Lai vai kuras Latvijas vēstures lappuses, bet otrā Atmoda un barikāžu laiks daudziem ir tik ļoti būtisks, jo pašu piedzīvots, kā atmiņās pie tā jāatgriežas vēl un vēl. Un tā pirms desmit gadiem, saņemot barikāžu dalībnieku goda nozīmīti, līdzīgi nosprieduši arī Grenču ciema iedzīvotāji un kopš tā brīža – pūš, snieg vai saldē – tieši 20. janvārī daudzdzīvokļu nama pagalmā ik gadu iededz piemiņas ugunskuru. Par barikāžu piemiņas pasākumu, kā smējās Zemītes pagasta pārvaldes vadītāja Rita Diduha, iespējams, vīri noteiktajā vietā un laikā pulcētos pat tad, ja neizskanētu uzaicinājums.
Kas pašu gribēts un rīkots, tam citāds svars, nekā pasākumiem, kuri tiek organizēti vien tādēļ, ka tā ir pieņemts. Līdzīgi ir ar barikāžu laika atcerēšanās pasākumu Grenčos. Kamēr citviet novadā tādu noturīgu tradīciju nav, šo vienu reizi gadā pie ugunskura pulcējas ne tikai grenčinieki, bet arī vīri un sievas no tuvākiem un tālākiem kaimiņiem – Viesatām, Jaunpils, Tukuma, Engures – kā nu kuro reizi iegadās. Arī pagājušajā svētdienā pilnmēness un ugunskura gaismā vēsturiskos notikumus atcerējās ap diviem desmitiem pasākuma dalībnieku. Viens no galvenajiem pasākuma organizatoriem ir Guntis Gulbis, kurš, kā šķiet, arī pēc desmit gadiem nav zaudējis rīkotāja satraukumu. – Vai pietiks malkas? Vai zupa pietiekami silta u.tml.? – pieejot te pie vien, te otra līdzdalībnieka, vaicā Guntis un skaidro: – Svarīgi ir radīt tā laika noskaņu. Tāpēc tas ir ugunskurs, pat ja laukā krietni zem -10°C (Reiz tā bijis un sasalušas līdzpaņemtās maizītes.), tā ir improvizēt “šaušana” jeb uguņošana un sarunas, sarunas, sarunas…
Cita starpā, kā stāsta vietējie, tieši Guntis arī rūpējas, lai ciemā būtu sava sabiedriskā dzīve arī citos gada laikos, piemēram, ciema svētki vasarā.
