Kā iepriecināt vēderu, tam nekaitējot?

Tuvojas svētki, un kā jau tas nereti gadās, cilvēki šajā laikā, it īpaši – latvieši, kuriem tā svētku svinēšana ierasti iet caur vēderu, mēdz krist no vienas galējības otrā. Te pieēdamies līdz ūkai, te ievērojam drakoniskas diētas, un šo darbību dēļ visvairāk cieš tieši kuņģis. Par to, kas kuņģi un gremošanas sistēmu kopumā šādās situācijās iepriecinātu, un par to, kad vēdersāpes jāsāk uztvert pavisam nopietni, pastāstīt aicinājām ģimenes ārstu Andri Puzaku.

Slimības pielāgojas

– Saka, ka dažādiem gremošanas sistēmas traucējumiem ir sezonāls raksturs?

– Tā arī ir. Īsti nezinu kādēļ, bet gastrīts, dažādu čūlu saasinājumi parasti novērojami tieši rudeņos un pavasaros. Bet ja runājam par iemesliem, kādēļ rodas dažādas gremošanas sistēmas kaites – tie ir visdažādākie, sākot ar to pašu iedzimtību jeb gēniem un beidzot ar mūsu ēšanas paradumiem, dzīvesveida, ģimenes tradīcijām.

– Kuņģa čūlu jau izraisot stress?

– Noteikti, ka arī tam ir sava nozīme, jo stress jau saasina jebkuru slimību, tomēr ir pierādīts, ka čūlas slimības galvenais izraisītājs ir baktērija – helikobaktērija, kas noārda kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas gļotādu. Saistību starp kuņģa čūlu un helikobaktēriju 2004. gadā atklāja divi zinātnieki no Austrālijas. Tas bija revolucionārs atklājums medicīnā.

– Tātad čūla ir ārstējama?

– Jā, pirmkārt, to ir daudz vienkāršāk diagnosticēt – veicot analīzes, otrkārt, ir izstrādāti attiecīgi medikamenti, kas cīnās ar helikobaktēriju un tās izraisītajām sekām. Tagad ir diezgan veiksmīgi iespējams ārstēt čūlu jau agrīnās stadijās un novērst tās galējās izpausmes – asiņošanu, kuņģa plīsumu. Tomēr, jāsaka, ka, līdzīgi kā ar citām slimībām, jo vairāk medikamentu saražojam, jo vairāk tā it kā pielāgojas jaunajiem apstākļiem, un nu jau ir pierādījies, ka viss nav nemaz tik skaidrs, kā sākumā šķita, un visā nelaimēs nevar vainot tikai helikobaktēriju.

– Kā šī baktērija nonāk cilvēka organismā?

– Tiek uzskatīts, ka tas notiek jau agrā bērnībā, kad mazulis rāpo pa grīdu, visu ko bāžot mutē. Tā ir ļoti daudzu problēma, tomēr ne visiem helikobaktērijas klātbūtne organismā izraisīs kādas negatīvas sekas, piemēram, to pašu gastrītu, jo mēs katrs uz to reaģējam atšķirīgi. Te jāpiemin tos pašus ēšanas paradumus, dzīvesveidu un citus faktorus.

Lai dzīvo dažādība!

– Mūsdienās, īpaši – tuvojoties svētkiem, popularitāti guvušas dažādas diētas. Ir tā sauktās sulu kūres – kad vairākas dienas no vietas tiek dzertas tikai sulas, diētas, kuru ievērošanai pilnībā jāizvairās no ogļhidrātu uzņemšanas. Cik veselīgi vai neveselīgi tas ir?

– Kā es reizēm saku saviem pacientiem, kuriem ir lauku saimniecības – jūs taču savas cūkas barojat regulāri! Jūs esat sliktāki par cūkām? Ja ne, tad galvenais nosacījums – jāēd regulāri! Protams, katra organisma prasības ir individuālas – cits var ēst visu ko pēc kārts un svarā neņemties, citam pārtikas uzņemšanas pastiprināti jākontrolē. Tomēr cilvēka organismam, kurā ir kaulu, smadzeņu un daudz citu šūnu, kas jāpabaro, aug mati, nagi, ir nepieciešama dažādība. Mēs esam visēdāji, tādēļ diētas, kuru laikā uzturā jālieto, piemēram, tikai burkānus, apelsīnus – ir pat kaitīgas veselībai!

– Tad kāda, jūsuprāt, būtu diēta, kas ir vistuvāk ideālam?

– Pats būtiskākais ir visu darīt ar prātu! Katrs mēs esam atšķirīgs un atšķirīgi reaģējam uz konkrētiem pārtikas produktiem. Pieņemšanos vai, tieši pretēji, nepieņemšanos svarā ietekmē mūsu endokrīnā sistēma, gēni, tie paši – ēšanas paradumi. Īpaši būtiskas, manuprāt, ir ģimenes ēšanas tradīcijas, jo jau bērnībā cilvēks sāks ražot fermentus – atbilstošus savām vajadzībām. Ja neesam, piemēram, nekad lietojuši piena produktus, tad tas ir tikai likumsakarīgi, ka vēlāk, ja pēkšņi izdzersim trīslitru piena burku, radīsies arī gremošanas traucējumi. Organismā vienkārši nav nepieciešamā fermenta. Un jājautā, vai, ja Latvijā nebūtu ziemas, mēs turētu mājas sniega lāpstu? Ar fermentiem ir tas pats – tie pielāgojas mūsu ēšanas paradumiem.

– Kāds ir jūsu viedoklis par dažādu medikamentu reklāmām, kas piedāvā cīnīties ar visdažādākajiem gremošanas sistēmas traucējumiem – pūšanos, dedzināšanu u.c.?

– Lielākoties šādi traucējumi rodas, ja mums nav jau minētā fermenta, kas šķeļ ar pārtiku uzņemtos taukus, cukurus u.tml. Reklāmās daudzinātie preparāti, kas aptiekās nopērkami bez receptes, parasti satur mākslīgos fermentus, un tie tiešām palīdz. Tomēr ar medikamentu lietošanu arī vajadzētu būt uzmanīgiem. Kas par daudz, tas par skādi! Cilvēka organisms vienkārši kļūst slinks un vairs nevēlas pats ražot nepieciešamos fermentus, pilnvērtīgi pārstrādāt uzņemto pārtiku.

Kas meklē, tas atrod

– Kāda saistībā ar gremošanas sistēmas traucējumiem ir diagnostikas efektivitātei?

– Daudz ko var noteikt ar analīžu palīdzību, piemēram, tās pašas helikobaktērijas konstatējamas asins analīzēs. Tomēr visefektīvākā, vismaz ja runa ir par kuņģa problēmā, ir endoskopija jeb tā sauktā "kobra". Praktiski 99% diagnožu uzstādāmas, izmantojot šo, jāatzīst, ne pārāk patīkamo metodi. Arī audzējus tā iespējams konstatēt, ja tie ir daudzmaz uz āru – nav kaut kā ieauguši kuņģa gļotādā. Mazliet problemātiskāk gan ir konstatēt audzēju, ja tas atrodas zarnās, tomēr arī tur ir savas metodes un pazīmes, kā to konstatēt.

– Zinu cilvēkus, kuriem it kā regulāri sāp vēders, tomēr analīzes un dažādas izmeklēšanas neko neuzrāda…

– Par to jāpriecājas, tas tikai nozīmē, ka visticamāk pašlaik cilvēkam nav slimības, ar kuru varētu cīnīties gastroenterologs. Problēmas sakne ir cita, piemēram, tas varētu būt tas pats stress. Taču, jāpiebilst, ka profilaktiskas pārbaudes, ja ir kādas sūdzības, vajadzētu veikt regulāri. Aiziesim vienreiz pie ginekologa un, ja pēc desmit gadiem tiks konstatēts krūts vēzis, nevainosim taču savu ārstu!?

– Šķiet, ka mūsdienās saslimšana ar vēzi ir īpaši izplatīta. Kādēļ tā? Kāds ir jūsu kā speciālista viedoklis?

– Es negribētu sevi dēvēt par speciālistu, jo kā izteicās kāds mans Medicīnas akadēmijas pasniedzējs: "Manā mūžā bijuši aptuveni 80 pastāvīgu pacientu. Vai to var saukt par pieredzi?" Daudz maz ticami ir tikai apjomīgi pētījumi, kas ik pa laikam dažādās sfērās tiek veikti. Viens cilvēks – ārsts – to nevar izdarīt. Bet, ja runājam par audzējiem – grūti spriest, vai tagad tie ir vairāk izplatīti nekā agrāk? Varbūt labākas kļuvušas diagnosticēšanas metodes? Jā, dzīves ilgums ir lielāks, un tā ir arī lielāka iespēja, ka kaut kas galu galā iemetīsies. Sava nozīme noteikti ir arī stresam, dzīvesveidam, kad cilvēks izjūt pastāvīgu nespēku un viņa imūnsistēma nav spējīga cīnīties ar dažādām kaitēm.

Ja sāp

– Tomēr – kas būtu tas brīdis, kad noteikti jāmeklē gastroenterologa palīdzību?

– Ja ir sūdzības. Tām pat nevajadzētu būt sāpēm. Piemēram, rūgta garša mutē var liecināt par žultsakmeņiem, kurus viegli konstatē ultrasonogrāfijā. Starp citu nesāpēt var arī divpadsmitpirkstu zarnas piedēkļa jeb apendiksa iekaisums. Tomēr, ja jums ir vēdera sāpes, kad it kā sāp kuņģis un pēkšņi sāpēs nokrīt lejā – steidzami jāsauc ātrā medicīniskā palīdzība. Patiesībā jau jebkuru sāpju gadījumā, īpaši, ja tās ir ilgstošas, un ja vēl ir arī vēdera izejas traucējumi vai citas sūdzības, nevajadzētu gaidīt, piemēram, līdz pirmdienai un, tad doties pie ģimenes ārsta. Ātrajos palīdzēs.

– Vai iespējams cīnīties ar vēdera smaguma sajūtu arī bez medikamentu palīdzības? Tuvojas svētki, būs cilvēki, kas pārēdīsies…

– Vislabāk palīdz staigāšana un fiziskās aktivitātes. Tad nemaz neradīsies tādas problēmas, jo staigājot, kustoties, zarnas tiek masētas, tiek veicināta vielmaiņa u.tml.

– Kāds ir jūsu viedoklis par visiem tiem jogurta dzērieniem, kas paredzēti bērniem un it kā ir papildināti ar visādām "ļoti labām" baktērijām?

– Ir speciālisti, kas iebilst pret pārtikas produktu, kur papildus pievienoti jau minētie fermenti, regulāru lietošanu, jo it kā tiek traucēta dabiskā fermentu ražošana. Tomēr man tāda sava viedokļa šajā jautājumā nav. Galvenais ir visu darīt ar mēru un prātu. Ēst regulāri, daudz maz pareizi, piemēram, izvairoties no saldumiem un treknas gaļas, kuru organismam grūti pārstrādāt, daudz kustēties. Tie ir svarīgākie ieteikumi jebkuras slimības profilaksē.