Tuvojas ražas laiks. Zemnieki vāks un pārdos graudus, gādās minerālmēslus jaunai ražai. Tiem, kuri pagājušajā gadā minerālmēslus bija iegādājušies laicīgi, pavasarī straujo mēslojuma cenu kāpumu izjuta mazāk. Taču rudenī, pārdodot graudus un pērkot minerālmēslus, ne vienu vien sagaidīs pārsteigums.
Viedokļi – atšķirīgi
Arī runājot par prognozēm, cik šogad maksās graudi, viedokļi ir visai atšķirīgi. Pirms mēneša Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze teica, ka graudu cenas varētu samazināties līdz Ls 110 par tonnu. Savukārt graudu iepircēju viedokļi ir visai atšķirīgi un atturīgi. Šajā saspringtajā situācijā klajā nācis arī pasaules Dabas fonda pārstāvju paziņojums televīzijā un interneta mājas lapā, ka Baltijas jūra ir kritiskā situācijā, jūrā palielinās mirušās zonas un kā vienu no piesārņotājiem norāda tieši lauksaimniecības nozari…
Cenu prognozēt nevar
Šoreiz plašāku viedokļa skaidrojumu lūdzām lauksaimnieku kooperatīva «LATRAPS» agronomei Līgai Ružai.
– Kādas, jūsuprāt, varētu būt graudu ražas, zinot, ka vairākkārt cēlušās minerālmēslu cenas?
– Tā kā zemnieki minerālmēslus pirka pagājušajā rudenī, ziemājiem it kā nebūtu pamats rēķināt šā gada cenu kāpumu.
– Bet minerālmēslus vajadzēs pirkt arī nākamā gada ražai.
– Graudu cena pašlaik nekādi nav prognozējama. Pagājušā gada pieredze rādīja, – ja cena svārstās no Ls 100 līdz 180 par tonnu, tad neko nevar prognozēt. Cenu svārstības ir milzīgas. Arī šogad viss ir iespējams. Graudu cenām ir atšķirība Ls 80 par tonnu. Ko gan tur var prognozēt, ja agrāk vispār tonna graudu maksāja Ls 50, bet tagad jau atšķirība ir gandrīz divas reizes lielāka?
Par gudru un nabadzīgu, lai piesārņotu
– Publiskā telpā izskanējis viedoklis, ka Baltijas jūra ir kritiskā stāvoklī, un piesārņojumā vaino lauksaimniekus. Ir pat ierosinājums minerālmēslus aplikt vēl ar kādu papildu nodokli.
– Tas ir ārkārtīgi demagoģisks paziņojums bez jel kāda pamatojuma. Mēs nepārsniedzam nevienu Eiropas savienības ierobežojumu, ievērojam slāpekļa direktīvas. Vidēji lietojam daudz mazāk nekā tos lieto Eiropas valstīs. Mēs tām viņu normām pat netuvojamies. Kāds ir pamats teikt, ka Latvijā piesārņojam Baltijas jūru? Ņemot vērā vēl minerālmēslu lielo dārdzību, tas ir absurdi. Vakar mums bija tikšanas ar Eiropas komisijas pārstāvjiem, kuri arī uzdeva līdzīgus jautājumus. Ja cena ir tik augsta – gan augu aizsardzības līdzekļiem, gan minerālmēsliem – tad veltīgi tos neviens nekur nekaisīs un nelietos. Mums Latvijā zemnieki, salīdzinot ar Eiropas valstu zemniekiem, ir ievērojami izglītotāki. Eiropā gandrīz nav tādu zemnieku, kam ir augstākā izglītība, bet mums ļoti daudziem ir gan lauksaimniecības akadēmijas, gan universitātes izglītība. To visu liekot kopā, es neredzu nevienu argumentu, lai varētu apgalvot, Latvijā lauksaimniecība piesārņo Baltijas jūru.
Mums taču agroķimikāliju lietošana ir normēta, noteiktā laikā, arī kūtsmēslu lietošanai ir ierobežojumi. Mūsu valstī kontrole ir viena no stingrākajām. Praktiski strādājot, es neredzu, ka kāds kaut ko aplami darītu. Tas taču pašam rada nepamatotus izdevumus. Atceros, ka kādreiz esmu redzējusi tādu projektu, kurā veica monitoringu mazajām upītēm lauksaimnieciskajā zonā un taisīja analīzes. Cik atceros, tad tur netika konstatēts, ka lauksaimniecība piesārņo ūdeņus. Es gribētu redzēt konkrētus pētījumus, kas to pierādītu. Kooperatīvā «LATRAPS» ir vairāk nekā 460 biedru, es redzu, kā viņi strādā, un to, ka neviens nelieto agroķimikālijas tuvu maksimālajām normām, turklāt, ja slāpeklis 2000. gadā maksāja Ls 50, šodien tas maksā Ls 275. Procentuāli graudiem nav tik liels cenas pieaugums kā minerālmēsliem.
svek yoooooo