Par Tukuma rajona pašvaldību apvienošanos izstrādāti vairāki projekti, kuros pētīts – ir vai nav iespējams strādāt kopā. Patlaban šādu projektu potenciālajām Tukuma novada pašvaldībām – Tukumam, Tumei, Slampei, Džūkstei, Lestenei, Sēmei, Jaunsātiem, Zentenei, Pūrei, Degolei, Irlavai, kas iekļautas Ministru kabineta apstiprinātajā kartē, izstrādā SIA «Baltkonsults». SIA valdes priekšsēdētāja Jolanta Gūža un konsultante Sniedze Sproģe pēc pašvaldības ierosinājuma ar secinājumiem jeb starpziņojumu iepazīstināja domes deputātus maija beigās, domes sēdes laikā.
Atšķirīgs dzīvesveids
J. Gūža atzina, ka potenciālā novada teritorijā, kurā tiek apvienota pilsēta un lauki, iezīmējas ļoti atšķirīgs dzīvesveids: "Par to pārliecinājāmies gan, organizējot anketēšanu, gan tiekoties ar projektā iesaistīto pašvaldību darbiniekiem, lai dzirdētu, kā viņi saredz sevi novadā. Daļa pašvaldību izteica priekšlikumus kopīgam darbam un spēja modelēt situāciju. Bet tas ir mazākums. Lielākajai daļai šīs vīzijas nebija."
J. Gūža stāstīja, ka notikušas vairākas nozaru diskusijas, uz kurām pamatojoties, iezīmējas topošā novada darbības principi: " Mēs piedāvājam trīs modeļus: pirmais – funkciju izpilde notiek centralizēti, centrs ir Tukumā; otrais – neko nemainot, saglabā decentralizētu funkciju izpildi 11 pakalpojumu sniegšanas centros, tādējādi tajos saglabājas darba vietas, tiek uzturēta līdzšinējā infrastruktūra; trešais – attīstības centrs ir Tukums, nākamie divi atbalsta attīstības centri ir Pūrē un Slampē, kā arī teritorijas attīstības centri pārējās pašvaldībās."
Bāriņtiesai – divi varianti
Nozaru diskusiju rezultātā izkristalizējušies divi bāriņtiesas darbības varianti: vai nu viena bāriņtiesa Tukumā, vai trīs visā novadā – Tukumā, Pūrē un Slampē ar apkalpošanas teritorijām. Abos variantos paredzēts saglabāt bāriņtiesas locekļa amatu pakalpojumu centros, lai pildītu notariālās funkcijas.
Dzimtsarakstu nodaļa viena vai katram sava?
Par dzimtsarakstu veikšanu nav vienota viedokļa, taču, iespējams, tā varētu būt novada administrācijas struktūrvienība. Diskusijām piedāvāti divi varianti – viena dzimtsarakstu nodaļa Tukumā (šo variantu atbalsta Tukuma dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, kurai ir skaidrs redzējums, kā darbs novadā varētu notikt); otrs variants – nodaļa ir katrā pagastā, jo pašvaldības vēlas šo funkciju saglabāt.
Jāveido jauni departamenti
Plaša diskusija bijusi par teritorijas attīstību, zemes izmantošanu un attīstības plānošanu. Atzīts, ka noderīga ir pilsētas pieredze, tikai esošajā attīstības departamentā jānodala teritorijas attīstība, būvniecība un plānošana no kultūras un sporta. Tātad jāveido arhitektūras un būvniecības departaments un attīstības plānošanas departaments. Par būvvaldi lielu diskusiju nebija, sarunu pārstāvji atzina, ka tai jābūt vienotai, vien jāizvērtē būvvaldes sastāvs un speciālisti, lai tā varētu aptvert arī lauku teritoriju un varētu lemt par problēmām, kas raksturīgas laukiem. Vienojušies, ka pakalpojumu sniegšanas centros jāsaglabā darbs lauku attīstības speciālistam, kura darbu finansē valsts, turklāt ir svarīgi šos speciālistus nepazaudēt arī tad, kad finansējums beigsies.
Katrā pagastā sporta un kultūras organizators
Pats svarīgākais – kā veidot izglītības politiku novadā, kā organizēt metodisko darbu, nozares pārraudzību, tālākizglītību – funkcijas, ko patlaban rajona mērogā īsteno izglītības pārvalde. Valsts mērogā nostādnes nav, taču pārvaldei kā struktūrvienībai novadā jābūt, turklāt tā varētu sniegt pakalpojumus arī citiem novadiem. Savukārt saimnieciskā pārraudzība pār izglītības iestādēm jādeleģē pakalpojumu sniegšanas centriem. Līdzīgs princips attiecas arī uz kultūru – paredzēts atsevišķs departaments kultūrai un sportam, bet pagastos saglabājas savas kultūras un sporta iestādes un atbilstošās sfēras darba organizatori. No sarunu dalībniekiem bija dzirdams, ka rajona mērogā pietrūkst kultūras darba koordinācijas, tāpēc viņi sagaida, ka novadā tāda būs.
Sociālajā darba labākā pieredze pilsētai
Tā bija viena no auglīgākajām diskusijām, jo bija vienots redzējums par vienota dienesta veidošanu, kur Tukumam ir labas iestrādes, kas piedāvā daudzveidīgus sociālos pakalpojumus; uz tiem savukārt cerīgi raugās lauku pašvaldības. Būtu nepieciešams stiprināt pakalpojuma pieejamību klientam, un tas nozīmē – nekoncentrēt pakalpojumus tikai pilsētā, kur jau ir liels klientu loks.
Diskusijas turpinās par finansēm
Nav viennozīmīga skatījuma grāmatvedību un finanšu plānošanas jomā, diskusijas norisinās arī par komunālo sfēru un citiem jautājumiem. Piemēram, izpēte liecina, ka novadā jāveido stipri pakalpojumu centri un tāds jāveido arī Tukumā, lai pilsētas iedzīvotāji neciestu tikai tāpēc, ka šī teritorija ir lielāka.
Administratīvie izdevumi pieaugs
Uzklausījuši projekta izstrādātāju ziņojumu, deputāti vēlējās zināt, vai ir jēga apvienoties, ja kardināli jāmaina pašvaldības struktūra, kas prasīs ievērojamus līdzekļus.
Juris Šulcs:
– Redzot administrēšanas shēmu, – kādam jābūt finansiālam ieguldījumam? Patlaban pilsēta tērē līdz 10% funkciju administrēšanai, bet paredzam, ka vajadzēs vismaz 20%. Tātad samazinām naudu, kas novirzīta iedzīvotājiem, lai vairāk tērētu administrēšanai.
S. Sproģe:
– Izdevumi pieaug, kā rāda pieredze, līdz pat 15 līdz 19%.
Uldis Svilpe:
– Vai, izņemot valdības iegribu pašvaldības apvienot, jums ir redzams vēl kāds ieguvums?
Ainars Vahtelis:
– Kāpēc mums, deputātiem, ar savu lēmumu Tukuma iedzīvotājiem kaut kas jāatņem, lai iedotu, piemēram, Irlavas iedzīvotājam?
S. Sproģe:
– Šī ir politiska reforma, un ministrs neslēpjoties to arī deklarē, norādot, ka ir politiski ieguvumi un var būt ekonomiski zaudējumi. Lai arī daļai teritoriju vidējais ekonomiskais rādītājs izliekas labs, daudzām stāvoklis kļūst sliktāks. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir pastāvējusi uz to, ka šādā situācijā politisko iegribu radītie zaudējumi ir jākompensē. Bet ir skaidrs, ka valdība tam nav gatava. Taču, ja valdība neienāk ar finansējumu Pašvaldību Izlīdzināšanas fondā, pietrūkst 60 līdz 80 miljoni latu, – to rāda LPS aprēķini. Šajā situācijā zaudē mazās pašvaldības un rajonu centri, lai gan jums neviens nav atļāvis pasliktināt savu iedzīvotāju stāvokli tajās jomās, kur jums nodrošinājums ir labs. Taču politiskā spriedze pieaugs, ja tajā izstieptajā teritorijā, kāds veidojas jūsu potenciālais novads, stāvoklis pasliktināsies jebkurā jomā.
Izpēte liecina – novadā jāveido stipri pakalpojumu centri un tāds jāveido arī Tukuma, lai pilsētas iedzīvotāji neciestu tikai tāpēc, ka šī teritorija ir lielāka. Vēl viens jautājumu loks saistīts ar pašvaldību funkcijām. Šobrīd tās tiek ar savām funkcijām galā, taču nākotnē jāveido pašvaldību sadarbība, piemēram, caur būvvaldi, caur iespējām piesaistīt investīcijas, kas ir grūtāk mazajām pašvaldībām, tie varētu būt, piemēram, vairāku pašvaldību kopprojekti. Manuprāt, ieguvumi varētu būt pat bez apvienošanās, stiprinot esošo pašvaldību sadarbību. Arī nākotnes modelis jāveido tāds, lai esošais labais nepazūd, tikai uzlabojas. Taču jūs esat ļoti sarežģīts potenciālais novads, liels, bet lielos veidojumos nereti grūti panākt līdzsvarotu teritorijas attīstību. Kā jau minēts, tieši tāpēc par finanšu plānošanu un grāmatvedību būs lielas diskusijas.
Apvienoties vai nē – to projekts nepateiks
Agris Baumanis:
– Valsts ir diezgan lielā ekonomiskā bedrē. Es domāju, ka ar šo reformu nonāksim vēl lielākās grūtībās.
– Mēs jau esam lielās grūtībās un ejam uz lielām politiskām pretrunām. Redziet, šajā brīdī arī mazās pašvaldības var atsperties, jo, lai sakārtotu mazu teritoriju, nevajag ļoti daudz naudas. To, starp citu, arī jūsu pašvaldības atzina, ka beidzot var ņemt kredītu un bez bažām atmaksāt, tādējādi sakārtojot, piemēram, apkures sistēmu. Protams, ir lielas bažas, kam to vairs vajadzēs, jo iedzīvotāju skaits samazinās.
U. Svilpe:
– Tātad objektīvi secinām, ka attīstības tempi pašvaldībām ir dažādi, dzīvesveids dažāds, turklāt tikai dažas pašvaldības izrāda interesi par apvienošanos. Vai jūsu izstrādātā projekta rezultāts var būt tāds, ka apvienošanās nav lietderīga? Bet, lai balsotu, es gribētu katrā jomā redzēt plusus un mīnusus – attiecībā uz katru pašvaldību.
J. Šulcs:
– Projekts obligāti jānovada līdz galam; tad būs profesionāļu secinājumi, un mēs varēsim objektīvi pacelt rokas.
J. Gūža:
– Gribu ieviest skaidrību. Pateikt – apvienoties vai nē – nav projekta uzdevums. Protams, mums ir savs redzējums par šo procesu. Lai arī metodika to neprasa, pievienosim savus secinājumus, bet tā būs jūsu izvēle, kā tos izmantosiet lēmuma pieņemšanā. Šobrīd mēs izstrādājam projektu 10 pašvaldībām, kas izlēmušas izveidot novadu. Šādu lēmumu nav pieņēmusi Pūre, bet projektā tā ir iekļauta atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajai novada kartei.
– Kāda jēga no reformas, ja birokrātiskais aparāts kļūst tikai lielāks un izdevumu būs vairāk?
S. Sproģe:
– To arī ar šo projektu parādīsim. Daudzas Eiropas valstis ir izgājušas cauri reformas dažādām fāzēm, ir valstis, kas jau sāk dalīties. Taču, pašvaldībām apvienojoties, nekur administratīvie izdevumi nav samazinājušies. Tieši tāpēc LPS lūdza valdību kompensēt to no valsts budžeta.
J. Šulcs:
– Ja reformu īsteno, bet valsts paiet malā, tad visām labajām domām ir strīpa pāri. Taču, ja premjers brīnās, ka par reformu vēl vajag piemaksāt, tas ir sāpīgi un nozīmē – valsts nostāja ir šāda: valdība pieņems lēmumu pašvaldībām apvienoties, bet visu pārējo lai tās dara pašas. Tā kā projekta gala ziņojums varētu tapt augustā, mūsu lēmumi jāpieņem laikus un jātur roka uz pulsa. Ja valdība nemaina viedokli finansēšanas jautājumā, arī pašvaldībām ir tiesības lemt savādāk. Kāda jēga veidot līdzīgus veidojumus kā kādreiz izpildkomitejas vai nabaga ciema padomes? Jēga ir veidot stipras pašvaldības. Bet ja tās ir stipras, tās pašas tiek galā; ja netiek, tām vajadzīgs atbalsts, lai to izdarītu.
***
Deputāti bija vienisprātis, ka darbs projekta ietvaros jābeidz ātrāk – jūnijā vai jūlijā, lai iegūtu rezultātu un varētu pieņemt pamatotu lēmumu. Tāpat deputāti pēc diskusijām atzina – ir jāzina, kādi ir esošo pašvaldību finanšu rādītāji un kādas šīs izmaksas varētu būt apvienojoties.
