Kad lidmašīna nokrīt pilsētā…

16. augustā ap 10.30 Tukumā, Laustiķu pļavās, kādā no ģimenes dārziņiem avarēja lidotāju apmācību kluba «AirTraining» lidmašīna, kas Tukumā bija ieradusies no Spilves lidlauka. Tajā lidoja pilots, instruktors un seši pasažieri – kluba kursanti. Visi astoņi ar dažādām traumām tika ievietoti Tukuma slimnīcā. Notikuma vietā strādāja VUGD Tukuma brigādes ugunsdzēsēji, ātrās medicīniskās palīdzības mediķi un policisti.

Kā «Neatkarīgajām Tukuma Ziņām» sestdien pastāstīja Tukuma rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas biroja 1. nodaļas priekšniece Signe Dektere, acīmredzot lidmašīnas mērķis bijis Tukuma lidlauks, kurā sestdien notika aviošovs; cietušie gan nav bijuši pieteikti kā šova dalībnieki. S. Dektere apstiprināja, ka par negadījumu ierosināts kriminālprocess (21. nodaļa – noziedzīgs nodarījums pret satiksmes drošību).

Negadījuma vietā strādājuši Tukuma VUGD brigādes vīri un Tukuma slimnīcas ātrās palīdzības brigāde. Kaut arī avārija ļoti nopietna – lidmašīna pēc ietriekšanās zemē pārlūzusi un aizdedzies viens no dzinējiem – tukumnieki tikuši galā saviem spēkiem. No neoficiāliem ziņu avotiem kļuvis zināms, ka pirmais palīgā piesteidzies kāds tukumnieks, kas no degošās lidmašīnas izvilcis piecus cilvēkus (pašam glābējam apdeguši mati un uzacis); tad palīgā nācis vēl viens vīrietis un pa abiem viņi atbrīvojuši vēl divus pasažierus; pilots palicis iesprostots savā vietā, viņu atbrīvojuši VUGD vīri.

Bija sprādzienbīstama situācija

Lūk, ko par tālāko pastāstīja Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas dienesta Tukuma brigādes priekšnieks Dainis Bērziņš:

– Bija daudz skatītāju un mašīnu, kas traucēja piekļūt notikuma vietai. Priekšroka, protams, tika dota Ātrajai palīdzībai. Lidmašīna tika noklāta ar putām, jo dega izlijusī degviela; pēc tam, kad tika novērsta degšana, veicām pilota izgriešanu (viņš vienīgais bija palicis iespiests lidmašīnā savā vietā); vienlaicīgi pārējie cietušie tika evakuēti uz slimnīcu.

Jāpiebilst – pirmā dzēšana notika vēl pirms ugunsdzēsēju ierašanās; to veica gan policisti, gan vietējie cilvēki; arī pats tur piedalījos. Paldies visiem, kas palīdzēja, taču lielāko skatītāju daļu vajadzēja sūtīt projām, jo pastāvēja sprādziena draudi.

– Kas varēja uzsprāgt?

– Jāsaprot, ka jebkurā lidmašīnas avārijā pats bīstamākais ir degviela. Degvielas bākas atrodas abos spārnos un šajā gadījumā dega no viena spārna zemē izlijusī degviela un motors. Šai lidmašīnai, šķiet, nebija niķeļa magnija sakausējumu, kas noteiktā temperatūrā izraisa arī metāla degšanu – ļoti bīstamu situāciju.

– Kāda bija situācija, kad pats ieradāties notikuma vietā?

– Nebiju pirmais, taču palīdzēju vēl pirms glābšanas dienestu ierašanās. Visi cietušie, izņemot pilotu, jau bija izcelti no lidmašīnas un mēs mēģinājām ar zemi apslāpēt degšanu; galvenais bija noturēt uguni, lai tā neaizietu uz otru spārnu. Tas arī izdevās.

– Aculiecinieki stāsta par kuriozu, ka spaiņi dārzos gan bijuši, taču pieķēdēti un tāpēc nav varēts tos izmantot…

– Kad es ierados, spaiņu netrūka, taču ūdens liešana būtu kļūda, jo degošu degvielu ar ūdeni nedzēš – ūdens tikai palielina degšanas platību, jo degviela peld ūdenim pa virsu. Tāpēc izmantojām tikai zemi un, paldies cilvēkiem, kas to saprata un pieņēma pareizo lēmumu.

– Vai no šī gadījuma ugunsdzēsēji varēja kaut ko mācīties?

– Jāsaka, lidmašīnas pasažieriem šī bija veiksmīga avārija – pēc tās visi vēl bija pie samaņas. Mums – ugunsdzēsējiem, nekā sarežģīta nebija – galvenais bija darboties pareizi un ātri. Taču vēl pirms šīs avārijas no Tukuma lidostas saņēmām piedāvājumu piedalīties mācībās – pieredzējis aviotehniķis uz nelidojošas lidmašīnas mums ierādītu visas konstrukcijas īpatnības, kas jāzina, atbrīvojot cilvēkus no lidmašīnas vraka. Jāatzīst – ar lidmašīnu sagriešanu līdz šim nebija nācies nodarboties.

Pilots miris, pasažieriem smagas traumas

Kā telefonsarunā pastāstīja Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics, svētdien slimnīcā miris avārijā cietušais lidmašīnas pilots. Uzreiz pēc cietušo pārvietošanas uz Tukuma slimnīcu, mediķi pieņēmuši lēmumu četrus no viņiem pārvest uz Rīgu. Viens vīrietis ar kājas un mugurkaula skriemeļu lūzumu ir nogādāts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, bet pārējie trīs – Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Viens no viņiem joprojām atrodas bezsamaņā Reanimācijas nodaļā, un mediķi turpina cīnīties par viņa dzīvību. Abu pārējo stāvoklis ir stabils, taču jāturpina ārstēties pēc smagajām politraumām.

Cietušo vidū vienīgā sieviete (20 gadus veca jauniete), kas guvusi smagu mugurkaula un krūšu daļas skriemeļu lūzumu, kā arī smadzeņu bojājumu, joprojām atrodas Tukuma slimnīcā un šobrīd mediķi spriež, kur un kad viņu labāk operēt. Viens no lidmašīnas pasažieriem – 19 gadus vecs jaunietis – guvis tik vieglus miesas bojājumus, ka no stacionāra palaists mājās. Viņš ir pagaidām vienīgais cilvēks, kas varētu liecināt par avārijas iemesliem, taču no sarunas ar žurnālistiem puisis atteicies.

– Vai ir kādi ieteikumi, kā lidmašīnas pasažieriem rīkoties tik kritiskā situācijā, kā Tukuma negadījumā piedzīvotā?

M. Šics:

– Šiem cilvēkiem Dievs ir stāvējis klāt, jo parasti šādām avārijām ir daudz smagākas sekas. Tas ir kritiens no liela augstuma, sēžot krēslos, zem kuriem nav nekādas amortizācijas – parasti tas beidzas ar ļoti smagām mugurkaula traumām. Speciālisti rekomendē pirms trieciena pievilkt

klāt ceļus un ar rokām aptvert galvu – neko vairāk ieteikt nevar. Jāpiebilst, ka šajā nedēļas nogalē tās nebija vienīgās mugurkaula traumas – līdzīgas gūtas arī vairākās autoavārijās, un centra neiroķirurgiem bija darba pilnas rokas.

– Vai iespējams jau prognozēt – aviokatastrofā cietušie cilvēki vēl spēs staigāt jeb mūžs būs jāpavada ratiņkrēslā?

– Līdz šim pasaules neiroķirurģijas praksē nav bijis gadījuma, kad būtu izdevies atjaunot pārrautas muguras smadzenes. Princips ir šāds – muguras smadzenes ir kā sakaru kabelis, kas impulsus no galvas smadzenēm novada līdz pārējiem orgāniem. Atkarībā no tā, vai muguras smadzenes ir daļēji vai pilnībā bojātas, cilvēks uz leju no bojājuma vietas paliek paralizēts. Tāpēc šīs lietas vajag iespējami ātri ārstēt – salauztos skriemeļus fiksēt, lai netiktu nospiests un neatmirtu muguras smadzeņu "kabelis". Negribu komentēt, kā veiksies tā cilvēka ārstēšana, kas atrodas Stradiņa slimnīcas Reanimācijas nodaļā (jo bezsamaņā guļošam cilvēkam dabisko funkciju pārbaude ir apgrūtināta). Vissmagāk cietusi jaunā sieviete, kurai atlikušais mūžs visticamāk būs jāpavada ratiņkrēslā (labāk tomēr tāda dzīve nekā nekāda); pārējie būs staigātāji. Gribu gan teikt, ka valsts labākie prāti dara visu iespējamo, tāpēc ar prognozēm vēl nesteigsimies.

Avārijā vaino slikto redzamību

Šobrīd avārijas iemeslus izmeklē Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (TNGIIB), tiek spriests, kā lidmašīnas vraku nogādāt uz vietu, kur iespējams veikt pamatīgāku izpēti. Speciālisti izvirzījuši divas versijas – vai nu vraks jāaiztransportē pa gaisu, paceļot ar helikopteru, vai arī mazdārziņos jāieved smagā tehnika, kas tomēr varētu izrādīties dārgs un sarežģīts pasākums, jo mazdārziņi atrodas purvainā vietā.

Pēc TNGIIB direktora Ivara Alfrēda Gaveika teiktā, avāriju visticamāk izraisījuši sliktie laika apstākļi, jo astoņvietīgās divdzinēju lidmašīnas «Fighter 31» dokumentācija un tehniskais stāvoklis atbildis visām prasībām.

Kā aģentūrai LETA pastāstījis Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs, sestdienas rītā Spilves lidostā sliktās redzamības dēļ vairāki pieredzējuši piloti pieņēmuši lēmumu lidojumu atcelt vai pārlikt uz vēlāku laiku. Esot pat bijusi lidmašīnas apkalpe, kas pie Jelgavas, kur purvainā apvidus dēļ apgrūtināta redzamība, pieņēmusi lēmumu atgriezties.

Avarējušās lidmašīnas pilots esot bijis informēts par slikto redzamību, kā arī saņēmis brīdinājumus no citiem lidaparātu vadītājiem, tomēr pieņēmis lēmumu lidot uz lidostu «Tukums», skaidro M. Gorodcovs.

Cietušajiem sola kompensāciju

Lidmašīna nokritusi Maijas Zvagules mazdārziņā, pilnībā sagraujot dārza mājiņu, nopostot žogu un bojājot siltumnīcu. Vairāk gan glābēju nobradāts ir arī kaimiņienes Mirdzas Kupčas dārzs. Abas kundzes aizskāris tas, ka visa vērība pievērsta lidmašīnai – ja vajadzēšot, līdz tai kaut lielceļu būvēšot, bet par cilvēku, kas gadiem savu dārziņu kopis gan neviens neinteresējoties.

Sazinoties ar kluba «AirTraining» kursu vadītāju Oļegu Vdovinu, noskaidrojām, ka lidmašīna bijusi apdrošināta un visiem, kas cietuši avārijā, zaudējumi tikšot kompensēti; tostarp mazdārziņu īpašniekiem. Savukārt Tukuma policijas pārstāve S. Dektere ieteic, ka vispareizākais būtu vērsties vietējā policijas pārvaldē ar iesniegumu, kurā "saprāta robežās" uzskaitīti nodarītie zaudējumi.

Prasīs aizliegt cilvēku vizināšanu virs pilsētas

Nepilnu pusotru gadu pēc tam, kad Tukuma dome saskaņoja SIA «Tukums Airport» iesniegto lidlauka šķēršļu karti, avarējusi jau otrā lidmašīna, turklāt pēdējā – Tukuma pilsētā. Lai arī lidlauka saimnieki norāda, ka avarējusī lidmašīna nav bijusi tieši saistīta ar pagājušo sestdien lidlaukā notikušo aviošovu, tās pasažieri visdrīzāk bija plānojuši to noskatīties, tā ka saistība tomēr ir.

Tā kā dažu dienu laikā iedzīvotāji vairākkārt pauduši bažas par to, kā lidošana virs pilsētas ietekmēs viņu dzīvi turpmāk, izvaicājām Tukuma domes priekšsēdētāju Juri Šulcu.

– Lai arī lidlauka šķēršļu kartes sabiedriskajā apspriešanā pagājušā gada februārī tika teikts, ka mazās lidmašīnas nekādu bīstamību iedzīvotājiem nerada, reālā pieredze ir daudz traģiskāka.

– Ne velti, apspriežot nolaišanās un pacelšanās zonas, runājām, cik tas ir bīstami vai mazāk bīstami. Toreiz lidlauku pārstāvji mums teica, ka lidmašīnu lidojumi nav bīstami, bet tagad pārliecināmies, ka tā nemaz nav. Esmu dzirdējis no vairākiem cilvēkiem, ka lidmašīnas lidojušas nenormāli zemu, kas radījis lielu stresu. Tāpat pagājušo sestdien bija Rožu svētki, Durbes estrādē bija lielais koncerts, un tanī pat laikā tik daudz lidmašīnu lidoja zemu un trokšņaini. Iznāca gandrīz tāpat kā vecajos padomju laikos, kad reaktīvo lidaparātu dēļ gandrīz nevarēja notikt svētki. Es domāju, ka būs jāvienojas, ja ir kāds pasākums, ka tad nevar lidot. Ņemot vērā, ka esam iedevuši lidošanas atļauju dienas laikā, nāksies daudz striktāk diktēt noteikumus, jo īpaši tad, ja viņi gribēs savu darbību pastiprināt. Kas attiecas uz nokritušo lidmašīnu, to lai vērtē eksperti, jo mēs nevaram noteikt, vai lidmašīna lidoja zemu vai augstu, vai izvairījās no daudzdzīvokļu mājām, lai tajās neieskrietu, vai parādīja pārgalvību. Varam tikai pieļaut, kas varēja notikt, piemēram, ja tā būtu ieskrējusi mājā. Un to, ka tā varēja notikt Spartaka un Meža ielā, apliecina iedzīvotāji, kas to visu redzēja. Bet var jau būt, ka pilots varonīgi novirzīja defektētu lidmašīnu uz šiem mazdārziņiem.

– Vai tiesa, ka «Tukums Airport» vēlētos lidojumus organizēt arī naktī?

– Līdz šim mēs esam izdevuši tikai vienu atļauju, jo lidlaukā nav sistēmu, kas pieļautu nakts lidojumus. Bet, attīstoties darbībai, lidlauku noteikti gribēs aprīkot ar nakts lidošanai nepieciešamo aparatūru.

– Pieļaujat, ka pilsētai tiks prasīts saskaņojums?

– Domāju, redzot, kas notiek, mēs vēlētos, lai tiktu saskaņoti lidlaukā notiekošie pasākumi. Un, galvenais, prasīsim, lai pēc iespējas mazāk organizētu cilvēku pārvadāšanu virs pilsētas. 90. gadu sākumā, kad bijām sadraudzības pilsētā Šēselē (Vācija), uzzinājām, ka Vācijā kategoriski noteikts – virs apdzīvotām vietām šādus lidojumus neorganizē. Pacelšanās, nosēšanas lai notiek, bet riņķošana virs pilsētas – ne.

– Vai domes deputāti izskatīs šo jautājumu?

– Vispirms jāanalizē situācija, jāredz, kāds būs slēdziens par negadījumu – avārija, huligānisms, patvaļa. Lēmumam jābūt profesionālam, nevis emocionālam.

– Prasīsiet lidošanas aizliegumu virs Tukuma?

– Jau pagājušajā gadā mēs spriedām, ka lidlaukam tad nav reāli iespējas pastāvēt – pacelšanās joslas izvietojuma un valdošo vēju dēļ lidošana uz citu pusi nav iespējama. Tad lidosta ir jāslēdz.

– Vai atbalstu saņems mazdārziņu īpašnieki, kuru darbs negadījumā izpostīts?

– Vispirms jānovērtē, kas noticis, un tad lemsim, ko darīt.