Ir pietiekams pamats, lai Latvijas enerģētisko drošību attīstītu uz gāzes enerģētikas pamata, šādu viedokli intervijā "Latvijas Avīze" pauž līdzšinējais Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs.
Pašlaik Latvijas energodeficīts ir no 400 līdz 500 megavatiem, un tas ar katru gadu palielināsies, īpaši pēc tam, kad 2009.gadā Lietuvā tiks slēgta Ignalinas atomelektrostacija. Jaunas atomelektrostacijas celtniecība ir vidēja termiņa perspektīva, tātad nākotnes jautājums, atzīmē līdzšinējais vēstnieks.
Pagājušā gada sākumā, kad toreizējam Latvijas Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP) Maskavā bija augstākā līmeņa tikšanās, arī uzņēmumā "Gazprom" Krievijas puse apliecināja gatavību konkretizēt ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā. Ir sācies 2008.gads, un atkal ir runas par alternatīviem enerģētikas avotiem. "Gazprom" piepilda Inčukalna krātuvi ar gāzi tik lielā apmērā, ka Latvijai ar to pietiktu diviem gadiem. Ir pietiekams pamats, lai Latvijas enerģētisko drošību attīstītu uz gāzes enerģētikas pamata, atzīst Kaļužnijs.
Pēc viņa teiktā, gāzes vai ogļu elektrostacijas projektēšana un celtniecība prasītu trīs vai četrus gadus.
"Par šo iespēju es ne tikai kā vēstnieks, bet ari enerģētikas speciālists ne reizi vien esmu runājis ar "Latvenergo" un Latvijas valdības pārstāvjiem. Droša enerģētika – tā ir jebkuras valsts veiksmīga ekonomiskā un sociālā attīstība. Krievija visus šos gadus ir bijusi uzticama energonesēju piegādātāja Latvijai, taču nekāda vienošanās par jaunu enerģijas resursu piegādi tā arī šajos gados nav noslēgta. Tā ir vēl viena garām palaista iespēja," uzsver Kaļužnijs.
Viņam arī ir žēl, ka nav izdevies panākt vienošanos par jauna, spēcīga konteineru termināļa celtniecību Rīgas otā. Kaļužnijs ir pārliecināts, ka Rīgas osta, saprātīgi attīstoties, kopā ar Sanktpēterburgu varētu būt dominējošā Baltijas jūrā konteineru pārvadājumos austrumu virzienā.
Kaļužnijs pauž pārliecību, ka ekonomikai jākļūst par Krievijas un Latvijas turpmāko gadu attiecību stabilizatoru.
"Lai veidotos patiesi labas kaimiņattiecības un tām būtu labvēlīgs politisks fons, daudz kas būs atkarīgs no abu valstu politiķiem un valdībām. Un galvenais, lai sarežģīti vēsturiskie jautājumi nekļūst par aktīvās modernās politikas pamatjautājumu," norāda Kaļužnijs. Viņaprāt, šim mērķim kalpos gaidāmā Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Krievijā.