No 8. līdz 10. februārim Ķīpsalā jau 15. gadu pēc kārtas notika starptautiskais tūrisma gadatirgus «Balttour 2008». Par godu apaļajai gadskārtai šoreiz izstāde bija dalīta divās hallēs: vienā izrādījās Latvijas pilsētas un novadi, otrā – ārzemju viesi. Pēc rīkotāju sniegtās informācijas spriežot, izstādē piedalījās 32 valstu pārstāvji, liels bija nacionālo stendu īpatsvars un to vidū kā šī gada jaunums – Andora, Portugāle un Azerbaidžāna (arī Baltkrievija, Armēnija un Gruzija). Īpaši gatavojušies bija pašmāju tūrisma biznesa entuziasti – kurzemnieku aktivitātes vērpās ap Liepājas ielu, bet citi novadi bija atturīgāki – viņu vērtības varēja noskaidrot sarunās vai, šķirstot reklāmas materiālus.
Latvijas otrā pusē zeļ tradicionālās vērtības
Jaunākie piedāvājumi: Gulbenes rajons rīko ceļojumu maratonu – no maija līdz novembrim tūristiem būs jāapmeklē dažādi objekti, maratona dalībnieka kartē jākrāj zīmodziņi un jācer, ka 28. novembrī – maratona noslēgumā – par uzcītību tiks pie dažādām balvām.
Alūksnes rajona Zeltiņu muzejs izstādes laikā piedāvāja maiņu – padomju armijas lietas mainot pret muzeja brīvbiļetēm (jāpiebilst – šajā muzejā aplūkojama bijusī PSRS kodolraķešu bāze).
Vidzemes jaunākais tūrisma produkts – Melngaiļa taka. Tā sākas Igatē un ved uz Lēdurgu. Kādreizējā Igates pamatskolā ierīkots komponista E. Melngaiļa muzejs, kur iespējams gan aplūkot pastāvīgo ekspozīciju, gan darboties vairākās "mācību stundās" – Melngaiļa stundā (10 minūšu stāsts par komponista personību), Tautas mūzikas instrumentu stundā (ar iespēju iemēģināt un muzicēt ar latviešu tautas mūzikas instrumentiem), Tradīciju stundā (ar iespēju nodoties dažādiem tradicionāliem darbiem atbilstoši sezonai) un Spēļu un rotaļu stundā. Tālākā ceļā aplūkojama gan Zaļā birzs (ar Latvijā dižākajām veimutpriedēm), gan Andrusu ģimenes etnogrāfisko priekšmetu kolekcija, gan šinšilu audzētava z/s «Sautlāči», gan Veselības augu brīvdabas ekspozīcija, kurā redzami 120 dziedniecības augi, un visbeidzot Lēdurgas dendroparks, kas uzskatāms par vienu no bagātākajiem Latvijā. Lai gan maršruta garums tikai 8 km, to ieteikts veikt divās dienās; ar piebildi, ka E. Melngailim paticis veselīgs dzīvesveids – garšīgi paēst, iet pirtī un kārtīgi izgulēties, ko, protams, aicina ievērot 12 dažādas vietējās ēstuves un viesu mājas…
Peldēt alus vannā un ēst Latgales kuģeļus
To, ka ceļojot kļūstam izvēlīgāki, apstiprināja vēl tādas "rozīnītes" kā iespēja izpeldēties alus vannā, ko piedāvā viesnīca «Kungu ligzda» Bauskā, Mēmeles krastā, un kur līdzās 19. gadsimta alus brūzī var degustēt pēc senām receptēm pašdarinātu alu.
Ne mazāk apetītlīgs ir fakts, ka jau pirms četriem gadiem Latgale iestājusies Eiropas reģionālajā kulinārā mantojuma tīklā un nu piedāvā bukletu ar lērumu uzņēmumu, kas glabājot un pilnveidojot Latgales kulināro mākslu. Atliek tik braukt un garšot. Piemēra pēc ielūkojāmies bukletā un starp šķēlētiem samiem, sāļām tortēm un citādiem labumiem pamanījām pieteikumu «Bebrenes profesionālā vidusskola». Ar ko gan vidusskola pārsteigs tūristus? Vispirms ar to, ka tā ir pagājušā gadsimta sākumā celta pils; šobrīd tur pasūtāma ekskursija pa darbnīcām, aplūkojami audzēkņu darbi un – veterinārā kabineta eksponāti (!?!); protams, pasūtāmi Latgales tradicionālie ēdieni. Iepatikās? Izpētiet iespējas jums tuvākajā Tūrisma informācijas centrā!
Kur šovs, tur interese
Lai nu tūristi ir žirgta publika, tomēr izpētīt 32 valstu piedāvājumu nav viegli – laiks skrien nemanot, toties kājas par sevi atgādina. Tālab bija interesanti vērot pieturas punktus izstādes asinsritē. Kur tad cilvēki piestāja?
Kā smejies, tur, kur kaut ko pa velti deva; pirmkārt, jau somas vai maisiņus vieglākai reklāmas materiālu tālākstaipīšanai. Kādā ārzemju tūroperatoru stendā dalīja glīšas somas ar nosacījumu, ka tās jāpielasa ar šīs valsts materiāliem. Bet, piemēram, čehiem bija jau gatavs komplekts, kurā, kā vēlāk izrādījās, netrūka mīļu nieciņu – bloknotiņa, pildspalviņas, atslēgu piekariņa – lukturīša un tamlīdzīgi. Šamējie tika izķerti uz nebēdu.
Piekrišana bija arī tādiem stendiem, kur bija kāds neliels šovs: igaunīši piedāvāja katram izkalt savu kaklā karināmo monētu, čehiem bija savs Šveiks, kas cienāja ar alu, Jaunmoku pils kundzes aicināja veldzēties pie tējas galda un nofotografēties, Talsu rajons – pavizināties ķerrā, salikt puzli un tā joprojām; katrā ziņā tās bija vietas un lietas, kas piesaistīja uzmanību. Lai apgūtu pārējo, bija nepieciešama vismaz mērķtiecība.
Ar profesionāļa skatījumu
Par izstādi un to, kā tajā jutās mūsu rajona pārstāvji, pastāstīja Tukuma Tūrisma informācijas centra vadītāja Ingrīda Smuškova:
– Latvijas hallē bija pārliecība, ka viss notiek – cilvēki ir aktīvi. Ne ar lieliem saukļiem par tūrisma nozīmi, bet ar aizrautību īstenojot savas biznesa ieceres. Tas ir labākais, kas var notikt tūrismā – cilvēka radošais gars ir sabalansēts ar uzņēmējdarbību. Patīkami.
Talsi šovasar pilsētas svētkos svinēs 777 gadu jubileju un jau laikus reklamēja svētku pasākumus. Mums tā pietrūkst – 13. februārī, kad Tukuma dome tikās ar vietējiem uzņēmējiem, dzirdēju foršas idejas par to, kas varētu būt pilsētas svētkos, taču – kāpēc pirmo reklāmu vismaz pastkartes formātā nevarēja palaist uz izstādi? Par to žēl, bet nu labi – acīmredzot, katrs mēs augam ātrāk vai lēnāk.
Izstāde var būt ar jampadraci un lietišķa; ārzemēs tās lielākoties ir lietišķas; arī vidzemnieki ieturēja šo stilu. Toties viņiem bija perfekts atpūtas piedāvājums – nevis viens vai divi laivu un velo maršruti, bet daudz vairāk. Viņi arī pratuši saņemt lielāku Eiropas finansējumu.
Savukārt Latgale bija sirsnīga un devīga – viņiem bija podnieki, audēji, zemnieki ar baravikām, gailenēm un tamlīdzīgi.
– Kā tad raksturosiet galvenās novadu atšķirības?
– Zemgalieši un vidzemnieki atturīgāki, latgaļi sirsnīgāki, bet kurzemnieki – piedāvājumā bagāti un lepni; bija, ko parādīt.
– Kas šogad pārsteidza Latvijas piedāvājumā?
– Latvijas valsts meži ar projektu «Mamma daba». Tērvetē viņi piedāvā uzlabotu rūķu ciematu (Tagad Tērvetes dabas taku var izbraukāt ar Pasaku bānīti. – Aut.), kur bērni neparastā veidā tiek iepazīstināti ar dabas vērtībām. Acīs iekrita arī «Rietumkrasts» – aktīvās atpūtas centrs Liepājas rajonā. Tas piedāvā visdažādākās burāšanas iespējas, arī kaitbordu, – tāpēc vairs nav jādodas uz Spānijas pludmalēm; Liepājā savu vēju pietiek. Pati ar draugiem labprāt izmēģinātu koka plostu braucienu pa Daugavu.
Par aizrobežām runājot – šī gada jaunums bija Aizkaukāza republiku piedalīšanās. Zinu, ka draugi tāpat, "uz dullo", bija aizlidojuši uz Gruziju, un tas piedzīvojums bijis ne sliktāks kā, aizbraucot uz Maroku vai Tunisiju, toties daudz lētāks. Cilvēku viesmīlība tur ir neizmērojama.
– Izstādē jau visa reklāma skaista šķiet, bet – cik lielā mērā var uzticēties svešām tūrfirmām? Ne mazums dzirdēts, ka ceļotāji dažādos veidos apkrāpti.
– Mēs piedāvājam tikai tādu firmu pakalpojumus, kam ir pārbaudīta reputācija. Latvijā ir apmēram 200 dažādas tūrfirmas, bet mēs strādājam tikai ar kādām septiņām. Jebkurā gadījumā Tūrisma Attīstības valsts aģentūras mājas lapā der pārbaudīt, vai firma ir reģistrējusies un samaksājusi drošības naudu, lai problēmu gadījumā varētu piedzīt kompensāciju.
– Kas jauns Tukuma rajona tūrisma piedāvājumā?
– Izstādē piedalījāmies jau ar Jauno tūrisma ceļvedi (pirmo reizi pieejams arī vācu valodā). Šogad jau esošie septiņi maršruti papildināti ar jauniem – pa Ķemeru Nacionālo parku, apkārt Engures ezeram, pa zemnieku sētām, baudot garšīgas lietas, pa mākslinieku darbnīcām, īpašu piedāvājumu jaunlaulātajiem – «Meklējot septiņus tiltus», un vispēdīgi Lielo muzeju loku. Daļa no šiem piedāvājumiem darbojās jau agrāk, taču nu tie piedāvāti kā atsevišķi maršruti.
Nākamais lielais darbs – līdz sezonas sākumam dabūt gatavu jaunu mājas lapu, ko līdz gada beigām ceram izveidot sešās valodās. Darba arī ziemā ir neprātā daudz.
