«Neatkarīgo Tukuma Ziņu» interneta portāla foruma diskusijās uzzinājām, ka tik cerīgi darbīgajā uzņēmumā «Tuko-T» darbiniekiem vairs nemaksājot algas, neesot izmaksātas arī atvaļinājuma naudas. Zinātāji minēja, ka tā ir bijis arī pirms dažiem gadiem, kad tādējādi uzņēmums esot samazinājis strādājošo skaitu.
Daži strādājošie aizgājuši paši
Lai noskaidrotu, kāda situācija ir vienā no mūsu rajona lielākajām ražotnēm, kurā nodarbināti 180 cilvēki, sazinājāmies ar rās vadītājiem. Ražotnes direktors Uldis Liberts paskaidroja, ka šobrīd algu un atvaļinājuma naudas parādu neesot. Ar visiem darbiniekiem uzņēmums norēķinājies, ko gan nevarot teikt par norēķiniem par piegādātajiem materiāliem. Atlaist nevienu strādājošo pašlaik uzņēmumā negrasoties. Jūlijā, kad bijušas grūtības, kādi trīs cilvēki aizgājuši no darba labprātīgi.
Kaut gan pašlaik mēbeles tiek ražotas noliktavai, kur tās uzkrājas, ražošanu uzņēmums nepārtrauks, jo tiek meklētas jaunas realizācijas iespējas. Līdz šim mēbeles eksportēja uz Vāciju Austriju, Zviedriju, Dāniju, Lietuvu un Igauniju. Kur palikuši šie sadarbības partneri, kāpēc nav pasūtījumu, uz šiem jautājumiem U. Liberts mūs mudināja atbildes meklēt pie uzņēmuma
īpašniekiem, kas meklējami uzņēmumā SIA «Sāga».
Meklē partnerus Austrumos
SIA «Sāga» administratīvā direktore Iveta Bergmane mums apliecināja, ka uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis atbilstot Latvijas ne pārāk spožajam ekonomiskajam stāvoklim. Kopējās tirgus konjunktūras pasliktināšanās dēļ ir samazinājušies realizācijas apjomi ierastajam produkcijas klāstam. Apzinoties izmaiņu nepieciešamību, uzņēmums ir sācis jaunu produkcijas attīstīšanu un jaunu tirgus apguvi. Augustā iesākta sadarbība ar partneriem Krievijā – Sanktpēterburgā. Ir plānots tuvākā laikā uzsākt preču realizāciju Ukrainā, Kazahstānā un Azerbaidžānā. Tas dos iespējas cerēt uz darba kolektīva saglabāšanu un regulāru darba algu izmaksu.
Uz jautājumu, kādu atbalstu uzņēmums gribētu sagaidīt no valdības, I. Bergmane atbildēja:
– Valdībai būtu ieteicams vairāk atbalstīt vietējos ražošanas uzņēmumus garantiju un galvojumu veidā, kā arī, piesaistot investīcijas ražošanas modernizācijai, tehnoloģiju ieviešanai, izejvielu piegādei, kas veicinātu ražošanas izmaksas samazināšanos un peļņas palielināšanu. Turklāt būtu apsveicama aktīva ārzemju pārstāvniecību (vēstniecību, komercatašeju, biznesa klubu) iesaiste potenciālo partneru (pircēju) kontaktu organizēšanā.
Paldies par rakstu. Tas bija kaut kur aizkavējies!
Tāds sauss rakstiņš, bet paldies, ka vismaz kaut kas. Izpalikuši daži jautājumi, par tiem uz kuriem nevēlējās atbildēt uzņēmuma vadītāji. Kas samaksās par zaudējumiem mums darbiniekiem, kas izsauca algas, darba algas avansa un atvaļinājuma naudas kavēšanās? Piesaucot elementāro likumu, kuru būtu jāievēro visiem kas uzturas LV teritorijā!
Šim rakstam būtu jābūt raksta turpinājumam, kurā būtu izanalizēts valsts atbalsts darba devējiem, kā arī darba ņēmēju aizsardzība, maigi sakot tas mūsu valstī klibo smagi. Valsts darba inspekcijas darbinieki šādos jautājumos ir bezspēcīgi un viss tikai atkarīgs no „cietušo” zināšanām, drosmes, atļaušanās, drosmes.
Vai ir aizsardzība darbiniekam, kurš pieņēmis lēmumu darba devēju sūdzēt tiesā, saistība ar darba algas neizmaksāšanu laikā? Šobrīd plašu saziņas līdzekļos mēs runājam par esošo krīzi Latvijā. Eiropā un pasaulē. Par privātpersonu maksātnespēju. Vienalga kā darba ņēmējs zaudējot savu īpašumu ir lielāks zaudētājs nekā darba devējs bankrotējot – bankrots nozīmē tikai jauna biznesa sākumu!
Gudrajām galvām būtu jādomā par darba ņēmēja automātisku aizsardzību no valsts puses.
Jo lai kā lielie biznesmeņu aizsardzība jau tiek aizsargāta pašā aukstākajā valsts līmenī. Vai to kāds var apstrīdēt?