Izglītības eksperti mudina diskutēt par mācību plānojuma lietderību

Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) un Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji atbalsta nepieciešamību atsākt diskusijas par mācību plānojuma lietderību.

Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) un Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji atbalsta nepieciešamību atsākt diskusijas par mācību plānojuma lietderību.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) uzsvēra, ka tuvākajā laikā nepieciešams sākt diskusiju par mācību stundas garumu, jo, kā uzskata ministre, 40 minūtes ir pārāk maz kvalitatīva darba veikšanai, kuru laikā skolēns paspēj tikai iesākt savu darbu, nepierod sistemātiski strādāt un ieraudzīt rezultātu.

Kā vienu no iespējamiem risinājumiem ministre piedāvāja skolām pārplānot stundu sarakstus, saliekot vairākas viena mācību priekšmeta stundas pēc kārtas.

LIVA prezidente Dzintra Kohva aģentūrai LETA norādīja, ka diskusijas vērts būtu izglītības plāns, kas tiek piedāvāts Ziemeļvalstīs, kur mācību saturs tiek sadalīts pa vecuma posmiem, piemēram, ģeogrāfija vai vēsture tiek mācīta divus līdz trīs gadus. "Tas ir mobilāk, un, iespējams, arī skolēnu atdeve ir lielāka, lai arī par to, kā tas ietekmē gala rezultātus, informēta neesmu," norādīja Kohva.

Tomēr LIVA vadītāja uzsver, ka par pārmaiņām mācību plānojumā pozitīva diskusijas iznākuma gadījumā būtu jāvienojas visām izglītībā iesaistītajām institūcijām, jo savulaik par stundu "sapārošanu" saņemti vairāki pārmetumi.

LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere uzsver, ka daudzās skolās, īpaši ģimnāzijās, mācību stundas pārplānotas atbilstoši ministres ieteikumam. "Tas varbūt ir pat labāk, ņemot vērā priekšmetu skaitu, starp kuriem skolu audzēkņiem jāpārslēdzas dienas laikā," norāda Bašķere.

Vienlaikus arodbiedrības pārstāve aicina ļoti nopietni pārskatīt izglītības saturu skolās. "Neapšaubāmi, piedāvātā izglītība ir ļoti labā līmenī, taču augstie nesekmības rādītāji, īpaši pamatskolas posmā, liecina, ka mācību saturs ir diezgan piesātināts un skolotājiem neatliek laika praktisko iemaņu iemācīšanai," uzsver Bašķere, "tomēr nav tik svarīgi visu zināt, kā prast atrast informāciju un to reāli pielietot."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *