3. aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti. Kā teikts koncepcijas kopsavilkumā, ieslodzījuma vietu izvietojums valstī ir vēsturiski izveidojies un nesamērīgs – Vidzemes un Latgales reģionā ir vairāki cietumi, Rīgā ir pieci cietumi, bet Kurzemes reģionā – tikai viens cietums, kas rada problēmas ar ieslodzīto izvietošanu pēc iespējas tuvāk viņu dzīves vietai. Turklāt daļa cietuma ēku būvētas 19. gadsimtā, daļa – padomju laikā un atbilstoši piemērotas ieslodzījuma vietu vajadzībām.
Šī iemesla dēļ ieslodzījuma vietas iekšējais plānojums bieži ir nepraktisks un rodas problēmas ar efektīvu infrastruktūras izmantošanu (piemēram, ir lielas dzīvojamās telpas ieslodzīto izvietošanai, bet normatīvos aktos noteikta prasība izvietot ieslodzītos kamerās). Ieslodzīto plūsmas ieslodzījuma vietās ir neefektīvas un saistītas ar papildus nepieciešamiem personāla resursiem apsargāšanai un ieslodzīto uzraudzībai, kas nebūtu nepieciešami, veidojot jaunu infrastruktūru.
Kā informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne, koncepcijas izstrādes laikā tika konstatētas dažādas problēmas, proti, esošajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā nav izpildāmas starptautiskās prasības tehniskā stāvokļa dēļ, un aizvien pieaugošā starptautiskā uzmanība ieslodzītajiem kopumā prasa jaunu pieeju cietumu infrastruktūras plānošanā.
Esošajās ieslodzījuma vietās to plānojuma dēļ nevar nodrošināt starptautisko un nacionālo institūciju prasību ievērošanu, tāpēc nepieciešama jauna cietumu infrastruktūra, kurā tiks nodrošināti moderni un 21. gadsimta prasībām atbilstoši apstākļi. Koncepcijā secināts, ka arī notiesāto resocializācija nav pilnā mērā īstenojama, jo ir vairāki cietumi, kur nav iespējams izveidot nepieciešamās telpas un radīt atbilstošus apstākļus.
Lai nodrošinātu Kriminālsodu politikas koncepcijas projektā paredzēto kriminālsoda izpildes nodalīšanu no kriminālprocesu īstenošanas, nepieciešama atsevišķas infrastruktūras radīšana aresta izpildei, ko pārņemtu TM.
2005. gada 2. maijā apstiprinātajā Ieslodzījuma vietu attīstības koncepcijā noteiktais problēmu risināšanas veids, proti, ieslodzījuma vietu attīstības finansēšana no valsts budžeta nav efektīvs. Problēmas nav atrisināmas, izmantojot tikai valsts budžeta līdzekļus, un ir nepieciešami jauni risinājumi finansējuma piesaistei, teikts šodien izsludinātajā koncepcijā.
Īstenojot iepriekšējā koncepcijā noteikto, nebūs iespējams panākt pilnīgu atbilstību Eiropas Padomes konvencijas Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai norādījumiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem ieslodzījuma vietās. Līdz ar to steidzami un konceptuāli nepieciešams risināt ieslodzījuma vietu novecojušās infrastruktūras radītās problēmas.
Šo problēmu risināšanai jaunajā koncepcijā piedāvāts noteikt jaunu cietumu sistēmu. To veidojot, nepieciešams nodrošināt, ka notiesātais sodu izcietīs vienā cietumā un personu pārvietotu uz citu cietumu tikai stingri ierobežotos izņēmuma gadījumos. Šāda principa īstenošana ļaus veiksmīgi īstenot notiesāto resocializāciju un tai pat laikā – arī samazināt valsts iestāžu izskatāmo ieslodzīto sūdzību skaitu.
Koncepcija paredz, ka jāveido divvietīgu kameru sistēma, lai nodrošinātu notiesāto individuālo drošību, drošību naktsmiera laikā, kā arī vieglāku notiesāto kontroli no administrācijas puses. Tāpat cietumā jāveido pietiekamas telpas resocializācijai – klases, individuālā darba telpas, nodarbinātības zona un telpas fiziskām aktivitātēm.
Paredzēts, ka cietumi jāizvieto Rīgā, kur būs Centrālcietums un Šķirotavas cietums, Daugavpilī, Valmierā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Olainē, Vecumniekos un Kurzemes reģionā. Pārējie cietumi tika slēgti un to zemes atsavinātas.
TM izstrādājusi vairākus risinājumu variantus jauniem līdzekļu piesaistīšanas veidiem, no kuriem atbalsta to, ka jaunās cietumu sistēmas izveide notiek, izmantojot valsts un privāto partnerību. Šim variantam plānotās izmaksas ir Ls 398 504 859, kas 30 gadu periodā ietver risku izmaksas un visas infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas. Šis variants nodrošinās noteiktās prasības ieslodzījuma vietu sistēmai, aresta izpildi un vietu skaitu atbilstoši plānotajam ieslodzīto skaita pieaugumam un nepieciešamajai dzīvojamai platībai uz vienu ieslodzīto. Tas ļaus pilnībā nodrošināt ieslodzīto personu resocializāciju – organizēt izglītību un nodarbinātību, nodrošinās telpas veselības aprūpei, un darbiniekiem nepieciešamās darba telpām.
Valdības rīkojums paredz, ka TM līdz 2008. gada 31. decembrim izveidos kapitālsabiedrību ieslodzījuma vietu infrastruktūras sakārtošanai un uzturēšanai, kā arī valsts un publiskās partnerības projektu, paredzot pirmajā koncepcijas īstenošanas posmā ietverot tajā Olaines cietuma, Kurzemes cietuma un Šķirotavas aresta nama celtniecību.
Līdz 2008. gada 31. decembrim TM būs jāuzsāk sarunas ar Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībām par iespēju būvēt jaunu cietumu šo pašvaldību teritorijā, savukārt līdz 2009. gada 31. decembrim jāuzsāk sarunas ar Cēsu, Jēkabpils un Jelgavas pilsētu pašvaldībām par iespējām atsavināt esošās cietumu teritorijas un ierādīt zemi jaunu cietumu celtniecībai šajās pilsētās(ārpus pilsētu centriem).
Šī koncepcijas īstenošanas rezultātā tiks sasniegti šādi uzlabojumi – ieslodzītie tiks izvietoti atbilstoši starptautiskajām prasībām, cietumu darbinieki strādās drošā vidē un atbilstošos materiālajos apstākļos un tiks radīti materiālie apstākļi notiesāto resocializācijas modeļa pilnīgai ieviešanai, kā arī pieaugs sabiedrības drošība.
Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijām, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai, Valsts kancelejai un Sabiedriskās politikas centram “Providus".