10. Saeimas vēlēšanas notiek 2. oktobrī. Līdz tam turpmākajos 13 laikraksta numuros publicēsim iespējami vispusīgu informāciju un viedokļus, kas, iespējams, gan atsvaidzinās mūsu – vienkāršo vēlētāju – atmiņu, gan arī palīdzēs izvēlēties īsto sarakstu ar apdomu un atbildīgi.
Vētīsim partiju un kandidātu darbus un nedarbus
Katrai partijai, kas atbilstoši reitingiem visticamāk pārvarēs 5% barjeru, tiek atvēlēts laikraksta atvērums. Tajā: 1) tiek izvērtēts partijas "dosjē" – izvērtēta parijas vai to apvienības vēsture, iepriekšējie solījumi un to iedzīvināšana vai, gluži otrādi, atrautība no reālās partijas darbības; 2) iespēju robežās vērtēsim arī partiju šī brīža programmas, par atskaites punktu ņemot vairākus kritērijus (cik tās izpilde ticama, vai programma ir atbildīga – vai politiķi ir gatavi uzņemties atbildību par nākotnes smagajiem lēmumiem, kurus nāksies pieņemt noteikti); 3) publicēsim arī īsus aprakstus par deputātu kandidātiem, protams, cenšoties arī atrast iespējamos "skeletus skapī". Atslodzei piedāvājam arī saraksta skaļākās lokomotīves karikatūru. Šajā laikrakstā – atvērums veltīts vēlēšanu apvienībai – Nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (lasiet 6. un 7. lpp.).
Vieta laikrakstā tiks atvēlēta arī informācijai par tā sauktajām sīkpartijām.
Vērtēs eksperti
Mēs – laikraksta veidotāji, gatavojamies divām diskusijām – gan ar politiķiem (Jelgavā), gan ar mūsu pieaicinātajiem ekspertiem. Viņus aicinām izvērtēt katra vēlētāja atbildību, partiju darbību, programmas, politiskās un vēlēšanu aktualitātes. Par ekspertiem esam aicinājuši atzītus savus nozares speciālistus, kas nav saistīti ne ar vienu no partijām. Par tādiem pagaidām piekrituši būt: Agrita Ozola (Tukuma Muzeja direktore); Māris Paiders (SIA «Šlokenbeka» valdes priekšsēdētājs); Egils Seņkāns (SIA «Lestene» valdes priekšsēdētājs); Zenta Plezere (pensionēta skolotāja, dārzkope); Gunta Aumale (Raiņa ģimnāzijas direktore); Agris Dzenis (vēsturnieks); Sandra Šteina (Viesatu bibliotekāre); Ainars Plezers (mūziķis, treneris, sporta kluba «Jaunpils» vadītājs), arī mūsu bijusī kolēģe, vēsturniece, tulkotāja un apgāda «Kontinents» redaktore Liene Akmens.
Priekšvēlēšanu materiālus gatavojam sadarbībā ar citu Zemgales reģiona laikrakstiem, to žurnālistiem un pieaicinātajiem ekspertiem. izmantojam arī organizācijas «Delna» un «Providus» piedāvātos materiālus.
Vēlēšanu un balsošanas jēdzieni. Bez šo jēdzienu izprašanas nevar saprast demokrātiju un partokrātiju. Tātad – vēlēšanu tiesības ietver sevī kandidātu izraudzīšanas tiesības, kandidātu sarakstu iesniegšanas tiesības, kandidēšanas tiesības un beidzot balsošanas tiesības. Tas viss mums – Latvijas bezpartejiskajiem 99% pilsoņu ar vēlēšanu likuma 9.pantu ir atņemts, atstājot tikai balsošanas tiesības. Mums nav vēlēšanu tiesību, bet ir tikai balsošanas tiesības par partijām. Tāpēc mēs – bezpartejiskie – neesam vēlētāji , bet tikai balsotāji. Partokrātija mūs krāpj – mums ir iestāstīts un mēs ticam, ka mēs esam vēlētāji, ejam vēlēt, bet faktiski mēs esam partiju organizēti iet tikai balsot. Kas ir partokrātija un kas ir demokrātija. Demokrātijā valsts varu nosaka un kontrolē pilsoņu kopums. Vienkārši sakot, visa vara pieder tautai, tā var pilnvarot, ievēlēt valsts vadītājus un tos atcelt ar vairākuma lēmumu. Turpretī partokrātijā demokrātija vairs nepastāv, visu izlemj partiju vadītāji, tauta tos nevar ne atcelt, ne iespaidot, jo partokrāti ir gādājuši , lai likumi un lēmēju rīcība būtu partiju varas labā. Būtībā partokrātija ir ļoti mazas ļaužu grupas – partokrātu diktatūra. Pašreiz Latvijā kopš 1995. gada 6. jūnija ir partokrātijas diktatūra, bet demokrātijas pilnā nozīmē nav. Balsot par partijām partiju sarīkotā vēlēšanu farsā nozīmē atbalstīt partokrātiju un rīkoties pret Satversmes 1. un 2.pantu, kas Latviju nosaka par demokrātisku republiku, kurā visa vara pieder tautai, bet nevis partijām. Balsojot par partijām, balsotāji rīkojas nelikumīgi un pārkāpj valsts pamatlikumu – Satversmi. Tas nenozīmē, ka nav jāiet balsot, jo balsotājiem ir iespēja un pienākums rīkoties likumīgi, izmantojot partijnieku nereklamētu normu vēlēšanu likumā, kas tukšās aploksnes liek pieskaitīt pie derīgajām balsīm, no kurām rēķina 5% barjeru. Tātad – iemetot tukšu aploksni urnā, balsotājs rīkojas saskaņā ar Satversmi un nobalso pret partijām, gādājot par Satversmes uzturēšanu spēkā.