25. novembrī Grenlandē notiek referendums par plašāku autonomiju Dānijas sastāvā. Kā liecina pēdējās aptaujas, lielais vairums Grenlandes iedzīvotāju vēlas plašākas pašnoteikšanās tiesības nekā patlaban.
61% balsos par plašākas autonomijas piešķiršanu, bet 15% pret, noskaidrojuši institūta «HS Analyse» pētnieki, izvaicājot 1009 vēlētājus. 19% patlaban nav izlēmuši, kā balsot, bet 5% referendumā piedalīties negrasās.
Sociologi uzskata, ka neizlēmušie vēlētāji galu galā balsošanas dienā varētu palikt mājās, līdz ar to par plašāku autonomiju varētu nobalsot pat 80% referenduma dalībnieku.
Tiesības piedalīties šajā Grenlandes administrācijas ierosinātajā balsojumā ir 39 000 salinieku.
Referendums var izrādīties pirmais solis ceļā uz Dānijas pārvaldes izbeigšanu pasaules lielākajā salā. Daļējas autonomijas statusu Grenlande ieguva jau 1979. gadā.
Ja "par" balsis būs vairākumā, Grenlandes administrācija sāks kontrolēt tādas jomas kā dabas resursu pārzināšana, tieslietas, policijas darbs un zināmā mērā arī ārlietas. Grenlandes inuītu valoda iegūs salas oficiālās valodas statusu.
Referendumā arī izšķirsies, kā tiks sadalīta potenciālā peļņa no zemes dzīļu resursiem, kas, iespējams, guļ paslēpti zem Grenlandes piekrastes ūdeņiem. Starptautiskie eksperti uzskata, ka tur varētu atrasties lieli naftas krājumi.
Kaut gan referendumam nav juridiski saistošs raksturs, vietējā valdība norāda, ka respektēs rezultātus, pat ja balsojums būs plašākai autonomijai nelabvēlīgs.
Grenlande ar tās 2,1 miljona kvadrātkilometru platību ir pasaulē lielākā sala, bet 80% tās teritorijas sedz ledus kārta. No salas 57 000 iedzīvotāju 50 000 ir inuīti. 1985. gadā Grenlande nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Ik gadu Grenlande no Dānijas centrālās valdības saņem 3,2 miljardus kronu (302 miljoni latu) subsīdijās, kas veido lielu šīs Arktiskās teritorijas budžeta daļu.