Šodien, 6. decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma līdz 2013. gadam. Programmu izstrādājusi Kultūras ministrija un tagad vērtēs ministrijas; pēc tam programmu izskatīs Ministru kabinetā.
Kā informēja Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Aiva Rozenberga, programmas mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas. Būtisks iemesls programmas nepieciešamībai ir arī tas, ka 2003. gadā UNESCO Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku tradīcijas pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojumu meistardarbu. Kopš 2004. gada, kad Latvijas valsts pievienojās UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, Dziesmu un deju svētku tradīcija kā starptautiski atzīta vērtība saglabājama atbilstoši starptautiskajam tiesiskajam regulējumam.
Programmā iekļauts Dziesmu un deju svētku tradīciju raksturojums, ilgtspējas faktori; tā iezīmē arī problēmas, kas turpmāk risināmas, cieši sadarbojoties valsts un pašvaldību institūcijām, Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajiem speciālistiem, ekspertiem, svētku organizatoriem, nevalstiskajām organizācijām gan Latvijas, gan Baltijas un Ziemeļu valstu līmenī.
Kā jomas, kurām nepieciešama īpaša vērība un tālākā rīcība, programmā minētas speciālistu profesionālā sagatavotība Dziesmu un deju svētku tradīcijas jomās; iesaistīto personu pieredzes apmaiņa gan Latvijas, gan Baltijas un Ziemeļu valstu mērogā; amatiermākslas kolektīvu un māksliniecisko vadītāju darba samaksa; jautājums par nemateriālā kultūras mantojuma, tai skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas, iekļaušanu plānošanas reģionu un pašvaldību politikas plānošanas dokumentos; audiovizuālo pakalpojumu trūkums par Dziesmu un deju svētku tradīciju, vēsturi utt.; materiāli tehniskā bāze kvalitatīvu mūzikas stundu norisei vispārizglītojošās skolās; Dziesmu un deju svētku un svētku starplaikā rīkoto pasākumu repertuāra izvērtēšana un izveide, īpašu uzmanību pievēršot a cappella dziedājumam.
Programmā minēto problēmu risināšanai ir noteikti vairāki rīcības virzieni. Kā norādīja A. Rozenberga, svētku tradīcijas mākslas žanros plānots attīstīt bērnu un jauniešu zināšanas un prasmes, izglītot kolektīvu vadītājus un pedagogus. Tāpat tiek uzsvērta svētku procesa nepārtrauktības nodrošināšana, rīkojot turpmākos Dziesmu un deju svētkus, kā arī svētku tradīcijas dokumentēšana, pētniecība, informācijas pieejamība un starptautiskā sadarbība.