par piena ražošanu, gan citiem lauksaimniecībai nozīmīgiem jautājumiem.
