Pagājušas nedēļas vidū uz kārtējo, jau iepriekš solīto preses konferenci reģionālās preses pārstāvjus aicināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Pirms pāris mēnešiem notikusī saruna ar premjeru aizritēja drastisko budžeta grozījumu pieņemšanas gaisotnē, šoreiz dienu, pirms uzzinājām, ka Starptautiskā Valūtas fonda valde Latvijai kopš marta solīto aizdevumu tomēr ir piešķīrusi.
Acīmredzot divi aizvadītie premjeram bijuši darbīgi un vienlaikus arī ļoti nogurdinoši mēneši – tas jautās balsī un arī pauzēs, kuru laikā premjers ielūkojās savos pierakstos, kur, kā šķita, ar dažādām krāsām izceltajā tekstā meklēja kādu labāku izteiksmes veidu, lai paziņotu par tik nepopulārajām šī brīža aktualitātēm… Šķiet, V. Dombrovskis bija sagatavojies aizsardzībai, kas, kā vēlāk izrādījās, bija visai noderīga. Pat daļa žurnālistu, kam tā kā vajadzētu būt informētākajai sabiedrības daļai, jautājumos bija visai uzbrūkoša. Acīmredzot nemaz nesaskatot cēloņu un seku likumsakarības šī brīža situācijā valstī. Laikam jau tāda ir cilvēku daba, pat labi zinot nelaimju vaininieku, vienmēr esam gatavi nosunīt slikto ziņu nesējus vai pat tos, kas no sirds vēlas palīdzēt. Laikam tā ir vieglāk? Nav jāatceras, jāvērtē, jāsecina, kazi – vēl paša vaina jāatrod? Dusmas var izgāzt uzreiz un augstākajā līmenī…Un tas notiek brīdi, kad tā sauktie koalīcijas partneri bremzē jebkura valdības lēmuma pieņemšanu un uzsāk graujošas diskusijas, kā piemēram, par iespējamo lata devalvāciju vai vēlēšanu likuma maiņu. Valdība bijusi spiesta lūgt mainīt likumu par budžeta pieņemšanu, kā ierasts, to atliekot par mēnesi (likums paredz, ka nākamā gada budžets pirmajā lasījumā Saeimā jāizskata līdz 1. oktobrim, rosināts, ka to jāpaveic līdz 1. novembrim).
Bet premjers pacietīgi skaidroja vēl un vēl – nav mums citas izvēles, nav
– ir jāsamazina izdevumi – vēl, vēl un vēl…
Vairāk lasiet 3. septembra laikrakstā.
