Nepatīkams pārsteigums 8. jūlijs rītā gaidīja Antona Šimanovska kungu ar kundzi. Naktī kāds ļaundaris bija ne tikai izgāzis koptā mazdārziņa žogu, bet arī cūciski nokārtojies siltumnīcā, kurā aug tomāti, pieķēzot arī lejkannu.
Lieki teikt, ka Šimanovsku ģimenei vandaļu nodarījums radījis nopietnas problēmas, tās radītas arī tiem, kas vēlētos braukt pa Putniņu ielu, jo viņiem nāktos braukt pār izgāzto žogu.
Ar to gan mazdārziņa īpašnieku nedienas nebeidzās, jo redakciju Antona kungs apmeklēja pēc tam, kad vairākkārt nesekmīgi bija centies uzrakstīt iesniegumu municipālajā, pēc tam – arī valsts policijā. Taču sūtīts no vienas policijas uz otru un atpakaļ…
Kristīne Štromane
P.S. Šimanovsku ģimene nav vienīgā, kura cietusi no metāla žogu kārotājie. Vairākkārt jau esam nopublicējuši arī iedzīvotāju atstāstītās iespējamo vandaļu pazīmes – puišus un dzīves paburzītus vīrus, kas ik rītu iziet apgaitā šajā mikrorajonā, ievērojuši daudzi.
Kad valsts vara parāda savu bezzobaino muti, un vietējie iedzīvotāji tos tipiņus ir ievērojuši, tad viņiem derētu atcerēties Čārlzu Linču, kas reiz izdomāja un sekmīgi realizēja plānu ko darīt tad, ja valsts iestādes ir bezzobainas un ar tādu bezzobainu smaidu ņirdz jums sejā kad noziedzīgi tipiņi jūs apceļ. Laiks pāriet no ievērošanas pie rīcības, jo raugi, VIŅI jau rīkojas – bet mēs – tikai ievērojam. Kautkā dumji sanāk, ne ? Viņiem taču no mūsu ievērošanas ne silts ne auksts (tāpat kā mundieros tērptajiem uzlīmju līmētājiem).
Nezinu, man tas teksts uzsita zināmu sirsnības devu – iedomājieties vien, kā cilvēkam bijaā *jācenšas būt smalkam*, lai pieķēzītu lejkannu, nevis vienkārši siltumnīcas durvjupriekšu no ieksas :))