Sals ir klāt, un apkures iekārtas tiek ekspluatētas ar pilnu slodzi, tāpēc īpaši aktuāla kļūst drošība to izmantošanas laikā. Ilgstošā apkures sistēmu ekspluatācijas gaitā ir iespējama to aizkaļķošanās, kas var novest pie plīsuma vai eksplozijas. Kā ievērot praktiskus padomus, kas palīdzēs izvairīties no apkures sistēmas aizsērēšanās, aizkaļķošanās, plīsumiem un citiem iespējamiem nelaimes gadījumiem?
Apdrošinātājiem, ikdienā saskaroties ar nelaimes gadījumiem, ir gana plaša pieredze, kā identificēt kritiskas situācijas saistībā ar apkures iekārtām. Pērn vien par apkures sistēmu nodarītajiem postījumiem «Balta» klientiem atlīdzinājusi zaudējumus 180 000 eiro apmērā. Īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītājs Ainārs Puķe skaidro, ka obligāts noteikums aktīvās apkures sezonas laikā ir parūpēties par dūmvadu un ventilācijas kanālu tīrību. Taču svarīgi arī atcerēties par pareizu pelnu un izdedžu uzglabāšanu un utilizēšanu, kā arī par slēgta tipa centrālās apkures pilnvērtīgu kopšanu un regulārām pārbaudēm.
Apkopojot visus ieteikumus, ir skaidrs, ka pavisam labi būtu katram namīpašniekam zināt Ministru kabineta noteikumus, kurus itin viegli var atrast internetā, meklētājā ievadot atslēgas vārdus «ugunsdrošības noteikumi nr. 82». Tie nav jāzina no galvas, taču to pārzināšana palīdzēs nodrošināt, lai apkures sistēmas ekspluatācijas laikā nenāktos piedzīvot problēmas un nepatīkamus starpgadījumus.
Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka ķieģeļu dūmvads jātīra ne retāk kā vienu reizi gadā, savukārt ķieģeļu dūmvadi ar oderējumu un metāla dūmvadi – ne retāk kā vienu reizi divos gados. Protams, svarīgi ir sekot līdzi dūmvadu stāvoklim visas apkures sezonas laikā, jo, kurinot ar slapju kurināmo, kā arī nepietiekošas vilkmes gadījumā dūmvadi un apkures ierīces var aizsērēt arī viena līdz divu mēnešu laikā pēc to iegādāšanās. Īpaši bīstams ir dūmeņa piesvīdums jeb piedarvojums, kas var aizdegties jebkurā laikā. Degot tas rada ļoti augstu temperatūru, bojājot dūmeni.
A. Puķe norāda: „Par piedarvojuma rašanos liecina notecējumi apkures ierīcē vai pelnu savākšanas ierīcē, bet par skursteņa aizsērēšanu liecina vilkmes samazināšanās, dūmu ieplūšana kurtuves telpā un citi līdzīgi faktori. Ja kādreiz kurtuves telpā novērojat kādu no šiem faktoriem, steidzami ir nepieciešams ziņot profesionāļiem, kas nekavējoties var doties novērst radušos problēmu.”
Būtisks elements apkures sistēmas pilnvērtīgai nodrošināšanai ir pelnu un izdedžu uzglabāšanas un utilizēšanas kontrole. Bez ugunsdrošības noteikumos noteiktajām normām ir jāatceras, ka izdedžus drīkst bērt tikai metāla traukos un nekādā gadījumā nedrīkst tos uzglabāt kurtuves telpā, jo pat vizuāli izdeguši kurināmā materiāli var sākt gruzdēt un trauks var uzkarst līdz bīstamai temperatūrai. Turklāt kurtuves telpa var piepildīties ar dūmgāzēm, kas ir bīstami dzīvībai. Katras apkures ierīces kurtuves priekšā ir jābūt degt nespējīgam (vislabāk metāla) klājam, kura izmērs nav mazāks par 0,5 m perpendikulāri kurtuvei un 0,7 m paralēli tai.
Ja ēkai ir slēgta tipa centrālā apkure, tai uzmanība ir jāpievērš vēl vairāk nekā krāsns apkures ierīcēm. Šajā gadījumā bez visiem minētajiem pasākumiem papildus ir jāievēro vēl vairāki:
1. Jāseko līdzi spiedienam apkures ierīcē un sistēmā.
2. Elektroapgādes pārtraukuma rezultātā ir jābūt iespējai savlaicīgi nepieļaut spiediena paaugstināšanos siltumnesēja sistēmā. Šajā gadījumā ir lietderīgi uzstādīt UPS akumulatorus, kas pielāgoti attiecīgai apkures sistēmai.
3. Vismaz divas reizes apkuras sezonas laikā jāpārbauda apkures katla un drošības vārstu stāvoklis.
Ja slēgta tipa apkures sistēmā nekontrolēti paaugstinās spiediens un nenostrādā drošības vārsts, var notikt katla eksplozija vai apkures sistēmas plīsums. Ir bijuši šādi gadījumi, piemēram, Burtnieku novadā veikala katlumājā pirms dažiem gadiem eksplodēja apkures katls. Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ nebija cietušo. Apdrošināšanas lietas administrēšanas laikā tika izstrādāts un realizēts jauns, drošs katla piesaistes projekts, un apkures sistēma bez problēmām kalpo jau vairākus gadus.
