„Politiķu uzdevums ir sadarbībā ar ekspertiem radīt stabilu, bet vienlaikus arī dinamisku un modernu Kultūras kanona sistēmu. Kultūras kanonam jākļūst par ietekmīgu instrumentu valsts kultūras, izglītības, sabiedrības saliedētības un Latvijas tēla veidošanā,” uzsver Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Par Latvijas Kultūras kanona aktualizēšanu un Kultūras ministrijas (KM) paveikto, strādājot pie Kultūras kanona atjaunināšanas un iedibināšanas koncepcijas, trešdien, 28. novembrī, kopsēdē diskutēja Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
„Lai iekļautos kādā kultūras tradīcijā, nepieciešams to izzināt un apgūt. Kultūras kanons ir kultūras vērtību grozs, kurā atrodam buķeti, kas raksturo Latvijas kultūru. Tas ir grozs ar dažādiem augļiem, kuri kopumā dod savdabo Latvijas garšu,” uzsver I. Latkovskis, norādot, ka KM vadībā 2007.gadā tika izveidots Latvijas kultūras kanons, kas, sākoties krīzei, nepelnīti aizmirsts.
Latvijas Kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā, un līdzeklis kopējas kultūras atmiņas veidošanai, norādīja KM Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile. Pašlaik kanonā iekļauti 99 Latvijas kultūru raksturojošas vērtības tautas tradīciju, vizuālās un skatuves mākslas, mūzikas, literatūras, arhitektūras un dizaina, kā arī kino jomā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, raksturojot Kultūras kanona nepieciešamību un aktualizēšanu, uzsvēra nepieciešamību skaidrot, kāpēc no plašā kultūras, mākslas un ražošanas objektu klāsta ir jāizvēlas tie, kuriem ir zīmola loma jeb vienojoši un obligāti Latvijas piederības elementi. Tāpat I.Druviete, akcentējot Kultūras kanona saikni ar izglītības jomu, uzsvēra, ka jebkura saruna mūsdienās un arī nākotnē balstīsies uz kopīgajām zināšanām un nav labāka instrumenta zināšanu nodošanai kā skola.
Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende Kultūras kanona nepieciešamību un aktualitāti raksturoja ar jautājumu – kas ir tas, ar ko lepojamies, vēlamies saglabāt un ko stāstīsim Latvijas viesiem, 2014.gadā Rīgai kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un 2015.gadā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē? Tāpat Ž.Jaunzeme-Grende norādīja, ka, lai arī diskusija uzsākta nesen, jau 2013.gada valsts budžetā rasti līdzekļi Kultūras kanona atjaunināšanai.
Informējot deputātus par aktuālo situāciju darbā ar Kultūras kanonu, J.Treile norādīja, ka ir izveidota KM, Izglītības un zinātnes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas darba grupa, kuras uzdevums ir līdz 2013.gada 1.februārim sagatavot priekšlikumus Latvijas kultūras kanona aktualizēšanai un iedzīvināšanai. Tāpat ir iesniegts priekšlikums iekļaut Kultūras kanonu Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam.
Savukārt, informējot par galvenajiem rīcības virzieniem, J. Treile norādīja, ka darba kārtībā ir esošā Kultūras kanona papildināšana, kanona iedzīvināšana formālajā un neformālajā izglītības procesā vispārizglītojošās skolās, kanona versiju izstrāde dažādām mērķa grupām, kā arī Latvijas kultūras vērtību popularizēšana, tostarp grāmatu, kompaktdisku izdošana vairākās valodās un izplatīšana bibliotēkām, skolām, tūristiem.
