Vēl 31. jūlijā Dārzkopības biedrībā (Bišu mājā) varat apskatīt ļoti bagāto krūmogu izstādi, ko sarūpējusi biedrība un Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas Pūres dārzkopības pētījuma centra darbinieki. Tajā varēja apskatīt plašu upeņu, jāņogu un ērkšķogu klāstu.
Šodien izstādes laikā konsultācijas sniedz Pūres dārzkopības pētījumu centra speciāliste, lauksaimniecības zinātņu maģistre Valda Laugale. Viņa izsmeļoši atbildēs uz visiem jautājumiem par krūmogu audzēšanu.
Par upenēm saka tā, ka dienvidos pats labākais vitamīnu avots esot citrusaugļi, bet mūsu platuma grādos šo godu piedēvē upenēm. Izstādē varam iepazīties ar 23 upeņu šķirnēm, kas atšķirīgas pēc garšas, ienākšanās laika un ogu lieluma. Nozīmīgi arī tas, kāds veidojas upeņu cers, lai ogas būtu ērti novākt. Vairākas šķirnes pašlaik tiek izmēģinātas, bet astoņām no tām rudens piedāvājumā būs arī stādi.
Runājot par jāņogām, vēl septiņdesmitajos gados pie mums bija zināmas tikai dažas šķirnes un lielākoties visi diskutēja gar `Holandes sarkanajām` un `Holandes dzeltenajām`. Pašlaik izstādē varam apskatīties 18 jāņogu šķirnes, tostarp piecas balto ogu un vismaz pāris ar tumšsarkanām ogām. Jāteic, nav labākas ogas ķīselim un limonādei par jāņogu! Arī svaigas ogas, īpaši uzreiz no krūma rautas, garšo izcili.
Ērkšķogas dēvē arī par ziemeļu vīnogām. Un kādas tik tās nav: zaļas, dzeltenas, sarkanas, lielas, mazas, ar matiņiem un gludas, plānāku un biezāku miziņu! Kā tagad mēdz teikt – piemērotas katrai gaumei. Joprojām uzmanību piesaista šķirne `Kuršu dzintars` ar dzintardzeltenām ogām, kas Latvijā selekcionētas 1960. gadā. Bagāts ir arī selekcionāra A. Vīksnes ērkšķogu šķirņu piedāvājums.
