Īpašnieki neko nezina par «Piejūras» kriminālprocesiem

Lai arī šo ārkārtas tikšanos uzņēmuma vadītājs bija sasaucis tikai tagad, informācija par notikušo publiskajā telpā izskanēja pagājušajā piektdienā – 11. septembri, bet vakar, 15. septembrī, mēs – žurnālisti – noskaidrojām, ka jau 9. septembrī Atkritumu apsaimniekošanas asociācijā par šo tēmu runāts, un Ēriks Zaporožecs taisnojies gan par to, ka būs šāda lieta, gan ka viņš ne pie kā nav vainīgs un ka to visu ir izdarījusi iepriekšējā valde. Proti, galvenie tiesībsargājošo institūciju pārmetumi esot saistīti ar grāmatvedības dokumentu viltojumiem – lai pilnā apjomā nebūtu jāmaksā dabas resursu nodoklis par visu poligonā noglabāto atkritumu daudzumu, «Piejūra» nepatiesi esot norādījusi, ka atšķiro bioloģiskos atkritumus un arī RDF jeb sadedzināmos atkritumus, par šo daļu panākot nodokļa samazinājumu.

Jāpiebilst, ka šaubas par to, vai «Piejūra» uzrāda visu noglabāto atkritumu daudzumu un vai, piemēram, bioloģiskie atkritumi vispār tiek nošķiroti, tika izteiktas jau mūsu laikraksta rīkotajā publiskajā diskusijā 2017. gada augustā. Tad arī uzzinājām, ka «Piejūra» no iedzīvotājiem ar atkritumu savācējfirmas («Eko Baltija vide») starpniecību gan dabas resursa nodokli ir iekasējusi, bet valstij iemaksājusi nav (tā brīža parāds bija sasniedzis vairāk nekā 300 000 eiro).

Ē. Zaparožecs uzņēmuma daļu turētājiem šodien, 16. septembrī, skaidroja, ka uzņēmums tik tiešām nošķirojot 40% atkritumus, par ko šaubas izteica Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede. (Viņa pirms kļūšanas par Kandavas novada domes priekšsēdētāju strādāja «Piejūrā» par sabiedrisko attiecību speciālisti. – Red.)

Ē. Zaporožecs skaidroja, ka tiešām tik liels apjoms tiekot atšķirots, un tas arī dokumentos esot fiksēts. Savukārt Tukuma novada domes priekšsēdētājs Normunds Rečs un izpilddirektore Inese Valtere tomēr vaicāja, kāpēc tikšanās sasaukta tikai tagad un kāpēc par to nav runāts četru novadu tikšanās laikā pagājušajā nedēļā, jo īpaši – par valstij nodarīto zaudējumu vairāk 4 miljonu eiro apmērā. Ē. Zaporožecs teica, ka ir informējis par to, ka šāds lēmums saņemts, taču gribējis savākt vairāk informācijas. Pašvaldību pārstāvji gan secināja, ka šobrīd nav nekādas informācijas par to, ko šāda lieta nozīmē pašvaldībām, un, galvenais, kādas sekas var radīt tiesībsargājošo iestāžu vēršanās pret uzņēmumu. Jāpiebilst, ka pašvaldību vadītājiem arī nebija informācijas, vai šis ir jauns kriminālprocess, vai arī saistīts ar to izmeklēšanu, kas uzsākta pirms gada.

Vairāk lasiet 18. septembra laikrakstā