Tā tas iegājies gadiem – kamēr tukumnieki svin svētkus, tikmēr kultūras nama tradīciju zālē floristikas skolu dalībnieces veido ziedu pušķus un floristikas lieldarbus, lai pēc divu gadu intensīvām mācībām kārtotu skolas gala eksāmenus. Šogad savu meistarību rādīja floristikas meistardarbnīcas «ZieduLaiva» audzēknes Indra Jugāne un Līga Brakovska, kas gatavojās zeļļa pakāpei, un Elīna Zinoviča, ka vēlas iegūt meistara diplomu. Viņu darbus varēja redzēt uzreiz, ienākot kultūras namā – to vidū līgavu pušķi no smalkām puķītēm, lilijām un tā sauktais glamēlijas veida pušķis, veidots no neļķu ziedlapiņām. Turpat apskatāmi romiešu vainagi, kādi senāk darināti bērēm, kā arī istabas augu un sukulentu kompozīcijas stilizētos, ar mālu, ģipsi un betonu apdarinātos podos. Kursu dalībnieces atzina, ka šobrīd modē ir eikalipti, tā sauktās Ostina angļu rozes – tās biezās un pilnās; modē ir balti, rozā, violeti un citi maigie toņi, arī peonijas, kuras tagad var nopirkt visu gadu.
Skolas vadītāja Gaiva Mičule stāstīja, ka modē ir viss dabīgais, botāniskais; augu valsts pasaule un sastāvdaļas, dārza un telpu augi, pļavu un dārzu materiāli: “To var redzēt kāzās, pasākumos, arī Dziesmu svētkos – diriģentu pults noformējumā, un mērķis ir radīt pļavas, dārza sajūtu, kas ir brīva un dabīga. Tāpēc arī floristi cenšas izmantot to, kas ir Latvijā pieejams, atgriežas pie aizmirstām augu sugām, izmanto krūmu, koku zarus. Arī Tukumā bija jauki redzēt, ka, veidojot Rožu arkas, var izmantot vienkāršus materiālus un papildināt tos ar greznākiem, kas atceļojuši no tālām zemēm…”
Rapsis ne eļļai, bet skaistumam!
Kultūras nama tā sauktajā tunelī arvien vēl redzams Agneses Matvejevas veikums – tēlaini runājot, baltas papīra lampas rapšu mežā, un rapša smarža gatavošanās procesā bija sajūtama jau pa gabalu. Pati Agnese atzina, ka tas bijis lielākais trakums, ka piekritusi piedalīties, bet piekritusi tāpēc, ka pagājušā gada pilsētas svētkos viņas veidotais altāris cilvēkiem ļoti paticis: “Bet – jo tuvāk nāca Rožu svētki, jo lielāks bija uztraukums – kā radīt sajūtu. Tas man bija svarīgākais uzdevums, tāpēc, lai piedod tas zemnieks Pūres pusē, kura laukā ir radies maziņš rapša robiņš, bet es viņam pasaku paldies par to, ka kādu mazumiņu eļļas viņš nezinot būs atvēlējis skaistumam. Re, kā rapsis, apgriezts otrādi, rada īpašu vieglumu un vienlaikus piepilda telpu. Tagad ļoti moderni ir ziedu un augu griesti, tāpēc iedomājos tādus radīt arī kultūras namā – sākumā iedomājos par suņuburkšķiem, bet rapsis bija simtprocentīgs trāpījums. Pašai tas ir lielākais gandarījums, ka iecere izdodas un ka ir laimējies radīt to sajūtu… Es ceru, ka bija izdevies!”
Rožu arku konkursā
Īpašs svētku notikums ir floristu darbu konkurss – šoreiz komandām bija jārotā arkas, veidojot «Vārtus uz sapņiem» un krāšņojot Pils ielu. Rezultāti: 4. vietā floristu komandas «Latvijas roze», «Frēzija», «Sniegbaltītes», «Ieskaties norasojušā rozes ziedā, kur mīt dzīves sapņa noslēpums«, «Darbs – spēks smeļams dabā», 3. vietā – «3 eglītes» (Anna Eglīte, Ieva Mētra Eglīte, Luīze Astra Eglīte; Jelgava), 2. vietā – «Sapņiem piestāv krāsas» (Agita Cīrule), bet 1. vietā – «Dabas bērni» (Jevgenija Ostrovska, Līga Krūmiņa, Aleksandra Šestova; Tukums).
