Saistībā ar cenu kāpumu tuvākā gada laikā Latvijā ir gaidāmas vairākas kritiskas situācijas, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" prognozē premjera amata kandidāts Ivars Godmanis (LPP/LC).
"Es skaidri redzu, kurā brīdī mēs sagaidīsim nopietnu situāciju. Pirmā tāda būs 2008. gada martā. Tā būs saistīta ar nenovēršamu elektroenerģijas un siltuma cenu paaugstināšanu. Pasvītroju – nenovēršamu. Tāpēc, ka mēs nevaram riskēt politisku apstākļu dēļ nepamatoti bremzēt šo lietu. Tāpēc, ka tad mēs riskējam ar to, ka var gadīties elektrības padeves pārtraukumi," sacījis politiķis.
"Otra nopietna situācija, pēc manas pārliecības, būs 2009.gada sākumā. Bet mums ir pietiekami resursi, lai mēs varētu pāriet tam pāri. Mums ir pieredze, resursi, mēs zinām, kā to darīt. Tas nav tā – mēs nezinām un būs kaut kāds ārprāts, kas pirmo reizi nāk mums priekšā," izteicies Godmanis.
Premjera amata kandidāts atzīst, ka dzīves dārdzības pieauguma fons nav labvēlīgs valdības darbam. "Man šķiet, ka tas objektīvi ir neapmierinātības pamatā. Bet atkal – nebūs tā, ka aug cenas un nekā nav tam pretī. Neskatoties ne uz ko, ne uz šo spiedienu, ne uz augošo inflāciju, Aigara Kalvīša valdība tomēr spēja pieņemt tādu budžetu, kas, godīgi sakot, ir grūti pieņemams laikos, kad ir tāda inflācija. Valdība pieņēma budžetu ar proficītu. Tas, ka budžets jau pieņemts, ir ļoti svarīgi. Pielikums algās no pirmā janvāra ir būtisks. (…) Jā, nevarēs neko ekstrā iegādāties, bet pielikums būs pietiekams, lai varētu nomaksāt šo cenu pieaugumu."
Godmanis atzīmējis, ka Latvija pašlaik atrodas apstākļos, kad inflācijas kāpums nav apturēts un nav pat samazinājies. "Pirmais minimālais uzdevums – apturēt kāpuma tempu. Pēc tam apturēt kāpumu vispār. Un tad pamazām darboties, lai inflācija mazinātos. Tas trešais būtu ļoti liels panākums," norādījis politiķis.
"Šobrīd tā kritiskā cilvēku masa, kas nedzīvo pietiekoši labi, ir vēl liela," atzinis Godmanis.
Taujāts, vai viņa valdība nebūs "vien akmens purvā, uz kura pakāpsies nākamajai", Godmanis sacījis: "Pat tad, ja šī valdība kalpos kā akmens, kā pamats… un ne tikai nākošām valdībām, bet es gribu cerēt, ka arī sabiedrība varēs uz tā atsperties, tas būs pietiekoši liels darbs, kā tikt no purva prom."
"Mēs neesam purvā. Nevajag pārspīlēt. Tā ir politiski insinuēta lieta, ka esam dziļā krīzē. Mēs neesam dziļā krīzē. Dziļa krīze ir kaut kas cits. Ja jūs, politiski angažēti, sakāt, ka ir dziļa krīze, tad pasakiet godīgi, ka tā krīze jums ir tāpēc, ka jūs neesat valdībā. Ja es neesmu pozīcijā vai valdībā, nu tad ir krīze. Un tad es gribu šo krīzi vispārināt pilnīgi uz visiem. Man, protams, interesanti, ja visi kopā ar mani uzskata, ka ir krīze. Piedošanu, jābūt otrādi. Sabiedrībā ir krīze un tad tu viņu izjūti sevī. Bet, ja tu ej pretēji, ja tu savu krīzi velc uz āru un uztiep sabiedrībai – es esmu krīzē un tāpēc visa tauta ir krīzē… Piedošanu, tas nav godīgi, tā darīt nedrīkst," sacījis politiķis.