Pasaulē vēršas plašumā diskusija par ģenētiski modificēto augu (ĢMO) lietošanu uzturā un šīs rīcības iespējamām sekām. Latvijā ir atļauts tirgot ĢMO pārtiku, kas sastāv vai ražota no ĢMO sojas, rapša, kukurūzas, kokvilnas un cukurbietēm. Pastāv gan nosacījums, ka uz iepakojuma par to jābūt attiecīgai norādei. Pat vēl vairāk: veikalos šādiem produktiem jābūt novietotiem atsevišķā plauktā. Taču – kā ir ar gaļu? Mēs to pērkam veikalā un faktiski nezinām, vai dzīvnieki ir baroti ar ĢMO un kādu ietekmi tas atstāj uz mūsu veselību. Savukārt ne viens vien lopkopis, arī pie mums, Latvijā, apgalvo, ka iegādāties lopbarību, kurā nav ĢMO, ir ļoti dārgs pasākumus un tādējādi izaudzētās gaļas cena nespēj konkurēt tirgū. Pēc Sabiedriskās organizācijas «Zemes draugi» rosinājuma pirmos izmēģinājumus Latvijā, veltītus šai tēmai, veica Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra lopkopības nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks.
– Līdz šim šķita – apgalvojums, ka ĢMO izmantošana lopbarībā to palētina un līdz ar to mēs iegūstam lētāku lopkopības produkciju, ir diezgan neapstrīdams. Kāpēc izdomājāt, ka nepieciešami izmēģinājumi?
– Tas jau arī ir tāds absurds apgalvojums, jo pētījumu ir diezgan maz. Turklāt tos taisa ĢMO lopbarības izplatītāji. Šie apgalvojumi, ka modificētais ir lētāks, pārsvarā ir tendenciozi. Ņemot tīri fiziski, jā, šī barība ir lētāka, bet lietas ir jāskatās kopsakarības. Lopbarības izmaksām ir vēl blakus faktori: dzīvnieku veselība, reproduktīvā sistēmas veselība – vairošanās, apsēklošanas veiksme. Ir veikti pētījumi, ka, barojot nemodificēto lopbarību cūkām un vistām, ir uzlabojusies dzīvnieku veselība, palielinājusies dzimstība un tādējādi gala produkts iznāk lētāks. Es jau nepretendēju ne uz kādu absolūtu viedokli, jo šis pasākums ir visai jauns. Bet tie cilvēki, kuri nodarbojas ar modificētas lopbarības audzēšanu, selekciju, viņi rīkojas aptuveni tāpat kā degvielas un akmeņogļu tirgotāji – viņiem tas ir labs bizness, ko viņi negrib zaudēt. Viss notiek ar mērķi, lai varētu diktēt cenu. Viņi diktē cenu arī sēklai, kas jāpērk katru reizi no jauna. Tādā veidā tiek uzturēta patērētāja atkarība. Tāpat arī viņi diktē cenas ķīmijai, kas ir komplektā ar sēklu. Kas reiz šajā procesā ir iegrābušies, viņi ir atkarīgi no ĢMO tirgotāja, jo viņam nav citu variantu.
Vairāk lasiet otrdienas, 5. februāra, laikrakstā.
