Ukrainas prezidents Viktors Juščenko aicinājis visas pasaules tautas nosodīt boļševiku režīmu, kura noziedzīgās rīcības rezultātā 20. gadsimta 30. gados badā nomira miljoniem ukraiņu. Tā raksta interneta portāls www.vz.ru, atsaucoties uz «RIA Novosti».
"Ukraiņu valsts vārdā es aicinu visas tautas apvienoties un nosodīt totalitāro komunistu režīmu. Es aicinu nosodīt jebkurus mēģinājumus reabilitēt un attaisnot Staļina un viņa rokaspuišu noziegumus. Aicinu apvienoties visus labas un godīgas gribas cilvēkus, lai nepieļautu tādas politikas atkārtošanos, kas neciena cilvēku, viņa tiesības, neatkarīgu valstu nacionālo suverenitāti," teica V. Juščenko, 22. novembrī uzstājoties forumā «Mana tauta vienmēr būs!», kas veltīts 20. gadsimta 30. gadu "golodomora" jeb lielā bada 75 gadu piemiņai.
Ukrainas prezidents arī atgādināja, ka mākslīgi organizētajā bada stāvoklī cieta ne tikai ukraiņi, bet arī Pievolgas, Ziemeļkaukāza un Kazahstānas iedzīvotāji. Ar vispārīgo pārtikas konfiskāciju, kuru īstenoja totalitārais režīms, mākslīgi tika izraisīts bads, kas bija kā necilvēcisks mehānisms, lai iznīcinātu miljoniem ukraiņu. Pēc 1937. gada tautas skaitīšanas dokumentiem, 1932. un 1933. gada Golodomora rezultātā (bads, tīfs, zarnu trakta infekcijas, kanibālisms, represijas, pašnāvības) cilvēku upuru skaits sasniedza septiņus miljonus.
Pasākumos, kas veltīti šo skumjo notikumu piemiņai, piedalījās ar Latvijas prezidents Valdis Zatlers. "Golodomora izpratne ir būtiska ne jau Ukrainai vien. Tā ir vienlīdz svarīga arī citām kādreiz okupētām valstīm, tajā skaitā arī Latvijai. Minētie notikumi ir ārkārtīgi svarīgi Eiropai un visai pasaulei. Lai nonāktu pie secinājumiem un mācībām par cilvēces nākotni, būtiski ir šos notikumus ne vien atzīt, bet arī izprast. Bads, kurš 1932. un 1933. gadā piemeklēja Ukrainu bija ārprāta noziegums. Tas bija noziegums, kurš masveidīgi iznīcināja cilvēku dzīvi un pašcieņu. Tas bija noziegums pret cilvēci, kurš gadu desmitu garumā tika noliegts. Vēl mūsdienās milzīgais melu apjoms, kāds vijas ap Golodomoru, atsevišķu cilvēku prātos vēl nav izzudis," savā uzrunā konferencē teica Valsts prezidents.
Viņš arī uzsvēra, ka "vienīgais mierinājums un vienīgā spēja nākotnē izvairīties no šāda veida šausmām, ir pārliecināties, ka mūsējās ir brīvas sabiedrības, kuru pamatā ir vērtības un cilvēka cieņa." Tomēr "ar atpazīšanu vien nekas netiek panākts. Ir būtiski saprast, un ir vēl būtiskās novērst. Tas ir mērķis, kura labad visām nācijām ir jāstrādā kopā. Mums jābauda miers, kā arī demokrātiskās vērtības," noslēdzot uzrunu, teica Valsts prezidents.
Tāpat Ukrainas apmeklējuma laikā Valsts prezidents kopā ar citu valstu vadītājiem piedalījās bada upuru piemiņas memoriāla atklāšana, kā arī tikās ar Ukrainas Valsts prezidentu Viktoru Juščenko un citiem prominentiem konferences dalībniekiem.
Valsts prezidents arī iepriekš, valsts vizītes laikā Ukrainā, kas norisinājās no šī gada 25. līdz 27. jūnijam, ir apmeklējis Golodomoram veltītu piemiņas vietu.
Latvijas parlaments šī gada 13. martā pieņēma deklarāciju «Par 1932. un 1933. gada Ukrainas lielo badu». Deklarācija nosoda staļiniskā režīma plānoto un īstenoto politiku Ukrainā šajā laika periodā, un atzīst, ka šos notikumus var vērtēt kā apzināti īstenotu genocīdu pret Ukrainas tautu.