Nav jau viegli jaunu cilvēku noturēt laukos – ne te īsti studiju iespējas, ne darbu atrasts, un ir nepieciešama liela gribēšana, apsviedīgums un – ko tur liegties – arī veiksme, lai tomēr ķertos klāt pie sava biznesa attīstības laukos! Tomēr entuziastus var atrast, un tādi ir arī jauniešu vidū, kas sevi arī nākotnē redz dzīvojam un strādājam savā lauku pagastā.
Tikuši finālā
Liene Pidze, Līga Kazlapa un Liene Belova ir Irlavas vidusskolas pēdējās klases skolnieces, kā arī vienlaikus – nevalstiskās organizācijas «Jauno zemnieku klubs» aktīvistes. Nākamajā piektdienā, 14. novembrī meitenes būs to 10 Latvijas skolu komandu vidū, kas konkursā «Lauki – manas mājas» prezentēs pašu izstrādāto projektu. Divas Lienes un Līga sīki un smalki izpētījušas iespēju Irlavas zemītē ieaudzēt piectūkstoš smiltsērkšķu kociņu un uzbūvēt ogu pārstrādes uzņēmumu, kurā varētu nodarbināt arī vietējos jauniešus. Meitenes aprēķinājušas – lai uzsāktu biznesu, būtu nepieciešami 63 000 latu, tomēr, tā kā saimniecība būs bioloģiskā, uzņēmumam būtu iespējams piesaistīt gan valsts subsīdijas, gan Eiropas naudu. Ja uz zemes gabala, kas gan pašlaik ir privātīpašums, bet kur ir īpaši kociņiem labvēlīga augsne, projektu iedzīvinātu jau tagad, uz pirmo peļņu varētu cerēt 2013. gadā – līdz ar pirmo smiltsērkšķu ogu ražu.
Starp citu, lai konkursā iegūtu iespējami lielāko punktu skaitu, irlavniecēm bija jāveic arī citi uzdevumi, piemēram, jāizveido savas biznesa ieceres makets (tas gan diemžēl konkursa pusfinālā nedaudz cieta), jāprezentē uzņēmējdarbība savā pagastā, kā arī viss padarītais – jāreklamē. Šī iemesla dēļ ar redakciju sazinājās konkursa «Lauki – manas mājas» Irlavas komandas darba koordinatore Līga Bierande, ka aicināja mūs līdzi ceļojumā pa vietējām saimniecībām.
Govju un metāla pavēlnieki
Pirmā pietura zaļajam busiņam, ko vada skolotājs Kaspars Reihmanis, "jaunās zemnieces" un žurnālisti nogādā Jāņa Muižnieka fermā. Lopkopībai saimnieks pievērsies pirms pāris gadiem – sācis ar mežizstrādi, un tā sapelnījis naudu jaunam biznesam. Nu «Muižarāji» saimniecībā, modernā kūtī uzturas 70 par ciemiņiem ļoti ieinteresētas piena govis. Brīvā vaļā jeb ganībās gan ragulopi tiekot reti, taču gotiņas izskatās visai apmierinātas. Fermas saimnieks demonstrē arī savu "lepnumu" – mēslu tvertni, kurā zviedru speciālisti ieklājuši speciālo plēvi. Iesākumā, kad te vēl bijis tikai mēslu ezeriņš, bet apkārt nav bijis žoga, reiz pa reizei tvertnē sev par nelaimi iekūlušies meža zvēri, piemēram, lapsas. Vienreiz nepaveicies arī pašmāju runcim, kuru nācies zvejot laukā, jo ieklātā plēve kaķa nagiem bijis nepārvarams šķērslis.
Kā nākamās apciemojam «Ciemkalēju» mājas, kuras izrāda saimnieks Aleksandrs, kas ar ģimeni te no Jūrmalas pārcēlies pirms gadiem diviem, trim. Pamatnodarbošanās – metālapstrāde. Te izgatavo gan glītas balkona, trepju margas, gan žogus un visu pārējo, ko vien pasūtītājam labpatīkas iegūt, ja vien viņš ir maksātspējīgs. Bet brīvajā laikā mājas saimnieki apkopj apkārti, būvē māju. Ir izrakti divi dīķi ar saliņām vidū, kurā, lamājoties ar vietējiem suņiem, peld treknu zosu bars. Pļavā ganās paprāvs aitu pulciņš, bet, kā atzīst Aleksandrs, darba te vēl, protams, atliku likām. Saimnieks uzsver, – lai cik dīvaini tas šajos laikos arī neizklausītos, laukos grūti atrast cilvēkus, kas tiešām vēlētos godprātīgi strādāt.
Lai lopiņi nesaslimtu
Līdzīgi domā arī nākamās mūsu apmeklētās saimniecības īpašnieki. Pašiem gan ar darbiniekiem galu galā paveicies, tomēr esot dzirdēti jau visādi drūmie stāsti. Fermā «Vasermane» arī nodarbojas ar lopkopību – te ir 44 slaucamas govis un 30 jaunlopi. Kā stāsta saimniece Dina, mērķis esot paplašināties līdz 50 piena govīm un tad varēšot vairāk domāt tieši par kvalitāti, kā arī apkārtējās vides sakārtošanu. Kā uzskata saimnieks Kristians, ja ir nodoms izveidot veiksmīgu biznesu, ir jābūt kārtībai arī apkārtnē un, vēl jo būtiskāk esot neskatīties un nesalīdzināties ar citiem, bet gan censties kļūt labākam pašam. Piemēram, ja kaimiņš redzēs, kāda tev sakopta sēta, iespējams, tas arī viņu pamudinās kaut ko mainīt savā dzīvē. Vasermaņu fermā ieejot, atbilstoši visām normām, jāvelk speciāli tērpi, kas starp citu interesentus aizsargā arī no spēcīgā kūts aromāta. Tomēr, tā kā šādi specapģērbi komplekti ir tikai divi, saimniecības "dārgumus" jeb piena govis uz kūti iet skatīties vien abas Lienes, bet pārējie paliek lūkot lauksaimniecības tehnikas brīnumus un mazos teliņus, kas vēl tikai kļūs par īstām govīm.
Par dzīvi laukos
Diemžēl visas konkursa prezentācijai paredzētās Irlavas saimniecības šajā vienā dienā apmeklēt neizdodas, jo katram darāms savs darbiņš un arī laukos slimo ar mūsdienās tik izplatīto aizņemtību. Gribējās jau apmeklēt saimniecību, kuras pamatnodarbošanās ir graudkopība un kurā tiek ceptas bulciņas – ai, kā gribējās kādu pagaršot! Tomēr meitenēm vēl priekšā svarīgs uzdevums – prezentēt savu darbu vienaudžiem – skolas biedriem, kā arī Irlavas skolotājiem. Stāsts gan īss – vien minūtes piecas, tomēr jautājumi – plaši un interesanti. Tomēr Liene Pidze, Līga Kazlapa un Liene Belova neapjūk un – ne samulstot, ne pauzējot – uz tiem visiem atbild. Cerams, tik pat raiti viņām klāsies arī konkursa «Lauki – manas mājas» finālā un – vēl jo vairāk – vēlāk dzīvē, kad patiešām vajadzēs izlemt – cīnīties tepat, laukos, vai meklēt laimi kādā apdzīvotākā vietā!
