No nākamā gada 1. janvāra vakcinācijas kalendārā tiks iekļauta jauna valsts apmaksāta vakcīna – pote pret rotavīrusu zīdaiņiem divu mēnešu vecumā, kā arī divas potes pret vējbakām pašreizējās vienas potes vietā, paredz valdības pieņemtie grozījumi Vakcinācijas noteikumos. Izmaiņas vakcinācijas kalendārā nozīmē arī to, ka ģimenes ārstiem būs jāveic plaša vecāku informēšana par jauno vakcināciju sniegtajiem ieguvumiem, lai valsts ieguldītie līdzekļi nestu rezultātus. Diemžēl patlaban ārsti ne vienmēr vecākiem par vakcināciju sniedz pietiekamu informāciju, liecina Māmiņu kluba veiktā vecāku aptauja.
Trešdaļai vecāku vakcināciju nemaz nepiedāvā
Pērn ar rotavīrusu Latvijā saslima 2874 cilvēki, no tiem vairāk nekā puse bija bērni vecumā no sešām nedēļām līdz 24 mēnešiem – kopā 1934 bērni, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Jāatzīmē, ka vakcīna pret rotavīrusu Latvijas valsts imunizācijas kalendārā tika iekļauta jau 2010.gadā un visu laiku kalendārā arī bija palikusi. Novirzes no kalendāra tika pieļautas saistībā ar vakcīnas apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem – līdzekļu trūkuma dēļ pilnīga vakcīnas apmaksa tika atlikta līdz 2014.gada 1.janvārim. Zināms kompromiss tika panākts, kad no 2012.gada septembra valsts sāka kompensēt 50% no vakcīnas cenas.
Tomēr daudzi vecāki joprojām par iespēju vakcinēties pret rotavīrusu nav informēti un arī ģimenes ārsti ne vienmēr vecākus par to informē, liecina Māmiņu kluba jūlijā veiktā aptauja. Tā rāda, ka aptuveni trešdaļai aptaujāto vecāku ģimenes ārsts nemaz nav piedāvājis veikt vakcināciju pret rotavīrusu. 11% vecāku ir atzinuši, ka patlaban viņu rīcībā ir pārāk maz informācijas, lai lemtu par bērnu vakcināciju pret šo infekciju. Savukārt 5% aptaujāto vecāku atzīst, ka vakcināciju pret rotavīrusu ir vienkārši nokavējuši – lai imunizācija būtu efektīva, vakcināciju pret rotavīrusu ir svarīgi veikt tieši bērna pirmajos dzīves mēnešos. Aptuveni piektā daļa vecāku jeb 19% no vakcinācijas atturējis fakts, ka par šo vakcīnu pagaidām ir jāmaksā 50% no tās cenas. Tikai 23% aptaujāto vecāku no rotavīrusa vakcīnas ir atteikušies, jo uzskata šādu poti par nevajadzīgu.
„Vēlos atgādināt, ka valsts imunizācijas kalendārs ir Ministru kabineta noteikumu sastāvdaļa. Šīs un citu vakcīnu iekļaušana vakcinācijas kalendārā jau norāda uz šo vakcīnu nozīmīgumu, lai mazinātu konkrētas infekcijas izplatību. Tādēļ skaidrojumi par tām ir obligāts ārstu un speciālistu pienākums. Neapšaubāmi, arī paša ārsta zināšanām par vakcīnām ir jābūt pilnvērtīgām un mūsdienīgām,” uzsver Dace Zavadska, bērnu infektologs Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikā, docente RSU Pediatrijas katedrā.
Specifiskā profilakse rotavīrusa infekcijas gadījumā ietver tikai vakcināciju, kā rezultātā pacients tiek pasargāts no vidēji smagas un smagas saslimšanas. Tas nozīmē, ka, sastopoties ar rotavīrusu, bērns un vecāki to vai nu nepamanīs nemaz, vai tiks cauri ar viegliem, nenozīmīgiem simptomiem. Vakcinācija noteikti samazina hospitalizācijas risku, no tā izrietošos medicīniskos un sadzīviskos sarežģījumus, kā arī globāli samazina saslimstību un mirstību, turklāt mazina slimības radīto sociāli ekonomisko slogu, skaidro D. Zavadska.
Kā norāda Veselības ministrija, rotavīrusu infekcija uzskatāma par tipisku bērna vecuma zarnu infekciju, kas ir ļoti lipīga, tāpēc tās izplatību ir grūti kontrolēt un vakcinācija tiek uzskatīta par vienīgo kontroles mehānismu.
Veselības ministrija aprēķinājusi, ka Latvijas gadījumā, veicot jaundzimušo vakcināciju pret rotavīrusu, divu gadu laikā bērnu no viena līdz divu gadu vecuma vidū tiek novērsti 11 376 rotavīrusa infekcijas gadījumi, 1142 ar infekciju saistītas stacionēšanas gadījumi un aptuveni viens nāves gadījums.
Trūkst informācijas arī par pneimokoku vakcīnu
Māmiņu kluba aptauja liecina, ka vecāki nav pietiekami labi informēti arī par vakcināciju pret pneimokoka infekciju, kas Latvijā imunizācijas kalendārā ir iekļauta jau no 2010. gada 1.janvāra. Aptuveni piektā daļa aptaujāto vecāku jeb 21% atzinuši, ka atteikušies no vakcinācijas nepietiekamās informācijas dēļ. Savukārt 19% aptaujāto vecāku ārsts vakcināciju pret šo infekciju nemaz nav piedāvājis veikt.
Pneimokoks izraisa daudz un dažādas saslimšanas bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem, piemēram, meningītu, asins infekcijas un vidusauss iekaisumus. Sevišķi bīstamas pneimokoku infekcijas ir zīdaiņiem un bērniem līdz 2 gadu vecumam. Turklāt daļa no šiem sabiedrībā cirkulējošajiem pneimokokiem ir nejūtīgi pret daudzām antibiotikām, līdz ar to saslimstot uzsāktā terapija var būt neveiksmīga un tā vēl jo vairāk tiek apdraudēta mazā pacienta veselība. Savukārt vakcinācija pret pneimokoku izraisītām infekcijām būtiski mazina nepieciešamību bērna dzīves laikā ārstēšanā lietot antibiotikas, jo bērns ar šīm slimībām vienkārši neslimos.
Vējbakām biežāk smagas komplikācijas
Otra pote pret vējbakām bērnu vakcinācijas kalendārā tiks iekļauta, jo pēdējos gados novērots saslimšanas pieaugums vecāku bērnu vidū, kas liecina par infekcijas “novecošanos”, kā arī saslimšanas pieaugums pret vējbakām vakcinēto bērnu vidū, skaidro Veselības ministrija.
Tikmēr Māmiņu kluba aptauja liecina, ka vecāki pietiekami neizmanto valsts apmaksāto pirmo vējbaku poti – 36% aptaujāto atzīst, ka atteikušies no vakcinācijas, jo uzskata, ka labāk vējbakas ir izslimot. Savukārt 8% atzīst, ka ārsts bērnam nemaz nav piedāvājis vakcīnu pret šo infekciju, bet 4% trūkst informācijas par šo vakcīnu.
Ja līdz šim vējbakas bija ļoti plaši izplatītas un daudzi tās izslimoja vieglā formā, pēdējos gados ir vērojama smagas gaitas vējbaku infekcijas norises pieaugums, kā arī vējbaku izraisīto komplikāciju pieaugums, stāsta D.Zavadska. Daudzās Eiropas valstīs, ASV jau pirms ilgāka laika ir uzsākta vakcinācija pret vējbakām, jo paredzams, ka vējbaku vīrusa cirkulācija sabiedrībā samazināsies, līdz ar to ne visiem būs iespēja izslimot vējbakas bērnībā, kad infekcijas norise iespējama vieglā formā.
Lai nodrošinātu ilgstošu aizsardzību pret vējbakām, ir nepieciešama otrā vakcīnas deva, vēlams, līdz 8 gadu vecumam. Latvijas valsts imunizācijas kalendārā vējbaku vakcīnas otrā deva paredzēta 7 gadu vecumā, stāsta D. Zavadska.
Nepieciešama plašāka informēšana
Veselības ministrijas izstrādātais un valdības apstiprinātais Imunizācijas plāns 2012.–2014.gadam paredz ar skaidrojošas kampaņas palīdzību panākt, lai pret infekcijām būtu vakcinēti vismaz 95% Latvijas iedzīvotāju. Kaut gan ministrijas plānos ir paaugstināt iedzīvotāju informētību par imunizācijas nozīmi, drošību un efektivitāti, īpašu uzmanību veltot topošo vecāku izglītošanai, acīmredzot darbs informācijas jomā līdz šim tomēr nav bijis pietiekams un jāturpina aktīvāk.
D.Zavadska vecākiem atgādina senu teicienu – nelaime nenāk brēkdama. „Mēs nezinām, kuram no mazajiem pacientiem, slimojot ar infekcijām, klāsies viegli un kuram ne. Sabiedrībā diemžēl vai paldies Dievam nav redzami smago infekcijas slimību norises gadījumi ar komplikācijām un lieliem kreņķiem. Tādēļ, iespējams, rodas maldinošs iespaids, ka tādas lietas vispār nenotiek. Tomēr tā nav! Mūsu visu pienākums ir pasargāt savus bērnus no iespējamām briesmām un slimībām, un ar vakcīnu palīdzību tas ir vienkārši izdarāms,” saka ārste-infektoloģe.
Ja vecākiem ir nepieciešama sīkāka informācija par vakcināciju, D. Zavadska aicina runāt ar ģimenes ārstiem vai citiem veselības aprūpes speciālistiem, kas šo jomu pārzina un var atbildēt uz visiem neskaidrajiem jautājumiem.
