Bērnu un ģimenes lietu ministrija apkopojusi jaunākos datus par audžuģimeņu kustības attīstību Latvijā. Salīdzinot ar pērnā gada sākumu, kad Latvijā darbojās 260 audžuģimenes, to skaits līdz 2008. gada 1. janvārim pieaudzis, sasniedzot 304 ģimenes. Visvairāk šādu ģimeņu ir Rīgas un Zemgales reģionā – 104, īpaši Tukuma rajonā, nedaudz mazāk Vidzemē – 91, bet Kurzemē un Latgalē attiecīgi 55 un 54 audžuģimenes. Kopš ministrija 2004. gadā uzsāka audžuģimeņu kustības attīstīšanu Latvijā, to skaits ir palielinājies 20 reizes.
Kā vēsta Bērnu un ģimenes lietu ministrijas preses dienests, palielinājies arī audžuģimenēs dzīvojošo bērnu skaits – pērnā gada sākumā tādi bija 303 bērni, bet šogad jau 421. Tas nozīmē, ka arvien vairāk bērnu, kas dažādu iemeslu dēļ spiesti kādu laiku dzīvot ārpus savas bioloģiskās ģimenes, nenonāk bērnunamā, bet šo laiku, lielākoties līdz vienam gadam, pavada ģimeniskā vidē.
Pašvaldībām atbalstīt šīs kustības attīstību ir izdevīgi, jo tā ir iespēja ne tikai uzlabot sociālo klimatu savā teritorijā, bet arī samazināt izdevumus. Piemēram, vidēji audžuvecākiem bērna uzturam, apģērbam un mīkstajam inventāram pašvaldība mēnesī maksā 75 latu lielu pabalstu, turpretī viena bērna uzturēšana bērnu namā pēc 2006. gada datiem mēnesī izmaksā aptuveni 370 latus. Jāpiebilst, ka papildus audžuģimene saņem atlīdzību no valsts 80 latu apmērā.
Audžuģimenes sniedz alternatīvu ģimenes veida aprūpi tiem bērniem, kuri dažādu iemeslu dēļ spiesti kādu laiku dzīvot ārpus savas bioloģiskās ģimenes. Šeit viņi uzturas līdz laikam, kamēr var atgriezties pie vecākiem vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēti vai viņiem nodibināta aizbildnība.