Kā sver un vērtē labību «Straumē»?

Labība šobrīd pilnbriedā – lauksaimnieki steidz nokult laukus, pie nodošanas punktiem veidojas rindas, tai skaitā pie AS «Straume» svariem un graudu glabātavām Tukumā. Tomēr kādam mūsu lasītājam radušās bažas, vai svēršana un vērtēšana AS «Straume» tiek veikta godīgi?

“Nav skaidrības, kā «Straumē» viss notiek. Agrāk bija iespēja pašiem skatīties un novērtēt, cik krava sver, bet tagad pieņemšanas punktā svarus vairs neredz, tādēļ atliek vien noticēt tam, ko kāds uz papīra pēc tam ar roku uzraksta. Tāpat arī ar analīzēm – nekādas izdrukas izsniegtas netiek, vienīgi kaut kas uzrakstīts – atkal ar roku uz papīra. Rezultātā mums bija situācija, ka vakarā, braucot nodot labību, krava izrādījās par 200 līdz 300 kilogramiem vieglāka, kaut it kā jau zināms, cik kombains nokuļ un cik konkrētajā piekabē graudu ietilpst. Vēl arī vakarā ir mitrāks, un – vai tad kūlumam tad nevajadzētu būt smagākam? Kādam varbūt, protams, tas nav liels apjoms, tomēr mūsu saimniecībai gan it īpaši, ņemot vērā, ka cena labībai šobrīd ir “zemē”. Un, ja veikalā reizēm dzird, ka strīds pat par pieciem santīmiem, domāju, ka šī situācija taču ir nopietnāka!”

Komentēt situāciju lūdzām AS «Straume» ražošanas daļas vadītāju Inetu Renāri, kas skaidroja, ka, pirmkārt, mitra krava, tieši pretēji, noteikti ir vieglāka par sausu un reizēm ievērojumi (tas saistīts ar tilpummasu – mitrumā piebriedis grauds aizņem vairāk vietas). To, vai šī atšķirība var būt 200 līdz 300 kg apmērā, gan «Straumes» darbiniece pateikt nemācēja, jo atsevišķi neesot salīdzinājusi. Savukārt tehnikas jeb traktora svars gan varot mainīties, piemēram, uzpildītās degvielas daudzuma un piekabes svara dēļ vai atkarībā no tā, kā tiek piekabe izmantota. “Agrāk, kad mums bija mazie svari, vēl varēja gadīties, ka, piemēram, kāds ritenis nav pilnībā uz tiem uzbraucis, taču šobrīd šādu problēma nav,” tā I. Renāre. Viņa arī skaidro, ka svari ir caur stiklu redzami no šoferu telpas, bet, ja ir vēlēšanās, ir iespēja piedalīties arī pašā svēršanas procesā. “Analīžu rezultātus, jāatzīst, mums tiešām nav iespēju izdrukāt, un tāpēc tie tiek rakstīti ar roku. Bet arī šajā gadījumā, ja nav izteikti garas rindas, ir iespēja palūgt analīzes atkārtot, kā esam arī darījuši. Un reizēm, ja no augstākas kvalitātes labības šķir tikai pavisam nedaudz, tas ir arī atmaksājies,” skaidro vadītāja. Arī šajā gadījumā, apgalvo uzņēmuma pārstāve, ja ir kādas šaubas, cilvēks var piedalīties labības novērtēšanas procesā. Īsāk sakot, par jebkuru neskaidrību vai šaubām ir iespējas runāt turpat uz vietas. “Šobrīd arī pati esmu sazvanāma un strādāju no 8.00 līdz teju 24.00. (tālrunis: 26397205),” uzsver I. Renāre un arī apstiprina, ka šī gada cenas nav ne tuvu tādas kā pagājušajā gadā. “Šogad graudu kvalitāte ir ļoti laba – liela daļa lauksaimnieku var piedāvāt graudus pārtikas ražotājiem, kam ir arī augstāka cena. Paši gan šogad iepērkam tikai lopbarībai paredzēto labību un arī tai cena ir ievērojami kritusies. Ja pērn par tonnu labības lopbarībai varēja saņemt 150 latus, tad šogad tie ir tikai 105. Tādēļ saprotams, ka lauksaimnieku vidū valda nervozitāte,”  tā I. Renāre.