Valsts un pašvaldības veic būtisku darbu bērnudārzu rindu mazināšanai, taču valsts līmenī līdztekus jāattīsta arī alternatīvas bērnu pieskatīšanas formas. To Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti uzsvēra, trešdien, 20. februārī, diskutējot par bērnudārzu un alternatīvu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības situāciju.
„Saeima šī gada budžetā ir paredzējusi vairāk nekā 3 miljonus latu, lai kompensētu privātā bērnudārza izmaksas vecākiem, kuru bērniem trūkst vietas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs. Plānotais atbalsta apmērs ir līdz 100 latiem mēnesī. Ministrijas patlaban aktīvi strādā, lai rastu piemērotāko finansēšanas modeli un septembrī atbalsta mehānisms varētu sākt strādāt. Taču pagaidām esam vēl tālu no principa „nauda seko bērnam” ieviešanas, lai visā valstī vecāki paši varētu brīvi izvēlēties ― laist mazuli pašvaldības dārziņā, privātajā dārziņā, maksāt auklei par pieskatīšanu, vai arī izvēlēties kādu citu bērnam piemērotu alternatīvu pēc saviem ieskatiem,” rezumē Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Atbildot uz komisijas priekšsēdētāja biedra Arvila Ašeradena jautājumu, kad izsīks rindas uz bērnudārziem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji norādīja, ka problēmas atrisinājumu redz tuvāko trīs gadu laikā. Patlaban „reālajā rindā” valstī ir 8000 bērnu vecumā no pusotra līdz četru gadu vecumam. Pašvaldības ir būtiski strādājušas pie rindu mazināšanas un pēdējā gada laikā tās sarukušas par 3000, atzina komisijas sēdē pieaicinātie ierēdņi.
Komisijas sekretāre Inita Bišofa aicināja sakārtot aukļu darbību valstī, norādot, ka vienotu kritēriju un sertifikācijas trūkums gan veicina nelegālo nodarbinātību, gan rada riskus bērnu drošībai. Kā pamatu aukļu sistēmas izveidei visā Latvijā viņa minēja Liepājas pašvaldības pozitīvo piemēru, kur vecākiem jau ilgāku laiku ir pieejams pašvaldības atbalstīts aukļu dienests.
Arī portāla www.mammamuntetiem.lv pārstāve Aija Rutka aicināja kā alternatīvu attīstīt aukļu pakalpojumus. Bērni ir dažādi un, piemēram, pārlieku emocionāliem mazuļiem vai bērniem, kas bieži slimo, bērnudārzs nebūtu piemērotākais risinājums.
Rīgas pilsētā alternatīvu aprūpes formu trūkums ir skaidrojams ar regulējuma neesamību ― aukļu dienests būtu apjomīgs, taču valstī nav kritēriju, kam jāatbilst tajā strādājošajiem, un pašvaldībai būtu jāparedz arī resursi kontrolei, deputātiem pauda valsts lielākās pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Gundega Puķīte.
Savukārt Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa norādīja, ka ministrija valdības uzdevumā jau strādā pie normatīvā regulējuma, kas noteiktu bērnudārzam alternatīvu bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. To plānots izstrādāt līdz šī gada beigām.