Eksperti: jaundzimušo mirstību perinatālajā periodā var samazināt ārstniecības procesu sakārtošana, sabiedrības izglītošana un atbildīga ģimenes plānošana.
2012. gadā perinatālās mirstības rādītāji Latvijā ir mazinājušies līdz 8,8 gadījumiem uz 1000 dzimušajiem, salīdzinot ar 9,3 gadījumiem 2011. gadā. Nepilna gada laikā ir īstenotas nozīmīgas izmaiņas bērnu perinatālās mirstības samazināšanai, tomēr Latvijas dzemdniecības un neonatoloģijas speciālisti ir vienisprātis – uzlabojamā vēl ir daudz gan veselības aprūpes jomā, gan veselas un atbildīgas grūtniecības apziņas radīšanā.
Nozīmīgākās izmaiņas veiktas, ieviešot pirmā grūtniecības trimestra ultrasonogrāfijas izmeklējumus, pirmo reizi piedāvājot definēt Perinatālās aprūpes centrus, kas turpmāk ļaus efektivizēt un sekot līdzi to darbībai, kā arī uzlabojot medicīniskās dokumentācijas kvalitāti un īstenojot ārstu un vecmāšu apmācības, tāpat arī veicinot ārstu multisektoriālo sadarbību. Topošo vecāku izglītošanai Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe un LR Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, asociētā profesore, Dr. Dace Rezeberga izstrādājusi rokasgrāmatu «Gribu būt māmiņa», kurā izklāstīti veselas grūtniecības priekšnoteikumi.
Kā nozīmīgākās ieviestās izmaiņas Dr. Dace Rezeberga izceļ grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz iekļaut ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas veikšanu I un II grūtniecības trimestrī, ģenētisko anomāliju skrīningu visām grūtniecēm, papildus izmeklējumu veikšanu grūtnieču cukura diabēta diagnostikai un B grupas streptokoka atklāšanai.
„Visi grozījumi, kas stāsies spēkā no šī gada 1. jūlija ir veidoti, lai uzlabotu gan mātes, gan bērna veselības stāvokli un palīdzētu risināt jautājumus, kas saistīti ar bērnu pāragru mirstību. Vecākiem ne vienmēr ir nepieciešams finansiāls atbalsts no valsts, reizēm pietiek ar organizatoriskiem pārkārtojumiem, kas uzlabotu grūtnieces aprūpi un savlaicīgu slimību diagnostiku, un apliecinātu, ka katra bērniņa nākšana pasaulē ir svarīga ne tikai vecākiem, bet arī valstij kopumā,” skaidro Dr. Dace Rezeberga.
Kā norāda Latvijas dzemdniecības eksperti, atsevišķi ierosinājumi joprojām ir iniciatīvas līmenī, un to ieviešanai nepieciešams turpmākas izmaiņas. Piemēram, reģionālo slimnīcu nodaļu standartu izstrāde, perinatālās mirstības audits un kritisko gadījumu analīze tām iestādēm, kas piekritīs viņu darbības padziļinātai izpētei. Padziļinātu iesaisti un atbildību ginekologi sagaida arī no ģimenes ārstu puses – gan ģimenes plānošanas uzsākšanas, gan grūtniecības laikā.
„Pats galvenais ir precīzi diagnosticēt potenciālās problēmas kopā ar dažādu jomu speciālistiem – ģenētikas, sirds un citiem speciālistiem – maksimāli informējot vecākus un kopīgi meklējot risinājumus,” skaidro Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dr. Dace Matule. Viņa turpina: „Ultrasonogrāfija ir svarīgs diagnostikas līdzeklis, lai noteiktu dzemdībām piemērotāko vietu. Aktīvi strādājam pie tā, lai paaugstinātu ultrasonogrāfijas speciālistu kvalifikāciju.”
Rīgas Stradiņa universitātes Pataloģijas katedras lektore Dr. Ivanda Franckēviča īpašu uzmanību vērš nepieciešamībai uzlabot pataloģijas speciālistu kvalifikāciju. „Mūsu speciālistiem kvalifikācijas paaugstināšanai ļoti vērtīgi un noderīgi būtu apmeklēt Pediatru patalogu biedrības rīkotos ikgadējos pediatriskās pataloģijas kursus. Tāpat vērtīga būtu arī dalība biedrības rīkotajā ikgadējā kongresā, kurā notiek profesionālās pieredzes apmaiņa, kā arī ir iespēja uzzināt par jaunākajām zinātniskajām tendencēm nozarē.”
Savukārt Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule uzsver, ka ministrija pastiprināti izvērtēs ārstniecību iestāžu kvalitātes rādītājus, nākotnē tos saistot ar pakalpojumu pirkšanas atlīdzību. Turklāt, rūpējoties par kvalitātes nodrošināšanu, Nacionālā veselības dienesta līgumi ar reģionu iestādēm atbilstoši iestādes kapacitātei pieļaus ne vairāk kā 200 dzemdības gadā. L.Cipule akcentē arī sabiedrības atbildības lomu: „Ārsti ir izpētījuši un kopīgi strādā pie daudzprofilu problēmas risinājuma valstiskā mērogā, tostarp ārstēšanās, ārstu izglītības un sociālās jomas jautājumiem, bet ļoti nozīmīga ir cilvēkam ieaudzinātā atbildība pret veselību jeb paša cilvēka atbildība.”
Sabiedrības izglītošanu veiks arī ar Šveices veselības aprūpes firmas Roche un Austrumu slimnīcas atbalsta fonda gādību iznākusī Dr. Daces Rezebergas rokasgrāmata “Gribu būt māmiņa”. Tā ir orientēta uz lauku novados dzīvojošiem jaunajiem un topošajiem vecākiem, kuri to var prasīt gan sava novada sociālajiem darbiniekiem, gan ginekologiem, gan arī ģimenes ārstiem. Rokasgrāmata ikvienam aplūkojama un lejupielādējama arī internetā.
Par Veselības ministrijai iesniegtajām rekomendācijām
2012. gada vasarā tika prezentēts pētījums «Izglābsim 100 bērnus», kurā noskaidrots, ka perinatālajā periodā (no 22. grūtniecības nedēļai līdz 6. pēcdzemdību dienai) notikušie nāves gadījumi 2010.gadā bija 8,2 uz 1000 jaundzimušajiem. 2011. gadā šis skaits paaugstinājies līdz 9,3 gadījumiem, kas ir augstākais rādītājs salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Apzinot Latvijas situāciju perinatālās mirstības jautājumos, LR Veselības ministrei tika iesniegti kopumā 12 ieteikumi perinatālās mirstības samazināšanai, no kuriem lielākā daļa šobrīd tiek ieviesti likumdošanā vai jau realizēti praksē.
Par «Izglābsim 100 bērnus»
2011. gadā Latvijas vadošie dzemdniecības speciālisti Asoc. Prof. Daces Rezebergas vadībā apvienoja spēkus projektā «Izglābsim 100 bērnus», lai kopīgiem spēkiem samazinātu perinatālās mirstības rādītājus, kas Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Apjomīgā pētījumā tika noskaidroti galvenie iemesli augstajiem mirstības rādītājiem un izstrādātas rekomendācijas situācijas uzlabošanai. Projekta nākamie soļi ir aktīva līdzdalība rekomendāciju ieviešanā un sabiedrības informēšanā, lai sasniegtu mērķi – panākt, ka perinatālā mirstība sasniedz vidējos Eiropas Savienības rādītājus – ne vairāk kā 5,6 gadījumi no 1000.
Rokasgrāmatu «Gribu būt māmiņa» izdod Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atbalsta fonds un Šveices veselības aprūpes firmas Roche «Roche Akadēmija» Zinātniskās padomes sociālās atbildības projekts «Izglābsim 100 bērnus».
Vai Latvijas sievietes zina veselīgas grūtniecības priekšnoteikumus?
