Ar atmiņu stundu, uz kuru sestdienas vakarā Tukuma 2. vidusskolas absolventus aicināja skolas zvans, sākās tās 40. gadu jubilejas svinības.
Un tas nekas, ka karstā pēcpusdiena aicināt aicināja dabā vai dārzā, bet kārtējais hokeja čempionāta mačs daudzus nosēdināja pie TV ekrāna…
Mirklis kopā
Kā, sveicot skolotājus, darbiniekus un absolventus, teica skolas direktore Ināra Kravale – šī saules pielietā diena ir kā radīta, lai cilvēki, kas savu mūža daļu atstājuši šajā skolā, svinētu satikšanos: "Katram ir savs stāsts un tikai savas atmiņas – par mācīšanos, varbūt nemācīšanos, par sportošanu, draudzēšanos; ir jauki, ka skola bijusi klāt, kad satikts īstais skolotājs vai draugs, tā bijusi lieciniece pirmajai vai īstajai mīlestībai, nozīmīgiem sasniegumiem…" Un tas attiecas gan uz skolēniem, gan skolotājiem. No pirmās dienas jaunajā skolā strādā Vija Dzene, Aina Zvirbule, kuras saka, ka te strādā labākie kolēģi un mācās – labākie bērni, kā arī Mirdza Lase, kurai šobrīd vajadzīga pleca sajūta slimības brīdī… Bijušais direktors Juris Celmiņš domā, ka Tukuma 2. vidusskola bijusi īsts laikmeta spogulis, kas atspoguļojis visu tolaik sabiedrībā notiekošo – demokratizācijas procesu, brīvdomīgus skolēnus un skolotājus: "Skola bija kā fronte – tajā dibinājās Tautas fronte un interfronte. Joprojām atceros 1988. gada 11. klases skolēnus, kas pirmie izlika un sargāja sarkanbaltsarkano karogu." I. Kravale piebilda, ka skola ir mainīgs lielums sabiedrībā, tāpēc grūti pateikt, ko par to domās nākamās paaudzes un ko uzskatīs par svarīgāko… Svinīgajā pasākumā visu to centās izdziedāt skolotāju koris, atsaucot atmiņā dziesmas no ierindas skatēm un koru repertuāra, kā arī par ilgu pilno satikšanos pēc gadiem. Kā teica Artis Kampars, šīs skolas audzēknis no zvana līdz zvanam un 1985. gada absolvents – toreiz tiešām zāle bija zaļāka un saule spožāka…
Saistīta ar daudziem
Gaviļnieki svētkos uzklausīja daudz sirsnīgu pateicības vārdu no citu skolu kolēģiem un Izglītības pārvaldes, savukārt Tukuma dome pasniedza domes balvu «Atzinības raksts». Turklāt vai katrs no apsveicējiem pieminēja mirkļus, kas aizvadīti šajā skolā vai saistīti ar šo skolu: domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, kas gan mācījies Raiņos, atcerējās, ka uz ballēm gan labāk iet savā skolā un vienam pie otra nestaigāt, savukārt izpilddirektoram Ērikam Lukmanam 2. vidusskola 1992. gadā bijusi pirmā darba vieta; un ar pirmajām darba vietām esot tāpat, kā ar pirmo mīlestību… Tas nekas, ka puišiem pusgadu vajadzējis mācīt āmura vīlēšanas prasmi… Gadu šajā skolā strādājusi arī Gunta Aumale, kura apgūto godam turpinot tālāk, bet Tukuma 3. vidusskola, kā teica tās direktore Iveta Safranoviča, esot cieša radiniece, jo 1993. gadā nodalītā krievu plūsma mācījusies 3. vidusskolā.
Pēc tam, kad visi skolotāji bija apsveikti un sabučoti, varēja runāties un izdejoties līdz rīta gaismai. Un daudzi to arī izmantoja.
