Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili otrdien brīdināja Rietumus neatgriezties pie "parastajām lietišķajām attiecībām" ar Krieviju, neņemot vērā augusta piecu dienu karu ar viņa valsti.
Šo aicinājumu viņš izteica rakstā avīzē "Wall Street Journal", kura publicēšana laika ziņā sakrīt ar NATO apspriedi Briselē, kurā alianses ārlietu ministri spriedīs par augsta līmeņa NATO dialoga atsākšanu ar Krieviju, kurš tika pārtraukts pēc kara.
Sagaidāms, ka šī apspriede stimulēs reformas Gruzijā un Ukrainā un atkārtoti apstiprinās apņemšanos galarezultātā uzņemt šīs valstis aliansē, taču atkal liegs tām oficiālo rīcības plānu uzņemšanai aliansē, tādējādi atspoguļojot dziļās domstarpības NATO 26 dalībvalstu vidū.
Eiropas Savienība pagājušajā mēnesī piekrita atsākt sarunas ar Krieviju par partnerības līgumu, kuras arī tika pārtrauktas pēc kara.
Saakašvili atkārtoja Gruzijas argumentu, ka tā atbildējusi uz Krievijas agresiju, sākot militāro uzbrukumu separātiskajam Dienvidosetijas reģionam, un teica, ka Maskavai vēl jāizpilda pamiera noteikumi un jāizved savs karaspēks līdz pozīcijām, kādas tas ieņēma pirms kara.
Viņš brīdināja par "lielo risku atgriezties pie parastajām lietišķajām attiecībām", nesaucot Krieviju pie atbildības. "Ja starptautiskā reakcija nebūs stingra, Maskava veiks citus pasākumus, lai ar iebiedēšanu un spēku pārdalītu reģiona karti," raksta Saakašvili.
Krievijas vēlēšanās sadarboties ar starptautisko valstu saimi veicinātu Gruzijas stabilitāti, piebilst Saakašvili.
"Taču "tikmēr mums jāpārliecinās, ka mēs neziedojam tādas demokrātiskas valstis kā Gruziju, kura mēģina padarīt šo pasaules kritisko vietu stabilāku, drošāku un brīvāku".
Dažas NATO dalībvalstis, it īpaši Francija un Vācija, nevēlas antagonizēt enerģētikas lielvalsti Krieviju, pieprasot dalību Gruzijai un Ukrainai, neraugoties uz kategoriskajiem Maskavas iebildumiem.
Dalība NATO ir Saakašvili ārpolitikas stūrakmens kopš nākšanas pie varas uz 2003.gada "rožu revolūcijas " viļņa. Taču Rietumi joprojām ir nobažījušies par Gruzijas uzticību demokrātijai.
Rietumvalstu valdības nosodīja Krievijas intervenci savā Kaukāza kaimiņvalstī kā "nesamērīgu", taču kritizēja arī Saakašvili lēmumu uzbrukt dumpīgās Dienvidosetijas galvaspilsētai pēc mēnešiem ilgām ķildām un Krievijai izteiktajām apsūdzībām provokācijās.
Krievija norāda, ka tā nosūtīja tankus un karavīrus un izveidoja buferzonas, lai aizsargātu civiliedzīvotājus uz Krieviju orientētajos reģionos, kuri nometa Gruzijas varu deviņdesmito gadu sākumā. Rietumi izvairījās noteikt sankcijas Krievijai, kura ir vitāli svarīga enerģijas piegādātāja Eiropai.
Krievija ir atzinusi Dienvidosetiju un Abhāziju par neatkarīgām valstīm.