Izmaiņas ugunsdzēšanas kārtībā Latvijā

Nevienam vairs nav noslēpums, ka Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, iestājusies finansiālā, ekonomiskā, dažviet arī garīgā un morālā krīze. Tādos apstākļos izdzīvos, kas mainīsies. Pārmaiņas skārušas ne tikai katra indivīda, bet arī varas un drošības iestāžu, kārtības un tiesību sargu dzīvi. Piemēram, ugunsdzēsējus. Valsts "lielais ugunsdzēsējs" jau paziņojis, ka nāksies samazināt štatus, likvidēt vienu otru posteni, atlaist cilvēkus. Un attiecīgi – mainīt ugunsdzēšanas kārtību valstī.

Kā tapis zināms no ļoti drošiem avotiem, pēc reformas katrā postenī (depo) paliks tikai viens ugunsdzēsējs. Arī Tukumā. Par Kandavu vēl drošu ziņu nav – viss atkarīgs no pašvaldības spējas pierādīt, ka viņiem novadā vispār kaut kas deg. Ja nepierādīs, tur ugunsdzēsējus likvidēs kā šķiru. Tā kā vienkārši nepietiks resursu (cilvēku), kas izbrauc uz ugunsnelaimes vietu, pilnīgi visa dzēšanas sistēma jāmaina. Un sabiedriskajai apspriešanai tiek nodoti divi priekšlikumi, no kuriem būs jāizvēlas viens.
Pirmais. Turpmāk katrs degošais objekts pie ugunsdzēsēja Tukumā būs jānogādā pašam īpašniekam. Kā saka, katrs pats savas laimes kalējs – cik ātri savu degošo māju Tukumā nogādāsi, tik ātri to arī apdzēsīs. Un, kazi, kādu jumta vai sienas detaļu arī izglābs no postošajām liesmu mēlēm. Līdz ar to izbeigsies ugunsdzēsēju izsaukšana uz nenozīmīgiem ugunsgrēkiem; tagad īpašnieks septiņreiz padomās, kas būs lētāk – vest degošo objektu uz Tukumu vai norakstīt zaudējumos. Ja tiks apstiprināts šis priekšlikums, Tukuma ugunsdzēsēju depo sētā ātri vien ierīkos laukumu degošo objektu pieņemšanai. Iespējams gan, ka nāksies nojaukt ļaužu tik iemīļoto "partijas māju", bet tas – otršķirīgs jautājums.
Atklāts paliek jautājums par, teiksim, kokos spītīgi sēdošajiem kaķiem, kuru glābšana patlaban ir tiešs ugunsdzēsēju pienākums. Ja reiz tāds kaķis būs jānogādā Tukumā, nāksies saimniecei pašai ņaudekli no koka ņemt nost. Un tad – atkritīs jautājums par kaķa vešanu uz ugunsdzēsēju depo. Jo – viņš jau būs izglābts! Tikpat neskaidra vēl ir situācija ar latviešu nacionālo izklaidi – kūlas dedzināšanu. Kā tad to degošo lauku līdz Tukumam nogādāt?! Teorētiskas iespējas ir – īpašnieks ņem lāpstu un strādā! Bet – līdz ar to var gadīties, ka iekraušanas procesā liesmas tiek apdzēstas. Acīmredzot valdībai nāksies pārskatīt ugunsdzēsēju pienākumus un svītrot tajos dažus punktus (piemēram, par kaķiem un kūlas ugunsgrēkiem).
Otrais. Īstenojot šo priekšlikumu, uzsvars tiks likts uz profilaktisko darbu. Tiks apstiprināts īpašs grafiks, atbilstoši kuram vienīgais Tukuma ugunsdzēsējs apbraukās ciemus un sniegs savus pakalpojumus. Piemēram, uz Bērzciemu brauks katra mēneša pirmajā datumā. Tātad – ja nu kādam kaut kas dzēšams, kāds kaķis no koka noņemams, kāds slīkonis glābjams, jāzina tikai datums, kurā ugunsdzēsējs un glābējs ciemā gaidāms. Un nav jēgas kaut ko svilināt citā datumā! Oficiālā, valsts apmaksātā palīdzība ugunsdzēsēja izskatā tik un tā netiks sniegta.
Te valsts ugunsdzēsējiem talkā nāks brīvprātīgie vai katras pašvaldības iecelti ierēdņi – viņi izvērsīs informācijas kampaņu iedzīvotāju vidū. Galu galā, svilinātāji un kaķu saimnieki katrā pagastā zināmi, tos būs viegli apsekot. Un pie viena tiks rīkotas instruktāžas, informatīvas sapulces, lekcijas par ugunsdrošību, godprātīgu attieksmi pret dzīvniekiem, uzvedību uz un pie ūdens. Šie pasākumi katram iedzīvotājam vismaz reizi gadā būs obligāti; par to tiks izsniegta īpaša izziņa.
Paši ugunsdzēsēji sliecas uz pirmā priekšlikuma pusi, jo tad vienīgie tēriņi būs alga konkrētajam darbiniekam un ūdens reālajai dzēšanai. Degvielai un transportam līdzekļi vairs nebūs jātērē, tos varēs ieguldīt aprīkojuma attīstīšanā.
Pašvaldībām un iedzīvotājiem simpātiskāks var likties otrais variants – arī to pašu transporta izdevumu dēļ. Tātad – viss sabiedrības rokās! Izsakiet savus viedokļus par ugunsdzēšanas sistēmas reformu valstī!