Jā­nis Dak­te­ris nā­kam­se­zon star­tēs Beļ­ģi­jā

Tu­ku­ma ri­teņ­brau­cējs Jā­nis Dak­te­ris (dzi­mis 1991. ga­dā) ne­sen at­grie­zies no Beļ­ģi­jas, kur veik­smī­gi at­rā­dī­jies vie­nam no ri­teņ­brauk­ša­nas klu­biem. Nu jau zi­nāms, ka J. Dak­te­ris nā­kam­se­zon star­tēs Na­mū­ras pil­sē­tas klu­ba sa­stā­vā. Spor­tists un vi­ņa tre­ne­ris «Sprints AVK/TSS» – Jā­nis Dak­te­ris (Viņš ir pui­ša tē­va brā­lis un tre­ne­ris. – Red.) bi­ja re­dak­ci­jas vie­si.

– Ap­svei­cam ar ie­prie­ci­no­šo zi­ņu par nā­kot­nes iespē­jām star­tēt ri­teņ­brauk­ša­nas liel­val­stī Beļ­ģi­jā! Ana­li­zē­jot 2007. ga­da ri­teņ­brauk­ša­nas se­zo­nu, tie­šām var re­dzēt, ka ta­jā jūs esat kriet­ni prog­re­sē­jis, jo bie­ži da­žā­dās sa­cen­sī­bās iz­cī­nī­ti la­bi pa­nā­ku­mi.
– Pal­dies! Man pa­tie­šām prieks, ka iz­de­vās ie­kļūt Na­mū­ras klu­ba sa­stā­vā. Lai ie­kļū­tu kā­dā no beļ­ģu klu­biem, klubs «Sprints AVK» va­sa­ras no­ga­lē ma­ni aiz­sū­tī­ja sta­žē­ties uz šo val­sti. Na­mū­ras klubs par ma­ni ie­in­te­re­sē­jās tā­pēc, ka pil­sē­ta at­ro­das kal­nai­nā ap­vi­dū, bet tie­ši star­ti kal­nai­nās ri­teņ­brauk­ša­nas tra­sēs ir ma­na stir­pā pu­se.
Tre­ne­ris:
– Jā­nis būs Na­mū­ras klu­ba ju­ni­oru sa­stā­vā, bet pēc spor­tis­kās li­cen­ces viņš jo­pro­jām būs arī Tu­ku­ma klu­ba «Sprints AVK/TSS» pār­stā­vis. Tas no­zī­mē, ka 2008. ga­da se­zo­nā pui­sis va­rēs braukt arī Lat­vi­jas mē­ro­ga sa­cen­sī­bās, valsts čem­pio­nā­tu ie­skai­tot.
Beļ­ģi­ja tie­šām ir ri­teņ­brauk­ša­nas liel­valsts. Šīs valsts sa­cen­sī­bās re­gu­lā­ri star­tē arī Nī­der­lan­des, An­gli­jas, Vā­ci­jas u. c. val­stu la­bā­kie ju­ni­ori. Ri­teņ­brauk­ša­na ša­jā val­stī ir viens no po­pu­lā­rā­ka­jiem spor­ta vei­diem. Par to lie­ci­na arī šāds fakts: ja pie mums – Lat­vi­jā, vien­lai­kus star­tē ap­tu­ve­ni 40 jau­niešu ve­cu­ma spor­tis­ti, tad Beļ­ģi­jā tie jau ir 500 jau­nie ri­teņ­brau­cē­ji. Beļ­ģi­jā dar­bo­jas vis­maz 200 ri­teņ­brauk­ša­nas klu­bi, bet Lat­vi­jā kna­pi 10…
– Kā sa­pro­tu, – pirms ie­kļū­ša­nas Na­mū­ras klu­ba sa­stā­vā J. Dak­te­ris veik­smī­gi star­tē­ja arī vai­rā­kās Beļ­ģi­jas sa­cen­sī­bās?
– Jā­nis Beļ­ģi­jā pa­va­dī­ja di­vus mē­ne­šus un star­tē­ja 15 sa­cen­sī­bās.
Jā­nis:
– Man īpašs prieks, ka šo sa­cīk­šu lai­kā vie­nu rei­zi iz­de­vās kļūt par čem­pi­onu. To die­nu, 22. sep­tem­bri, at­ce­ros la­bi, jo tad ma­nam tē­tim Mā­rim ir vār­da­die­na. Tā bi­ja kā dā­va­na vi­ņam. Šo uz­va­ru spē­ju iz­cī­nīt 100 da­līb­nie­ku kon­ku­ren­cē, star­tē­jot 69 km dis­tan­cē (tra­sē spē­ju uz­rā­dīt vi­dē­jo āt­ru­mu 43 km/h). Vie­nās no sa­cen­sī­bām 100 da­līb­nie­ku kon­ku­ren­cē fi­ni­šē­ju 2. vie­tā. Vēl četr­ās sa­cen­sī­bās iegu­­vu 4. vie­tu. Acīm­re­dzot, šie pa­nā­ku­mi pār­lie­ci­nā­ja beļ­ģu klu­ba tre­ne­rus.
– Kā­di star­ti Jā­ni Beļ­ģi­jā gai­da nā­kam­se­zon?
Tre­ne­ris:
– Jā­sa­ka, ka Na­mū­ras klubs ne­bi­ja vie­nī­gais Beļ­ģi­jā, kas J. Dak­te­rim pie­dā­vā­ja vie­tu sa­vā sa­stā­vā. Mums va­ja­dzē­ja iz­ska­tīt da­žā­dus va­ri­an­tus, bet Na­mū­ru iz­vē­lē­jā­mies ti­kai tā­pēc, lai, va­do­ties pēc klu­ba gra­fi­ka, Jā­nis spē­tu iz­brī­vēt lai­ku arī da­lī­bai Pa­sau­les kau­sa iz­cī­ņā. Pro­ti, šis beļ­ģu klubs iegu­­vis tie­sī­bas pie­da­lī­ties ša­jos un arī ci­tos lielos ju­ni­oru starp­tau­tis­ka­jos ma­čos, kas nav maz­sva­rī­gi.
Jā­nis:
– Ta­gad kā­du lai­ku uz­tu­rē­šos Lat­vi­jā, lai tre­nē­tos «Sprints AVK/TSS» rin­dās tā, lai jau 2008. ga­da mai­jā ie­ras­tos Na­mū­ras klu­bā. Pa­re­dzams, ka nā­kam­se­zon Beļ­ģi­jā aiz­va­dī­šu ap­tu­ve­ni 100 sa­cen­sī­bas.
– Kā iz­do­das spor­to­ša­nu ap­vie­not ar mā­cī­bām?
– Tā kā bie­ži ne­es­mu Lat­vi­jā, šo­brīd mā­cos Tu­ku­ma Va­ka­ra un ne­klā­tie­nes vi­dus­sko­las 10. kla­sē. Ta­gad cī­tī­gu mā­cī­šos, lai pēc tam va­rē­tu do­ties pro­jām. Jā­pa­tei­cas sko­las va­dī­bai un sko­lo­tā­jiem, kas ma­ni tie­šām at­bal­sta, jo ci­tā­di spor­tu ar iz­glī­to­ša­nos ap­vie­not prak­tis­ki ne­va­rē­tu.
– Kam, jū­su­prāt, jā­pa­tei­cas, ka esat ri­teņ­brauk­ša­nā un ta­gad arī ie­kļu­vis beļ­ģu klu­bā?
– Par to liels pal­dies klu­ba «Sprints AVK» val­dei un tre­ne­rim Jā­nim Dak­te­rim. Par to, ka vis­pār es­mu no­nā­cis ri­teņ­brauk­ša­nā, liela pa­tei­cī­ba pie­nā­kas ma­nam tē­tim, kas gan ta­gad vai­rā­kus ga­dus strā­dā An­gli­jā (tē­tis ir kā­da ve­lo­vei­ka­la me­hā­ni­ķis), Lon­do­nā. Ri­teņ­brauk­ša­nā tre­nē­jos kopš 12 ga­du ve­cu­ma.
Tre­ne­ris:
– Jā­sa­ka, ka arī Jā­ņa tēvs Mā­ris sa­vu­laik bi­ja labs ri­teņ­brau­cējs. Viņš past­āvī­gi bi­ja Lat­vi­jas PSRS iz­la­ses da­līb­­nieks, kur ko­man­das biedrs bi­ja arī viens no vi­su lai­ku la­bā­ka­jiem Lat­vi­jas ve­lo­si­pē­dis­tiem – Pjotrs Ug­rju­movs.
Es­mu pār­lie­ci­nāts, ka Jā­nim no tē­va ir ie­dzi­mu­ši spor­tis­ta gē­ni. Tur­klāt pui­sis iz­ce­ļas arī ar mil­zī­gu gri­bas­spē­ku, kas spor­tā ir ļo­ti sva­rī­ga īpa­šī­ba.
Jā­nis:
– Kopš es se­vi at­ce­ros, vien­mēr es­mu brau­kā­jis ar ri­te­ni – sā­ku­mā ar ma­zo bēr­nu trīs­ri­te­ni, tad krie­vu škoļ­ņi­ku, bet vē­lāk jau ar spor­tis­kā ti­pa ve­lo­si­pē­diem.
– Kas, jū­su­prāt, ir spor­tis­ta J. Dak­te­ra lielā­kais trum­pis ri­teņ­brauk­ša­nā?
– Dau­dzi spor­ta spe­ci­ālis­ti brī­nās, kā var būt tā, ka Jā­nis lielis­ki prot braukt pa kal­nai­no tra­si? Lat­vi­ja ta­ču ne­var le­po­ties ar kal­nai­nu ap­vi­du. Pie­mē­ram, Eiropas čem­pio­nā­tā («U-16»), kur star­tē dau­dzu kal­nai­nu zem­ju spor­tis­ti, J. Dak­te­ris kop­vēr­tē­ju­mā iz­cī­nī­ja 4. vie­tu (132 da­līb­nie­ku kon­ku­ren­cē), ie­gūs­tot ti­tu­lu «Kalnu karalis». Do­mā­ju, ka Jā­nim ir pla­šas iespē­jas prog­re­sēt, bet jau ta­gad pui­sis, star­tē­jot gru­pas brau­cie­nā, ir ap­vel­tīts ar īpa­šu in­tu­īci­ju, lai skaid­ri sa­jus­tu, kad pirms fi­ni­ša jā­at­rau­jas at­rā­vie­nā. J. Dak­te­ris arī ne­slēpj, ka nā­kot­nē viņš vē­las ie­kļūt kā­dā la­bā ār­zem­ju pro­fe­si­onā­ļu «Pro Tour» ko­man­dā, kā arī iz­cī­nīt tie­sī­bas pie­da­lī­ties 2012. vai 2016. ga­da olim­pi­ādē.

Jā­nis Dak­te­ris 

Dzi­mis 1991. ga­dā Tu­ku­mā. Kopš 12 ga­du ve­cu­ma no­dar­bo­jas ar ri­teņ­brauk­ša­nu. Tre­nē­jas klu­bā «Sprints AVK/TSS», tre­ne­ris – Jā­nis Dak­te­ris (dzi­mis 1970. ga­dā), klu­ba pre­zi­dents – bi­ju­šais ri­teņ­brau­cējs Ar­tūrs Lag­zdiņš. Pir­mais no­piet­nā­kais pa­nā­kums – uz­va­ra 2003. ga­da «Kaspara Oze­ra kau­sa izcīņā». 2007. ga­da Lat­vi­jas vi­ce­čem­pi­ons gru­pas brau­cie­nā (sud­ra­ba me­da­ļa) un 2007. ga­da Lat­vi­jas čem­pio­nā­ta ko­man­du sa­cen­sī­bu brau­cie­na bron­zas me­da­ļu iegu­­vējs. 2007. ga­dā iz­cī­nī­ja bron­zas god­al­gu LR jau­nat­nes olim­pi­ādē. Lat­vi­jas iz­la­ses sa­stā­vā 2007. ga­da augus­tā pie­da­lī­jies arī Eiropas jau­nat­nes čem­pio­nā­ta daudz­die­nu ri­teņ­brau­cie­nā, kur kop­vēr­tē­ju­mā iz­cī­nī­ta 7. vie­ta 132 da­līb­nie­ku kon­ku­ren­cē (at­se­viš­ķos eta­pos J. Dak­te­ris spē­ja uz­rā­dīt tei­ca­mu re­zul­tā­tu ti­tu­la «Kalna karalis» ie­sai­tē.