Kādā jūlija sestdienā pēc sociālajos tīklos pamanīta uzaicinājuma devāmies uz Jaunsātu pagastu lūkot, kā Lienes Šalajevas un Pētera Apiņa mājās pavisam nesen kā no salmiem celtais namiņš draudzīgā atmosfērā tiek apdarināts ar mālu un nokrāsots.
Šī nejaušā satikšanās mums deva iespēju redzēt, kā ēkas būvniecībā tiek izmantoti biedrības «Salmu māja» izgatavotie salmu paneļi, par kuriem rakstījām mūsu laikraksta pielikumā «Darbs Dara Darītāju» 4. jūnijā, un vienlaikus būt klāt brīdī, kad salmu māja tika pie turpat pagalmā iegūtā māla “mētelīša”, kas pavisam vienkārši – ar mīlestību un glaudīšanu – tika pielipināts salmiem.
Viss – pašu spēkiem
Lienes ģimene lauku mājās Jaunsātu pusē saimnieko jau piekto gadu, un, kā paši saka, visu cenšas izdarīt vai nu pašu spēkiem, vai ar radu un draugu palīdzību, kā tas bija arī mūsu tikšanās reizē. Pirmie gadi jaunajā vietā pagājuši, tīrot apkārtni un cērtot krūmus, bet pamazām pienācis laiks domāt par to, kur dzīvot: “Vecā māja savu mūžu jau ir aizvadījusi – pirms mums tā kādu laiku bija stāvējusi tukša, tāpēc daba to bija pārņēmusi – tagad to apdzīvojuši putni, bites un skudras. Sākumā mēs tur nakšņojām, bet sapratām, ka ir vajadzīga jauna ēka, un tā radās ideja par salmu māju, kas bija lētākais un mums piemērotākais variants. Un vienlaikus tā bija iespēja izmēģināt, kāda ir salmu māja un kāds – māla apmetums, lai vēlāk tieši tāpat celtu dzīvojamo māju.” Savukārt, kā piebilda saimnieks Pēteris, tā kā darbiem varējuši atvēlēt vien brīvdienas, bijis svarīgi, lai dienas laikā var kaut ko paliekošu izdarīt, un no salmu paneļiem tiešām varējuši vienu sienu saskrūvēt, bet ar radu un draugu palīdzību – arī sienas ar mālu apmest.
Māls no pagalma
Mālu saimnieki izrakuši gluži vai mājas pagalmā – arī senāk vai pie katras lauku mājas bijis savs māls, lai nevajadzētu mērot tālu ceļu pēc materiāla. Tikai šādam, no zemes izraktam, esot gadu jānostāvas, lai tas ziemā izsaltu. Tā kā māls katrā vietā esot atšķirīgs, Liene iesaka sajaukt mālu un granti dažādās proporcijās un izveidot dažādus paraudziņus, lai redzētu, kurš paraudziņš plaisā, kurš drūp vai kurš noberžas. Interesējoties, kāds ir māla sastāvs, noskaidrojām, ka apakškārtas proporcija ir viens pret trīs, kā jebkurai javai, kur viena daļa ir māls un salmi, bet trīs daļas grants. Salmi, kurus vispirms sasmalcina, tiekot likti klāt tāpēc, lai apmetums labāk saķeras ar salmu paneļiem. Interesanti, ka salmu ātrākai sasmalcināšanai piemērojuši agregātu ābolu smalcināšanai; kā izrādās, tas labi kalpojot abām vajadzībām.
Vairāk lasiet otrdienas, 6. augusta, laikrakstā ŠEIT=>
Žurku peļu paradīze.
Jūs maldāties – grauzēju, kukaiņu un sēņu audzētavas ir mūsdienu būvniecības sistēmas.
nu Āfrikā izmanto vēl ” cienījamākus”materiālus….