“Esmu Latvijas Amatniecības kameras diplomēts meistars rotkaļa amatā. Ar rotām strādāju 16 gadus. Pirms tam apstrādāju dzintaru, melhioru, sudrabu – pēc savas fantāzijas un patikas. Tad man ienāca prātā, ka vajadzētu uztaisīt senu rotiņu vai piekariņu pašam sev. No tā brīža sāku pievērsties seno rotu gatavošanai,” tikšanās laikā Engures Saieta namā par sevi stāstīja rotkalis no Sabiles Harijs Jaunzems. Kā uzzinām sarunā, rotkalis pētījis daudz vēsturisku materiālu, literatūras, lai viņa rotas taptu pēc iespējas līdzīgākas senajām.
H. Jaunzems uzskata, ka senās rotas un zīmes sargā savu nēsātāju. Tāpēc viņš nestrādā ar pasūtījumiem, ja vien tas nav arheoloģisks, autentisks, jo rotkalis uzskata, ka mūsdienu cilvēks ne vienmēr izprot visu seno zīmju valodu.
Rotkalis cenšas izmantot tos materiālus, ko izmantojuši senči. Pārsvarā tā ir bronza (vara sakausējums ar alvu), varš. Attiecības sakausējumā esot dažādas. Arī mūsu senčiem tās esot bijušas dažādas, tāpēc rotās tās nav iespējams nokopēt. Ja cilvēks rūpējas par savām saknēm, par savu izcelsmi, tad ir jāpēta arheoloģija, materiālā un nemateriālā kultūra. Viņaprāt, bez nemateriālās kultūras – bez dainām, teikām, pasakām – nevaram rekonstruēt, izvērtēt kaut kādu vēstures laiku.
Vairāk lasiet ceturtdienas, 18. februāra, laikraksta numurā ŠEIT!
