Zentenes pagastā «Steriņos» dzīvo un strādā Bajarunu ģimene – Māra un Andris. Viņu divas meitas jau izskolojušās un aizgājušas no ģimenes patstāvīgā dzīvē. Agnese dzīvo un strādā par drēbnieci Kuldīgā, bet Madara beigusi Bulduru dārzkopības vidusskolu, apprecējusies ar dārzkopi un Siguldā abi strādā savā profesijā. Jaunākā no meitām – Ieva Rīgā mācās par frizieri, bet vecākais no dēliem – Oskars mācās Kuldīgas tūrisma un tehnoloģiju arodvidusskolā, bet jaunākais Mārtiņš – Engures vidusskolas 8. klasē. Viņam patīk koktēlniecība. Savukārt Oskars strādājis praksi Engures autoservisā «PHL» pie pieredzējušā autobraucēja Normunda Skribas un pošas pēc skolas beigšanas darba gaitas šajā servisā turpināt. Visi pieci Bajarunu bērni kopā ar vecākiem strādājuši savā saimniecībā, tādējādi pelnījuši skolas naudu un apguvuši labas un vajadzīgas specialitātes. Turklāt ģimenei nepavisam nav gājis viegli – pirms četriem gadiem nodegusi dzīvojamā māja. Nācās domāt, kā pārbūvēt, lai izmitinātos saimniecības ēkā, kas kādreiz bija kūts, bija jāturpina strādāt un uzturēt saimniecību. Jāsaka – izvirzot prioritātes, tas arī pamazām izdodas. Jaunai dzīvojamai mājai ir ielikti pamati.
Paplašina ražošanu
Izmantojot Eiropas Savienības atbalstu, kūtī ierīkota slaukšana piena vadā un sakārtota piena māja, tādējādi slaukumam ir vajadzīgā kvalitāte, lai to varētu pārdot sieru ražošanai «Talsu piensaimniekam». Kā stāstīja Māras kundze, nekādu domstarpību par kvalitātes jautājumiem neesot. Pienu dzesējot 800l lielā baseinā. Kamēr piena baseinā ir mazāk, esot jāpieskata vērīgāk aukstumiekārtas, citādi piens baseina dibenā piesalst un tad, nosakot sasalšanas punktu, piens vairs neatbilst vajadzīgai kvalitātei. Tā nereti gadoties ne vienam vien piena ražotājam, un tad jāuzklausa, ka lejot pie piena ūdeni. Faktiski neviens tīšuprāt ūdeni nelej, tikai rūpīgāk jāpārdomā piena dzesēšanas process.
«Steriņos» saimniekošanu sāka 1991. gadā. Pašlaik ir 12 slaucamas govis un 18 ataudzējamas teles. Iecere ir ganāmpulku palielināt līdz 30 lopiem. Māra priekšroku dod melnraibām govīm, kas esot mierīgākas, taču prasīgākas barības ziņā. Ganāmpulks tiek izkopts un septiņas govis ir uzņemtas Latvijas Ciltsgrāmatā, par tām arī maksā lielākas subsīdijas. Kūts sadalīta uz pusēm, ar domu, ka vienā pusē turēs govis, otrā – cūkas.
Lai pietiktu lopbarības, katru gadu tiek atjaunota daļa zālāju. Sienu sagatavo ruļļos, skābsienu netaisa. Labību spēkbarībai izaudzē paši, paši arī samaļ, pievienojot vajadzīgās piedevas.
Atlicina laiku arī vaļaspriekam
Pirms savas saimniecības nodibināšanas Andris strādāja kolhozā, bet Māra – skolā. Jautāta, vai zemnieka darbs fermā nav grūtāks nekā skolā, Māra atzīst, ka skolā tomēr strādāt grūtāk, jo skolēni pašlaik esot hiperaktīvi, turklāt grūti esot panākt, lai bērni ievērotu disciplīnu, mācītos. Zentenes skoliņa esot gana laba, tur savulaik mācījušies arī Bajarunu bērni.
Katram ģimenes loceklim ir savs vaļasprieks. Ģimenes vīrieši aizraujas ar makšķerēšanu. Sadomā un vakaros vai rītos dodas uz kādu vietējo ezeru. Bet Māra regulāri apmeklē kora mēģinājumus Balgalē. Un kaut arī dzīve pašus nav lutinājusi, Māra ir stipra un pārliecināta: "Lai tie, kas vienmēr ņaud, beidz ņaudēt, lai iet un dara. Lai aizvien neprasa: "Man pienākas!" bet – lai pats sev pavaicā, ko esmu padarījis, ka pienākas?"
Kamēr tā runājam, pie durvīm jau klauvēja kaimiņi, jo visi kopīgi bija sarunājuši doties uz tehnikas šķūni remontēt traktoru. Kaimiņi – Bajarunu radinieki – Andra māsas ģimene. Un nepieciešamības gadījumā visi iet viens otram palīgā.
Rūtas Fjodorovas teksts un foto
1. "Atbrauciet pie mums pavasarī, kad pagalma vidū uzzied lielā kastaņa, tad gan te ir skaisti, bet pašlaik acis priecē sniegogu baltums," saka saimniece Māra Bajaruna
2. Vīri – Oskars Bajaruns (no kreisās), Eduards Ratnieks, Andris Bajaruns un Raivo Tamsons – apņēmušies ziemas dienās izremontēt laukos nepieciešamo tehniku