13. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts dekriminalizācijas likumprojekts, kurā tiek paredzēts piemērot administratīvo atbildību par sīka apmēra zādzībām, krāpšanām, piesavināšanos un mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, tādējādi novēršot esošo situāciju, kad vainīgais nesajūt nekavējošu sodu par izdarīto un līdz tiesai pagūst jau izdarīt citas zādzības, kā arī būtiski uzlabotu policijas, prokuratūras un tiesas darbu cīņā ar daudz smagākiem un sabiedrībai bīstamākiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Kā informē Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas priekšniece Sintija Virse, šobrīd likumdošanā ir noteikts, ka par jebkuru zādzību, krāpšanu, piesavināšanos, kā arī mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu ir paredzēta kriminālatbildība.
Tiesu un prokuratūras apkopotā statistika liecina, ka 2007. gadā par zādzībām, krāpšanām, piesavināšanos nelielā apmērā (Krimināllikuma 180. pants) personas pārsvarā netiek sodītas ar reālu brīvības atņemšanu. No 624 sodītām personām 72% personu tiek piemēroti citi ar brīvības atņemšanu nesaistīti soda veidi (nosacīta brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods).
Sods par šādu zādzību uzsākto kriminālprocesu ietvaros lielākoties tiek piespriests pusgada, gada laikā pēc nozieguma izdarīšanas, kā rezultātā vainīgais nesajūt nekavējošu sodu un līdz tiesai pagūst jau izdarīt citu zādzību. Pēc prokuratūras datiem, 2007. gadā uz tiesu vispārējā kārtībā nosūtītas 694 krimināllietas, kas kvalificētas pēc Krimināllikuma 180. panta, bet saīsinātā procesa kārtībā tikai 33 un neatliekamības kārtībā 17.
Virkne uzsākto kriminālprocesu par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem tiek izbeigti pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 379. pantu, kā rezultātā vainīgās personas netiek sauktas pie kriminālatbildības par šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra statistika liecina, ka 2007. gadā šādu izbeigtu lietu par Krimināllikuma 180. pantu bijis 773, bet par Krimināllikuma 185. pantu – 802.
Jebkurš no uzsāktajiem kriminālprocesiem, prasa noteikta apjoma procesuālo darbību izpildi gan policijā, gan prokuratūrā, gan tiesā. Jebkuras neliela apmēra zādzības izmeklēšana tikai Valsts policijā prasa vismaz vairākas dienas laika resursu (vismaz 144 latus darba algās, ja nosūta lietu neatliekamības vai saīsinātā procesa kārtībā, ja tas neizdodas tad ievērojami vairāk), kas ir nepieciešams lietas materiālu noformēšanai un izmeklēšanas darbību veikšanai.
Izpētot kaimiņvalstu praksi, secināts, ka Lietuvā zādzība nelielā apmērā ir administratīvais pārkāpums, par kura izdarīšanu ir paredzēta administratīvā atbildība – naudas sods vai administratīvais arests no 10 līdz 30 dienām. Savukārt Igaunijā zādzība nelielā apmērā ir noziedzīgs nodarījums par kura izdarīšanu ir paredzēta kriminālatbildība, taču par tā izdarīšanu tiek piemēroti tikai tādi sodi, kā naudas sods vai aizturēšana līdz 30 dienām.
Pamatojoties uz to, ka:
1) par iepriekš minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem lielākoties netiek piemērota brīvības atņemšana;
2) līdz personu notiesājošam spriedumam ir jāgaida ievērojams laika periods, kura laikā apsūdzētais pagūst izdarīt jau citu noziegumu, ir nepieciešams padarīt operatīvāku sodu piemērošanas procesu;
3) daļa kriminālprocesu tiek izbeigti, jo nav nodarīts tāds materiālais kaitējums, lai sauktu personu pie kriminālatbildības kā rezultātā vainīgā persona vispār nesaņem nekādu sodu;
4) laika un finansiālie resursi, kas saistīti ar šāda veida likumpārkāpumu izmeklēšanu un iztiesāšanu ir salīdzinoši augsti attiecībā pret šī likumpārkāpuma sabiedrisko bīstamību, līdz ar to tiesībsargājošām iestādēm atliek mazāk resursu smagu un sevišķu smagu noziegumu izmeklēšanā, iztiesāšanā.
Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts «Grozījumi Krimināllikumā» (VSS-1866), likumprojekts «Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā» (VSS-1868) un likumprojekts «Grozījums likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību»» (VSS-1867), kas paredz:
1) noteikt administratīvo atbildību par sīka apmēra zādzību, krāpšanu, piesavināšanos, kā arī mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, kā sodu paredzot naudas sodu līdz 500 latiem vai administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Sīks apmērs ir līdz vienai trešdaļai no Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas;
2) noteikt kriminālatbildību par sīka apmēra zādzību, krāpšanu, piesavināšanos, kā arī mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā;
3) noteikt kriminālatbildību par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu nelielā apmērā, paredzot analoģisku sankciju kā par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā. Neliels apmērs ir no vienai trešdaļai līdz vienai Latvijas Republikā noteiktai minimālai mēnešalgai.
Uzziņai
Krimināllikuma 180. pants. Zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā
(1) Par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, izņemot šā likuma 175. panta trešajā un ceturtajā daļā, 177. panta trešajā daļā un 179. panta trešajā daļā paredzētos noziegumus, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
Krimināllikuma 185. pants. Mantas tīša iznīcināšana un bojāšana
(1) Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
(2) Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai ja tā nodarījusi lielu materiālu zaudējumu, vai ja tās rezultātā vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.
Kriminālprocesa likuma 379. pants. Kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības
(1) Procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu, ja:
1) izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;
2) persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi;
3) noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas īpašie apstākļi, un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina tās atbildību.
(2) Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors var izbeigt kriminālprocesu un materiālus par nepilngadīgo nosūtīt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.
(3) Prokurors var izbeigt kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.
(4) Izbeigt kriminālprocesu uz izlīguma pamata nedrīkst, ja ir iegūtas ziņas, ka izlīgums panākts draudu vai vardarbības rezultātā vai izmantojot citus prettiesiskus līdzekļus.
(5) Izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, nedrīkst, ja pret to iebilst persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai tās pārstāvis.