Bijušais ASV viceprezidents un šā gada Nobela Miera prēmijas laureāts Als Gors apsūdzējis Vašingtonu, ka tā ir galvenais traucēklis, kas neļauj Indonēzijas Bali salā notiekošajā klimata konferencē sākt konkrētas sarunas par jaunu globāla mēroga vienošanos šajā jautājumā.
"Es runāšu neērtu patiesību," viņš sacīja konferences dalībniekiem, netieši atsaucoties savu slaveno dokumentālo filmu "Neērtā patiesība" ("An Inconvenient Truth"), kas izcīnīja Amerikas Kinoakadēmijas balvu "Oskars".
"Mana paša valsts – ASV – ir atbildīga par progresa kavēšanu Bali sarunās, un mēs visi to zinām," paziņoja Gors, kas Bali ieradies tieši no Oslo, kur viņš saņēma Nobela Miera prēmiju. Klausītāji viņam atbildēja ar skaļiem aplausiem. "Tomēr mana valsts nav vienīgā, kas var kaut ko darīt, lai mēs no šejienes sāktu virzīties uz priekšu – ar progresu un ar cerību."
Gors aicināja pasaules valstu vadītājus, neraugoties uz pašreizējās ASV vadības nostāju, "iemīt jaunu taku", lai panāktu globālu vienošanos par turpmāko sadarbību klimata pārmaiņu novēršanā, un ieteica rēķināties ar to, ka nākamais ASV prezidents, kas 2009.gadā stāsies Džordža Buša vietā, varētu mainīt kursu klimata politikā. Vienlaikus viņš atzinīgi novērtēja ASV vērojamos vietēja mēroga centienus bremzēt globālo sasilšanu.
Kā izteicās Gors, kas 2000.gadā vēlēšanās par mata tiesu zaudēja tagadējam ASV prezidentam, viņš vairs nav oficiāla amatpersona un nav spiests "ievērot diplomātiskus smalkumus".
Runātājs atgādināja, ka jauns prezidents Amerikas Savienotajām Valstīm būs jau pēc gada un 40 dienām. Viņš pats vairākkārt uzsvēris, ka šajās vēlēšanās negatavojas kandidēt uz prezidenta amatu.
"Jūs varat dusmoties un vērst savas dusmas pret ASV, bet jums ir arī otra iespēja – izšķirties par rīcību, izdarīt visu savu grūto darāmo, bet atstāt dokumentā lielu brīvu vietu un apakšmalā pierakstīt piezīmi, ka šis dokuments nav pabeigts. Turpmāko divu gadu laikā ASV var pārvērsties – jums uz to jācer," viņš piebildis.
ASV Baltais Nams nekavējoties noraidīja Gora izteiktās apsūdzības. "Uzskatu, ka viņam nav taisnība," paziņoja Baltā Nama pārstāve Deina Perīno.
Savukārt ANO Klimata izmaiņu starpvaldību komisijas (IPCC) vadītājs Radžendra Pačauri, kas Norvēģijā kopā ar Goru saņēma Nobela Miera prēmiju savas komisijas vārdā, Bali apspriedē piesteidzās pie tribīnes, lai paspiestu Goram roku.
Vairāk nekā 180 valstu vides ministriem vai viņu vietniekiem apspriedē līdz piektdienai jāvienojas par pamatprincipiem cīņā ar globālajām klimata pārmaiņām pēc 2012.gada, kad izbeigsies pašreizējā Kioto protokola termiņš.
Ceturtdien, vēl pirms Gora runas, arī Eiropas Savienība (ES) Bali konferencē apsūdzēja ASV bezdarbībā un norādīja, ka pārējā pasaule vēl gaida uz Vašingtonu.
Vienlaikus ES piedraudēja boikotēt lielvalstu apspriedi par klimata problēmām, ko nākamajā mēnesī gatavojas rīkot ASV.
ES vēlas, lai Bali apspriedē tiktu nosprausts skaidrs mērķis – līdz 2020.gadam samazināt oglekļa izmešus par 25 līdz 40 procentiem salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, bet ASV, Japāna un Kanāda šādu pieeju neatzīst.
Iepriekšējās dienās Bali apspriedē izskanējušas daudzu ministru runas, kurās atkārtojušies aicinājumi "steidzami rīkoties" un "apzināties sadarbības nepieciešamību".
Gors neatkārtoja šīs vispārējās frāzes, bet norādīja uz "kardināli jaunām attiecībām starp cilvēci un planētu, kurām nav precedenta vēsturē un kultūrā".
Šajā sakarā viņš pieminēja šonedēļ publiskotos pierādījumus, ka Ziemeļpola ledus sega varētu nokust jau 2012.gada vasarā.