Līdz šim preses slejās daudz vērības pievērsts lopkopības nozarei, kas būtiski izjūt krīzes situāciju. Tad arī atklājās, ka vinnētāji ir tie, kam saimniecībā ir abas – gan augkopības, gan lopkopības – nozares, jo šobrīd augkopība balsta lopkopību. Tomēr, sākoties nākamajai lopbarības gatavošanas sezonai, situācija var pasliktināties. Par to, kāda pašlaik ir situācija augkopībā stāsta Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa.
Ko saražojam, ko iepērkam
I. Ozoliņā:
– Augkopības nozarē pašlaik pieejamā statistika ir par 2007. gadu. Pirmajā vietā (27% no visiem augkopības ienākumiem) ir graudkopība. Otrajā – lopbarības ražošana, trešajā (12%) – kartupeļu audzētāji. Strauji pieaug rapša platības, kas ir ceturtajā vietā, tad nāk dārzeņi un augļi.
Divās augkopības nozarēs spējam saražot tik, cik nepieciešams pašu patēriņam un pat vairāk – tā ir graudkopība un kartupeļu audzēšana. Graudu nozarē par 30% saražojam vairāk nekā patērējam, tātad – ir jābūt arī stabilām eksporta iespējām. Kartupeļus – cik saražojam, tik apēdam, eksports nekāds lielais nav. Mēs varētu audzēt arī vairāk, bet tad ir jāatrod, kur kartupeļus realizēt. Dārzeņus saražojam 70% no patēriņa. Ļoti lielas iespējas attīstīties ir augļkopībai, kur saražojam tikai 24% no tā, ko patērējam.
Krīzes jautājumi un atbalsts
– 3. februārī Ministru kabineta sēdē tika nolemts piešķirt 10 miljonus latu Lauku attīstības fondam, lai palielinātu pamatkapitālu un nodrošinātu garantijas apjomu, investīciju un citu attīstības pasākumu veikšanai. Tātad uzņēmējs, kam nepieciešams kredīts, var vērsties Lauku attīstības fondā pēc nodrošinājuma.
Ekonomikas ministrija izstrādā tiesībaktu projektu par atbalsta garantijām, lai ieviestu īstermiņa eksporta kredītapdrošināšanas sistēmu, šī atbalsta saņēmēji varētu būt lauksaimniecības pārstrādes produktu eksportētāji.
Kredītprocentu dzēšana ir ļoti nozīmīga pozīcija mūsu subsīdijās, un lauksaimnieki katru gadu lūdza šo summu palielināt. Papildu finanšu apjoms subsīdijās bija paredzēts 5,6 miljonu latu apjomā, Ministru kabinets lēma, ka jāpieliek vēl pieci miljoni klāt. Bet tam vēl ir nepieciešams Saeimas lēmums. Nosacījumi kredītprocentu dzēšanai nav mainījušies. Pieteikšanās termiņš – 10. marts.
Visus gadus kopējais finansējums valsts atbalstam bijis nemainīgs, un tie ir 32 miljoni latu. Šogad ar visiem uzstādījumiem no Ministru kabineta, kopējais apjoms ir samazināts uz pusi. Līdz ar to daudzas atbalsta programmas ir vai nu samazinātas, vai izslēgtas pilnībā. Šogad netiek piešķirts atbalsts kartupeļu gredzenpuves apkarošanai. Neizdevās nosargāt subsīdijas sertifikācijas izdevumu segšanai gan kartupeļu sēklkopībai, gan graudkopībai.
Atbalsts ražotājgrupām ir paredzēts augļu un dārzeņu nozarēm. 2007. gadā atzītas divas ražotāju grupas dārzeņiem: «Mūsmāju dārzeņi» un «Baltijas dārzeņi». Augļkopjiem arī vajadzētu sasparoties un veidot savas ražotāju grupas, jo grupām ir iespēja izmantot Eiropas Savienības naudu ražotāju grupu un biedru attīstībai un investīcijām, lai mēs konkurencē ar citām valstīm kļūtu stiprāki. Pieejams valsts atbalsts arī integrētai augļu un dārzeņu audzēšanai.
Kopš 2007. gada tika piešķirts Eiropas savienības atbalsts enerģijas kultūraugiem. Konstatēts, ka šim atbalstam nav lielas nozīmes, un 2009. gadā šis atbalsts ir pēdējo gadu.
No pagājušā gada stājās spēkā noteikumi, ka zemniekiem ir iespēja pieteikt savus sējumus Riska fondam. Fondam ir iesniegti 44 pieteikumi 2143 ha platībā, kas nav daudz. Laiks rādīs, kā situācija risināsies tālāk.
Pesticīdu regula
– Bija lielas diskusijas, kad Eiropas komisija ar Eiropas parlamentu strīdējās par iespējamo pesticīdu izslēgšanas no aprites. Nu panākta vienošanās. 13. janvārī Eiropas parlaments nobalsoja par regulu, kas atbilst Latvijas interesēm. Regulas pieņemšanā tika novērsts iespējamais augu aizsardzības līdzekļu skaita samazinājums un nepieciešamības gadījumā varēs atzīt arī citu valstu augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju. Tādējādi tiks novērsta situācija, kad augu aizsardzības līdzekļu firmas, aizbildinoties, ka Latvijai ir pārāk mazs augu aizsardzības līdzekļu tirgus, atteicās vienu vai otru augu aizsardzības līdzekli reģistrēt Latvijā. Tuvāko 10 gadu laikā izmaiņas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā nav sagaidāmas.
Apkarojot kartupeļu gredzenpuvi
– Noteikumos par kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanu noteikts, ka ar šo gadu 25% no apstādāmās platības ir jābūt apstādītai ar sertificētu sēklu. Jautājums daudz diskutēts. Audzētāji saka, ka tas ir ļoti liels finansiāls slogs audzētājam, ka ir jāatrod rezerves finanses. Mums ir bēdīga situācija ar gredzenpuves apkarošanu, jo situācija neuzlabojas, kaut arī sešus gadus ir maksāts valsts atbalsts tām saimniecībām, kurās šī slimība ir atklāta. Ja pavērtē no valstiskās puses – sešu gadu laikā miljons ir samaksāts, bet situācija nav uzlabojusies. Līdz ar to rodas jautājums, vai tas ir bijis pareizais ceļš, varbūt jārisina problēma citādi?
Graudu tirgus prognozes
– Globālajā graudu bilancē kopumā prognozē lielāku piedāvājumu nekā pieprasījums. Ievērojams cenu palielinājums, salīdzinot ar pašreizējo cenu, nav gaidāms. Jāņem vērā arī iespējamie nelabvēlīgie laika apstākli, kas varētu ietekmēt graudu cenu. Lielāko graudu biržu, kādas ir Francijā, Lielbritānijā un Amerikā, kviešu cenu prognozes līdz 2009. gada novembrim liecina, ka krasu graudu cenu kāpuma nebūs. Ne ministrija, ne cita institūcija nevar pateikt, kādu lēmumu pieņemt graudu audzētājam šajā situācijā.
Vai Latvijā augs ģenētiski modificēti augi?
Nu mums ir Ģenētiski modificētās organismu aprites likums, kurš gan ir papildināts ar normu, kas dod iespēju pašvaldībām pasludināt savas teritorijas brīvas no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas. Ir radies uzskats, – ja Zemkopības ministrija ir izdevusi noteikumus par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzās pastāvēšanu, tad jau ministrija cenšas veicināt, lai tādi augi būru. Nekā tamlīdzīga! Ir Eiropas nosacījums, ka ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu neviena valsts ar likumu nedrīkst aizliegt audzēt. Līdz ar to, ja nav nekādi noteikumi valstī, tad katrs, kas vēlas, var audzēt ģenētiskos kultūraugus, jo noteikumu vispār nav.
Nu ir noteikumi un visai stingri, pat drastiski ar domu, ka tas, kas gribētu sākt modificētu pārtiku audzēt, viņam būtu diezgan lielas problēmas. Eiropā ir atzītas un atļautas audzēt tikai tās šķirnes, kas ir iekļautas Eiropas katalogā. Pašlaik tajā ir tikai kukurūzas šķirnes.
Vēl joprojām Latvijas Zemkopības ministrijas viedoklis ir tāds: ja tiek lūgta atļauja audzēt ģenētiski modificētos organismus, tas jāsaskaņo ar visām dalībvalstīm. Ja kāds saka, ka Eiropas savienība ir atzinusi daudzas kultūras, tad tas nav par audzēšanu, tas ir par pārtikas piedevām, lopbarību. Taču tas arī rada bažas, jo ir risks, ka organisms, piemēram, modificēts lopbarības grauds vai kartupelis, kas nav iekļauts atļauto katalogā, var tikt iesēts vai iestādīts, tātad nonāks apritē vidē. Un šī situācija nebūs kontrolējama. Piemēram, Latvijā pašlaik ir jūtami spēcīgi centieni no kartupeļu selekcijas firmas Zviedrijā, kura cenšas panākt atļauju ģenētiski modificētu kartupeļu audzēšanu ne pārtikai, bet arī cietes ražošanai un tehniskām vajadzībām. Pašlaik mūsu Zemkopības ministrija tam pretojas, jo ļoti labi zinām, ka Latvija ir kartupeļu zeme, un gandrīz jebkuram ir piemājas dārziņš, un kāds jau aiz intereses vien gribēs pamēģināt un to kartupeli arī savā dārziņā izaudzēt…