Saeima ceturtdien, 29. novembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Juridiskās komisijas sagatavotu Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumu un izdarīja apjomīgus grozījumus Civillikumā, būtiski modernizējot tā Ģimenes tiesību daļu un risinot problēmas pašreizējā regulējumā, kas skar laulības noslēgšanu un šķiršanu, laulāto mantiskās attiecības, paternitāti, aizgādnību, adopciju, uzturlīdzekļus un citus ģimenes tiesību aspektus.
Jaunā kārtība paredz, ka dzimšanas un miršanas faktu turpmāk varēs reģistrēt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas vai fakta notikuma vietas.
Grozījumi Civillikumā paredz atteikties no laulību izsludināšanas pirms laulības slēgšanas, jo pašlaik šī prasība ir novecojusi un vairs nepilda vēsturisko funkciju – informēt sabiedrību par paredzamo laulību. Turklāt ziņas par laulību laiku un cita informācija ir privāta, un to nebūtu nepieciešams izplatīt.
Izmaiņas noteic, ka iesniegumi un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti būs jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, kur laulība tiks noslēgta – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgu informācijas apriti par noslēgtajām laulībām. Nereti garīdznieki likumā noteiktajā termiņā nepaziņo attiecīgajai dzimtsarakstu nodaļai par laulāšanu, kas rada nepilnības laulību reģistrā. Laulību varēs noslēgt ne agrāk kā viena un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas, ja netiks konstatēti likumā noteiktie šķēršļi.
Personas, kas vēlēsies laulāties, laulības varēs noslēgt arī citās tam piemērotās telpās vai vietās. Patlaban likumā noteiktajam ierobežojumam laulāt tikai dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā mūsdienās vairs nav būtiska pamatojuma, un daudzi jaunie pāri laulības vēlas slēgt, piemēram, brīvā dabā vai muzejā.
Likuma izmaiņas skar arī laulību šķiršanu. Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību varēs šķirt arī gadījumā, ja tās iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai vardarbība pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu.
Tiek paplašinātas arī paternitātes atzīšanas iespējas. Paternitāti varēs atzīt arī uz bērna mātes, bērna mātes vīra vai bērna mātes bijušā vīra un bērna bioloģiskā tēva kopīga iesnieguma pamata.
Civillikuma jaunā redakcija nosaka personu loku, kas nedrīkst būt adoptētāji, precizē kārtību, kādā aizbildnis var adoptēt savu aizbilstamo, kā arī paredz virkni citu izmaiņu un precizējumu attiecībā uz adopciju.
Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā tiek precizētas arī dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu kvalifikācijas prasības. Nodaļas vadītāja un vadītāja vietnieka amatu varēs ieņemt persona, kas ir Latvijas pilsonis, sasniegusi 25 gadu vecumu, prot valsts valodu un atbilst likumā noteiktajām izglītības prasībām.
Apjomīgās izmaiņas likumos nepieciešamas, jo 1937. gadā pieņemtajā Civillikumā ietvertā ģimenes tiesību regulējuma normas ir novecojušas un vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības. Savukārt jauns Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums tika izstrādāts, ņemot vērā, ka nepieciešamās izmaiņas līdzšinējā 2005.gada likumā pārsniegtu pusi no likumā iesniegtajām normām.
Civillikuma grozījumi un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums Saeimā tiek skatīts vienotā likumprojektu paketē ar saistītiem grozījumiem Bāriņtiesu likumā un Civilprocesa likumā.
Jaunais ģimenes tiesību regulējums stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī.
