1. maijā aprit pieci gadi, kopš esam iestājušies Eiropas Savienībā (ES). Par to, ko tas devis vai ņēmis lauksaimniekiem, lūdzām pastāstīt Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāju Juzefu Kļavu.
Piecos gados – 45 miljoni latu
J. Kļava:
– Piecos gados, kamēr esam iestājušies ES, esam strādājuši godprātīgi un paveikuši daudzas labas lietas. Par to liecina skaitļi. Kopumā piecu gadu laikā reģionā no ES ir ienākuši 105 miljoni latu, no kuriem pie Tukuma rajona lauksaimniekiem nonākuši apmēram 45 miljoni latu. Vislielākās summas lauksaimnieki saņem platību maksājumos, daudz līdzekļu iegūts struktūrfondos. Subsīdijas ir, bet tās paliek mazākā apjomā. 2000. gadā lauksaimniekiem bija subsīdijas vien, bet pašlaik visas investīcijas un maksājumi, kas ienāk gadā, ir 10 reizes lielākas nekā tad. Kā nu kuru gadu, bet vidēji mūsu pārvaldei ir 10 000 līdz 12 000 klientu. Tātad, kā tagad moderni mēdz teikt, esam iedevuši lauksaimniekiem makšķeri. Tukumnieku un talsinieku aktivitāte it līdzvērtīga, daudz mazāk klientu mums ir Ventspils rajonā. Vienīgi tad, kad nāk tukumnieki, viņi uz pārvaldi nes lielākus projektus.
Ekonomiskā krīze pašlaik skar visu pasauli, arī mūsu valsti. Neatkarīgi no tā, vai mēs būtu vai nebūtu ES, krīze ir un būtu tik un tā. ES tur nevar vainot. Taču finansējums, kas ienāk laukos no savienības, arī šobrīd ir būtisks. Jā, slikti, ka izzuda cukurbiešu nozare, bet tas nav pārvaldes līmeņa jautājums… Tādu naudas plūsmu, kāda laukos ienāca, Latvija nekad nebūtu laukiem nodrošinājusi. Šajā periodā ir uzbūvēta liela, jauna govju kūts Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijā, SIA «Vārpa», graudkopības komplekss graudu pirmapstrādei un uzglabāšanai SIA «Pētertāles», regulāri pratuši ES atbalstu labi izmantot SIA «Kalnāji», SIA «Dzimtene», SIA «Lestene», SIA
«Nītava», SIA «Lestenes lauksaimnieks», SIA «AB-Agro», SIA «Jaunkaudzītes», zemnieku saimniecība «Priedule», «Lulēni», «Lejas riepji» un vēl daudzi citi. Jauns ieguvums ogu un augļu audzētājiem ir lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība «Ziemeļoga» un SIA «Pūres dārzi» uzbūvētā augļu glabātava. Sakārtojies arī tūrisms, tam līdzekļus izmantojusi SIA «Kukšu muiža», zemnieku saimniecība «Saulgrieži» un citi. Ieguvums ir vērā ņemams, mūsu klienti par to, ka esam iestājušies Eiropas Savienībā, nenožēlo.
Jā, daudzi cilvēki vēl joprojām nesaprot ļoti sarežģīto tiešmaksājumu shēmu un arī to, kad agrovides maksājumi pienākas un kad nepienākas. Vienmēr esam mēģinājuši palīdzēt un paskaidrot, lai būtu sapratne.
Turpinās pieteikšanās atbalstam un projektiem
– Arī šobrīd dzīve neapstājas. Īstenojot jauno Lauku attīstības programmu 2007. – 2013. gadam, mums ir laba sadarbība ar pašvaldībām, kuras sniedz projektus sadaļā «Pakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem», un pozitīvais ir tas, ka Valsts kase projektu īstenošanai izsniedz arī aizdevumus, jo citām programmām tas ir iesalis. Un – kaut arī ir novadu reforma, kaut arī atbalsts var būt līdz Ls 140 000 apmērā, ņemot vērā, ka cenas celtniecībā kritušās divas līdz trīs reizes, par šo nelielo naudu daudzas lietas var sakārtot. Piemēram, vienā pagastā rekonstruē Saieta namu, citā – sakārto ceļus.
Tuvākajā laikā varēs pieteikties Lauku saimniecību modernizācijas» 6. kārtai, būs pieejams «Atbalsts uzņēmuma radīšanai un attīstībai» (5. kārta) un «Tūrisma aktivitāšu veicināšanai» (3. kārta). Tūrisma biznesā no jauna nevar iesaistīties, bet tiem, kuriem ir tūrisma pieredze, projektu mums ir bijis ļoti maz. No 18. maija Lauku Atbalsta dienests uzsāks pieņemt projektus pasākumā «Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana», t. i – lauksaimniecības produktu pārstrādei. Ir arī jauns pasākums par platību maksājumiem un zivju dīķiem.
Pieteikties platību maksājumiem cilvēki jau ir pieraduši. 80% lietas jau ir izņemtas, pārvaldē atgriezušies ap 200 pieteikumu, bet līdz 15. maijam laika vēl ir diezgan. Var nākt ar pieteikumiem arī līdz pat 9. jūnijam, tad gan jārēķinās ar soda sankcijām par katru nokavēto darba dienu.
Ir jānoturas
– Situācija ir saspringta, bet nāvējoša nav. Ir taču bijuši gadījumi, kad pienu pārdod par 3, 4 vai 7 santīmiem litrā. Bija pat laiks, kad naudu par pienu nemaksāja, izņēma piena produktos, Oktē pat konjakā ņēma. Varianti visādi ir pārdzīvoti. Gan jau pārdzīvosim arī šo krīzi. Cilvēkiem jānoturas.
Mums parādījušies jauni klienti, kuri savu zemi agrāk nestrādāja. Ekonomiskā krīze tomēr spiež cilvēkus atgriezties pie savas zemes. Platībmaksājumi, kaut arī nav lopu, ar katru gadu ir pieauguši. Kā stāsta arī SIA «Kurzemes sēklas» darbinieki, šogad lielos daudzumos cilvēki pērk sēklas. Arī tie, kuriem ir sivēnmātes, saka, ka sivēns vēl neesot piedzimis, bet tas jau esot aizrakstīts rindā.
Agrāk tiešo tirdzniecību noniecināja, bet šobrīd tā rit pilnā sparā. Laukos, ja cilvēks nebūs slinks un iedurs lāpstu zemē, badā nemirs. Man ir informācija, ka Eiropā krīzi pārdzīvo smagāk nekā mēs, jo mēs jau esam mētāti no viena grāvja uz otru. Tādu krasu bankrotu nav, šobrīd dzīvojam un ceram, ka visi krīzi pārvarēsim.
