Ik gadus vasaras vidū pūrenieki satiekas, lai mirkli pabūtu kopā Pūres svētkos un lai ikreiz uzzinātu, iepazītu vai iemācītos ko jaunu. Šogad – 19. jūlijā – tie bija nedaudz atšķirīgi, jo notika ciešā saistībā ar Pūres muižu. Vispirms savu 170. gadskārtu atzīmēja muižas vēsturisko īpašnieku baronu Rennes stādītā Kastaņu aleja, bet pēc tam notika sarīkojums kungu mājas pagalmā, piedaloties muižas īpašnieku Eversu ģimenei, kas par godu svētkiem bija atvēruši sava lielā nama durvis.
Redzēt, kā tagad izskatās ēkā, kurā vairākus gadu desmitus atradies Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas kantoris un kura viens no īpašniekiem reiz bija arī dzejnieks Imants Ziedonis, bija sanācis tik daudz viesu, ka vajadzēja gandrīz stundu, lai pie pils beigtos rinda un visi pagūtu izstaigāt izremontētās telpas.
Pūres muiža ir viena no nedaudzajām Latvijā, kas vairāk nekā 200 gadu piederējusi vieniem saimniekiem – baroniem Rennēm. Kad pagājušā gadsimta 20. gados muižas nacionalizēja, Pūres muižas kungu ēkā tika ierīkota Koku skola un ap to pašu laiku arī Valsts Pūres dārzsaimniecība, kas 1930. gadā pārtapa par Pūres Dārzkopības izmēģinājumu staciju. Tā savukārt muižā darbojās līdz 2004. gadam, kad to pārdeva SIA «Skaisti», kas bija apņēmies muižu padarīt par vienu no viesnīcu tīkla ēkām, bet, projektam neīstenojoties, pārdeva to citam uzņēmumam, kas muižu atkal izlika pārdošanā. Un pirms četriem gadiem to noskatīja Eversu ģimene no Vācijas – devušies tūrisma braucienā pa Kurzemi, viņi bija izlēmuši piestāt Šokolādes muzejā, un, braucot pa Kastaņu aleju, ieraudzījuši Pūres muižu, kas vienā acumirklī iekritusi sirdī. Kā stāstīja saimnieks Kristians Everss (Christian Ewers), viņš pēc izglītības ir bioķīmiķis un sadarbojas ar Rīgas organiskās sintēzes institūtu, bet muižas atjaunošana esot kļuvusi par viņa vaļasprieku un sirdsdarbu.
Vairāk lasiet pagājušās piektdienas, 26. jūlija, laikrakstā ŠEIT=>
