Latvijas Republikas Augstākā tiesa informē, ka Jānis Kinna zaudējis Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amatu. Spriedums šajā lietā pieejams no 25. septembra. Tas nav pārsūdzams un stājās spēkā tā pasludināšanas brīdī.
Tiesa informē, ka administratīvā lieta ierosināta, pamatojoties uz Anda Caunīša pieteikumu. Viņš pieprasīja, lai tiktu atcelts Valsts civildienesta pārvaldes 2005. gada 21. februāra lēmums «Par ierēdņa amata pretendentu izvērtēšanas likumību» un zemkopības ministra 2005.gada 8. marta rīkojums par konkursa uzvarētāja noteikšanu.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā lietu izskatīja tiesas sēdē 26. augustā un nosprieda atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2008. gada 29. janvāra spriedumu, bet Valsts civildienesta pārvaldes un Zemkopības ministrijas kasācijas sūdzības noraidīt. Proti, Jānis Kinna zaudē šobrīd ieņemamo amatu ar sprieduma spēkā stāšanās brīdi.
Tiesas sagatavotajā informācijā teikts, ka 2004. gada 30. decembrī Zemkopības ministrija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» izsludināja atklātu pretendentu konkursu uz vakanto Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amatu. Konkursā pieteicās septiņi pretendenti, tostarp A. Caunītis, kā arī trešā persona J. Kinna.
Pēc pieteikšanās termiņa beigām 2005. gada 26. janvārī zemkopības ministrs apstiprināja konkursa nolikumu; tā paša gada februārī amatā iecēla J. Kinnu.
2005. gada 17. martā Administratīvajā rajona tiesā tika saņemts A. Caunīša pieteikums tiesai atzīt par prettiesisku un atcelt Valsts civildienesta pārvaldes un zemkopības ministra lēmumus. Šī gada 29. janvārī Administratīvā apgabaltiesa atzina par prettiesisku Valsts civildienesta pārvaldes 2005. gada 21. februāra lēmumu un 8. marta rīkojumu. Norādīts, ka pretendents ticis izvērtēts tādā veidā, kas ir pretrunā ar vienlīdzības principu, jo būtiski ticis pārkāpts procesuālais taisnīgums. Valsts civildienesta pārvalde un LR Zemkopības ministrija iesniedza kasācijas sūdzību. Senāta Administratīvo lietu departaments nosprieda, ka šajā gadījumā jāpiešķir lielāks svars sabiedrības interesēm, nevis individuālajām interesēm. Sabiedrības paļaušanās uz valsts pārvaldes darbību tiesiskumu var rasties vienīgi tad, ja pati valsts pārvalde tiek veidota tiesiskā ceļā.
