Multiplā skleroze (MS) ir slimība, kas ietekmē gan pacientu, gan viņa tuviniekus un kolēģus. Vienlaikus tā ir slimība, kas savas attīstības sākumā mēdz būt visiem neredzama, – it kā parasts nogurums pēc ražīgas darba dienas, neliels stīvums, notirpusi roka. Šie simptomi laika gaitā pārtop par redzes, jušanas, kustību, koordinācijas, arī līdzsvara traucējumiem. Tomēr – lai ko arī MS nozīmētu – tā nav slimība, kas pacientam traucē kļūt par mammu vai tēti.
Slimība, domājot par grūtniecību, ir viens no apstākļiem, kas nodarbina topošo vecāku prātus. MS gadījumā svarīgais ir parunāt ar savu ārstu, jo kopīgiem spēkiem jānolemj un jāvienojas, kā gandrīz pilnībā pārtraukt MS ārstēšanas procesu, dodoties tā sauktajās „ārstēšanās brīvdienās”, kas nepieciešamas, ja sieviete vēlas palikt stāvoklī.
Lai gan nav precīzi skaidrs, kas izraisa MS, ir zināms, ka slimība netiek pārmantota no vecākiem. Risks saslimt MS pacienta radiniekiem ir mazs – nesaslimst vairāk nekā 95% MS pacientu radinieku. Ja kāds radinieks tomēr saslimst ar MS, tad vislielākais risks saslimt ir pirmās pakāpes radiniekiem – māsai (mazāk nekā 5%), brālim (mazāk nekā 4%), bet bērnam vēl retāk. Nedaudz augstāks saslimstības risks ir vien tad, ja gan mamma, gan tētis sadzīvo ar MS.
„Ārstēšanās brīvdienas” nenozīmē MS paātrinātu attīstību, gluži pretēji – ir novērots, ka grūtniecēm MS epizodiskās lēkmes samazinās par 30-50% salīdzinājumā ar tām MS pacientēm, kuras nav mātes cerībās. Tomēr – multiplās sklerozes pacientēm ir augstāks slimības paasinājumu risks, ja viņas gaida mazuli.
Ilona* atceras, ka viņai pēc pirmā bērna piedzimšanas slimības saasinājums noritēja ļoti līdzīgi tam kā aprakstīts literatūrā – grūtības pacelt krūzi un pielikt pie mutes, grūtības pārģērbt mazuli, miglaina redze. Esot bijis baisi, bet pēc pāris nedēļām viss uzlabojās. „Ar nākamajiem bērniem gan izmukām no pēcdzemdību saasinājuma. Vīrs mani ļoti saudzēja, sargāja no nevajadzīgiem kreņķiem. Un arī pati jau jutos drošāka, stabilāka,” atceras 3 veselīgu bērniņu mamma Ilona.
Grūtniecība būtu jāplāno MS mierīgajā stadijā. Dzemdībās izmantotie sāpju mazinātāji neietekmē slimības gaitu. MS paciente droši var barot savu bērnu ar krūti. Tas gan nav pieļaujams tajos gadījumos, kad tiek lietoti medikamenti, kas varētu kaitēt jaundzimušajam. Jāņem vērā, ka māmiņām pēc dzemdībām ir papildu stress – jaunas rūpes, hormonālās izmaiņas, nakts laikā jāmostas, lai pabarotu savu ķiparu. Līdzcilvēki šajā laikā var palīdzēt pat ļoti daudz, ne tikai atbalstot emocionāli, bet arī pabarojot mazuli, ja sieviete jau iepriekš sagatavojusi mazulim vajadzīgo pienu.
„Ar trim bērniem nav viegli arī veseliem cilvēkiem, tāpēc esmu ļoti pateicīga abām mazuļu vecmāmiņām par atbalstu. Jauki, ka man ir māsas ar saviem mazuļiem. Vīramāsa labprāt daudz laika pavada ar maniem nebēdņiem. Tas viss palīdz cerēt, ka mans nogurums mazliet kompensējas. Prieks par bērniem ir ļoti liels. Raudzīties, kā aug trīs mazas personības, just mazās galviņas un rociņas, kad visi čupā glaužas pie mammītes, – tas patiesi ir to vērts, un vairs nedomājas par MS sagādātajām neērtībām,” atzīst Ilona.
Multiplā skleroze ir hroniska centrālās nervu sistēmas slimība, kas katram pacientam izpaužas citādāk. Slimības attīstības gaitu ir gandrīz neiespējami prognozēt, tomēr slimību var ārstēt. Latvijā aktīvi darbojas Latvijas Multiplās sklerozes asociācija, kuras biedri un atbalstītāji jau vairākkārt pārliecinājušies, ka, esot visiem kopā, ir daudz vieglāk izprast un sadzīvot ar MS.
Plašāka informācija par multiplo sklerozi gan pacientiem, gan līdzcilvēkiem un tuviniekiem – www.MSlapa.lv.
