28. jūnijā norisinājās kārtējā Jaunpils novada domes sēde, kurā tika izskatīti 16 darba kārtības jautājumi. Lielāko daļu no tiem skaidroja nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Zinta Mielava, jo jautājumi bija tieši par zemes un īpašumu lietām, atsavināšanu (atļauju iedzīvotājiem iegādāties īpašumu), sadali un privatizāciju. Tā novada domē bija saņemti pieci iesniegumi no SIA «Joži», kuros tika lūgts pārdot zemes gabalus Jaunpils novada teritorijā.
Mazdārziņi pie Grāvīšiem paliks iedzīvotājiem nevis «Jožiem»
Tā, piemēram, SIA «Joži» vēlējās iegādāties piegulošo gabalu 0,3 ha platībā ar nosaukumu «Pie Grāvīšiem». ”Lai arī šis zemes gabals (starp uzņēmumu un dzīvojamo ēku) ir piegulošs un to varētu arī nosaukt par starpgabalu, tomēr uz tā atrodas piecu pašvaldības iedzīvotāju mazdārziņi. Vienam no tiem arī personīgā kūtiņa un citiem – divas siltumnīcas. Dārziņi ir sakopti. Vēl uz šī zemes gabala atrodas piebraucamais ceļš no Putnu ielas,” skaidroja Z. Mielava un lūdza visus deputātus izteikt savas domas, bet viņas priekšlikums bija nenodot šo zemes gabalu privatizācijai un saglabāt daudzdzīvokļu mājas «Laimas» iedzīvotāju mazdārziņus, nevis tos pārcelt. Un vēl uzlikt pašvaldības policijai par pienākumu teritoriju apsekot un panākt piebūves, kas nu jau esot grausts, nojaukšanu, kā arī nezāļu appļaušanu un vides sakopšanu. Uz jautājumu, ko par to domā paši iedzīvotāji, Z. Mielava atbildēja, ka visi esot padzīvojuši cilvēki, kuri vēlas, lai dārziņi paliktu blakus mājai un piedāvājumu pārcelt tos uz citu vietu cilvēki uztverot ļoti sāpīgi, kaut arī sezonas laikā no savestās uzņēmuma labības nereti ceļoties lieli putekļi. Visi deputāti vienbalsīgi piekrita, ka dārziņi cilvēkiem ir jāatstāj, bet viņiem tie ir jāsakopj. Jautājums tika virzīts tālāk arī uz domes sēdi, kur visi vēlreiz nobalsoja par to, ka zemes gabals paliks iedzīvotājiem mazdārziņu uzturēšanai.
Dīķi tomēr nepārdos, piedāvās nomāt
SIA «Joži» iesnieguši arī iesniegumu, kurā lūdz rast iespēju atsavināt nekustamo īpašumu 7,9 ha platībā no Jaunpils ezera. Izmantošanas mērķis – akvakultūra. Iesniegums esot iesniegts jau atkārtoti, jo iepriekšējā reizē lūgums netika atbalstīts. Uzņēmējs solījis, ka viss tikšot iztīrīts – vidus daļa izvesta un ezers būšot kā “spogulis”. Z. Mielava deputātiem pastāstīja, ka iznomāšana šajā gadījumā būtu labākais vidusceļš, protams, ar nosacījumiem, piemēram, lai tiktu saglabāta tauvas josla, lai ezers tiktu iztīrīts, sakopts un uzturēta tā piegulošā teritorija. Ja uzņēmējs nepildīs nosacījumus, iepriekš brīdinot, varēšot lauzt nomas līgumu. Tas, protams, esot tikai tādā gadījumā, ja uzņēmējs visiem nosacījumiem piekrīt. Uz jautājumu, kāpēc pašvaldība vēlas ezeru atstāt savā īpašumā, priekšsēdētāja Ligita Gintere atbildēja, ka viens no iemesliem ir, lai ūdenskrātuve būtu brīvi pieejama visiem iedzīvotājiem. Šajā jautājumā deputāti vienojās, ka dīķis netiks pārdots, bet juristiem tiks dots uzdevums izstrādāt nomas noteikumus.
Vairāk par sēdē lemto lasiet otrdienas, 2. jūlija, laikrakstā ŠEIT=>
