Ģenētiski modificētā pārtika – «par» vai «pret»?

Aizvien vairāk Eiropā un arī pie mums tiek runāts par ģenētiski modificēto organismu (GMO) pārtiku. Ģenētiski modificēto organismu izcelsmes vieta ir ASV firmā «Monsanto», un pirmie šāda veida organismi arī radās ASV pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gados. Par šo organismu ietekmi uz dabu un cilvēka organismu sākotnēji nebija veikti nekādi pētījumi. Pašlaik pētījumi ir, taču tie tiek apšaubīti. Tāds nu ir pētījumu liktens – nereti to rezultāti ir tādi, kādi tie vajadzīgi pasūtītājam, kā saka, kas maksā – tas pasūta mūziku jeb, kā šajā gadījumā – pētījuma rezultātus. Tāpēc acīmredzot mums katram pašam nākas izvērtēt visu veidu informāciju, ko saņem no firmu pārstāvjiem, speciālistiem, ārstiem, ko iegūstam no masu medijiem.

Lai mēs vismaz zinātu

GMO pārtika ir ienākusi Eiropas Savienības (ES) valstīs, un tiek izstrādāti noteikumi tās tirdzniecībai un audzēšanai arī Latvijā. Pašlaik domas dalās – vieni apgalvo, ka šī pārtika ir nekaitīga un atrisinās dažādas problēmas – pārtika kļūs lētāka, tās būs vairāk, ka GMO ir nākotne, ka tas ir progress. Bet ir arī pretēji viedokļi, proti, GMO ir bīstami cilvēka veselībai un arī videi, jo par tiem ir nepietiekoši daudz pētījumu, turklāt tie tiek veikti ražotāju interesēs. GMO pārtikas produktu pretinieki domā, ka vajadzētu panākt, lai Latvija būtu no ģenētiski modificētiem organismiem brīva zona.
Pašlaik nav viegli izvērtēt, kuriem uzskatiem pieslieties, tieši tāpēc vēl jo nozīmīgāk, lai uz pārtikas produkta marķējuma tiktu norādīts, ka produktā ir kāda sastāvdaļa, kas iegūta no modificētiem augiem. Tie var būt soja, kukurūza, kartupeļi, tomāti, rapsis un vēl citi. Taču, ņemot vērā bēdīgo pieredzi, kā ilgu laiku tika maldināti pircēji, kad krējuma vietā viņiem bija jāpērk krējuma izstrādājums, nav pārliecības, ka ar GMO pārtikas uzrādīšanu nebūs līdzīga situācija.
28. augustā Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju asociācija rīkoja semināru par GMO. Arī mēs laikrakstā aizsāksim šo tēmu un mēģināsim sniegt pēc iespējas plašāku informāciju. Ir pienācis nopietnas izšķiršanās brīdis – Latvija būs brīva no GMO vai varbūt tieši otrādi, tie būs jāaudzē, lai varētu konkurēt ar Eiropas zemniekiem, kā arī GMO varētu mazināt nepieciešamību pēc agroķimikālijām, kas arī atstāj negatīvu ietekmi. Jāizvērtē arī, kāds risks, kāda ietekme modificētajiem augiem varētu būt uz cilvēka veselību un dabu.

Izjauc dabas doto līdzsvaru

Didzis Pilāns (strādā Latvijas Universitātes Medicīnas bioloģijas un ģenētikas katedrā par pasniedzēju. Paralēli šim darbam viņš veic pētījumus ģenētikā zinātniskajā laboratorijā):
– Tiek gatavoti Ministru kabineta jaunie noteikumi, kas reglamentēs GMO apriti gan vidē, gan tirgū. Tātad šī pārtika ļoti strauji ienāks pie mums. Un, manuprāt, ir pēdējais laiks izvērtēt visus riskus, ko cilvēkiem un videi, visiem dzīvajiem organismiem šie GMO varētu nodarīt. (Jāuzsver, ka es nepārstāvu visas savas katedras un visas Rīgas Stradiņa universitātes viedokli. Es pārstāvu savu personīgo viedokli, lai gan dvēselē nojaušu, ka daudzi ģenētiķi ar mani šajos jautājumos ir vienisprātis.)
Pamatproblēma ir tāda, ka mūsu šūnās ir ģenētiskais kods DNS un katrā šūnā ir šis kods. Katrā orgānā – vai tas ir smadzenēs, vai muskuļaudos – notiek ģenētiskā koda realizācija atbilstoši šiem audiem. Aknu šūnās ir DNS, kas nodrošina aknām nepieciešamo fermentu ražošanu, muskuļaudos strādā cita DNS daļa, kas rada mūs tādus, kādi mēs esam. Ģenētiskās modifikācijas tehnoloģija pieļauj, ka var nojaukt barjeru starp sugām. Ir tehniski vienkārši paņemt gēnu no auga vai dzīvnieka un ielikt to kādā citā augā vai dzīvniekā. Kāpēc tas tiek darīts? Tas tiek darīts ar mērķi, lai ģenētiski GMO padarītu izturīgāku vai labāku. Nesen lasīju, ka ir radīta vides cūka ar izmainītiem gēniem, lai tā mazāk piesārņo apkārtējo vidi. Ir radīts lasis ar cilvēka augšanas hormonu. Tā rezultātā lasis aug ļoti ātri, bet tiek apdraudēta savvaļas laša populācija. Ja šo ģenētiski modificēto lasi palaiž starp savvaļas lašiem, tad populācija var izmirt. 2005. gadā bija publikācija par to, ka zinātnieki ir radījuši rīsus ar gēnu, kas nodrošina cilvēku aknu fermentu darbību. Viens no plaši izplatītiem ģenētiski modificētiem organismiem ir pret raundapu izturīga soja, kas tiek modificēta tā, lai paciestu lielas herbicīdu devas, kas iznīcina nezāles, bet sojas augs neaizietu bojā. 1983. gadā tika radīta pirmā ģenētiski modificētā tabaka, 1992. gadā tika radīta sēņu baktēriju infekciju rezistence augiem, 1996. gadā parādījās pirmais ģenētiski modificētais tomāts. Lasīju, ka zinātnieki devuši laboratorijas žurkām tomātus (jaunus produktus pārbauda uz dzīvniekiem) un žurkas atteikušās šos tomātus ēst. Jājautā, – kāpēc? Nākošais produkts bija kokvilna, kukurūza un rapsis. 2002. gadā jau tika ražoti cilvēkiem paredzētie medikamenti.
Esmu mēģinājis noskaidrot, kāda ir GMO ietekme uz ekosistēmu. Iepazinos ar pētījumiem no 2006. līdz 2007. gadam. Rezultāti rāda, ka ģenētiski modificētā kukurūza, ietekmē ekosistēmu. Kukurūzai ievietots gēns, kurš dod spējas ražot toksīnu, ko nevar paciest kukurūzas urbējs (kaitēklis). Kaitēklis ēd kukurūzu, saindējas un pats iet bojā. Rezultātā it kā kukurūza tiek pasargāta, bet tika pierādīts, ka šis te toksīns iznīcina arī vairākas ūdens tilpnēs dzīvojošās sugas, saindē ne tikai ūdeni, bet arī augsni un izjauc barības ķēdi, citas ekosistēmas. Ja tiek iznīcināts kukainis, tad tā ir barības bāze kādam citam kukainim. Kukurūzas ziedputeksni vējš var aiznest ļoti tālu. Zinātnieki konstatējuši, ka bojā iet ne tikai mērķa kukainis, bet arī vēl citi kukaiņi, ekosistēmas elementi. Un šo kukurūzu atļauts audzēt Eiropas Savienības valstīs. Bet visu, kas atļauts Eiropas savienībā, var audzēt arī pie mums! Pagaidām, šo kukurūzu audzē Spānijā, Portugālē, kur siltāks klimats.

Tiek pieļauts apdraudējums videi un cilvēkiem?

– Ir Ministru kabineta noteikumu projekts par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū, monitoringu un atļaujas izsniegšanas kārtību. Tiek runāts par monitoringa plāna izstrādi, lai kontrolētu GMO. Noteikumu projekta 72. punktā teikts: "Pieļauta tāda primāra GMO ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, kas nenotiek kauzālo notikumu secībā. Piemēram, attiecībā uz kultūraugiem, kas ir ģenētiski modificēti, lai radītu rezistenci pret noteiktu insektu, tiešu ietekmi, ko izraisa ģenētiski modificētais toksīns, var ietvert gan to insektu nāvi, kuri ir mērķa insekti, gan nemērķa insekti." Tātad tas, ko pierādījuši zinātnieki, kas nosoda ĢMO izmantošanu, jau tiek praktiski pieļauts.
Par GMO ietekmi uz cilvēkiem un dzīvniekiem konsultējos ar zinātnieci Jeļenu Jermakovu, kura pati ir veikusi pētījumus un ir konstatējusi, ka ĢMO soja rada orgānu pataloģijas. Zinātniece ņēma vienu grupu žurku, kurām deva nemodificētu soju, un otru, kurām deva GMO soju. Abas žurku grupas tika salīdzinātas. Žurkas ļoti bieži fizioloģijā un bioloģijā izmanto kā modeļus, lai secinātu, kā medikamenti reaģē uz cilvēka organismu. Ģenētiski tām ir līdzīga asinsrite un citas fizioloģiskās darbības. Pētījumu rezultātā pierādījās, ka GMO soja radīja iekšējo orgānu bojājumus, samazināja pēcnācēju skaitu un svaru, bet otrajā paaudzē pēcnācēju nebija pavisam. Zinātniece, salīdzinot, kā reaģē žurkas un cilvēka organisms, teica, ka cilvēki varētu 40 gadu laikā izmirt, ja turpinātu intensīvi lietot šo pārtiku.
Runājot par soju, GMO sojas ietekmē Lielbritānijā 1998. gadā par 50% pieauga alerģiju daudzums. GMO modificētais proteīns, olbaltumviela izraisa organisma pretreakciju, jo ir sveša organismam. Lietojot pārtiku, kas satur GMO, tiek izraisīta nesamērīga bērnu augšana, attīstās audzēji.
Ļoti bieži tiek minēts – nav pierādīts, ka GMO pārtika var radīt kādus kaitējumus cilvēkam. Pierādījumu ir ļoti daudz. 1989. gadā, lietojot GMO olbaltumvielu, bojā gāja 37 amerikāņi, 1500 kļuva par invalīdiem un 5000 cilvēku saslima. Tā bija gan nelaime, gan veiksme, ka kaut tādā veidā izdevās konstatēt GMO ietekmi uz cilvēku. Citādi jau to ir grūti konstatēt, jo, ja kāds cilvēks saslimst ar vēzi, tam ir vairāki cēloņi. Cilvēks ieelpo piesārņoto gaisu, lieto nekvalitatīvu uzturu, viņam ir stress un viņš varbūt lieto ģenētiski modificēto uzturu. Vadzis lūzt, un imūnsistēma neiztur. Nevienam tiesā neizdosies pierādīt, ka vainīgi bija tieši GMO.
Ministru kabineta noteikumos ir uzskaitīts diezgan daudz no tā, kam ir jābūt atļaujā, ja kāds cilvēks grib audzēt GMO. Vienā no punktiem ir teikts, ka jānorāda – organisma patogenitāte cilvēkam ar normālu imūno sistēmu. Bet nav jau atskaites punkta par to, kas ir normāla imūnsistēma. Mana otrā profesija ir darba aizsardzības speciālists, es studēju dokumentus daru visu, lai panāktu, ka cilvēks tiek aizsargāts no apkārtējās vides negatīva iespaida, bet MK noteikumos kā normāls tiek pieļauts fakts, ka produkts var būt patogēnisks (slimību ierosinošs).

Aicina no modificētās pārtikas atteikties

– 828 zinātnieki no 84 valstīm parakstījuši par GMO bīstamību un aicināja no GMO izplatības atteikties. Ir diezgan daudz informācijas, ka GMO ir vajadzīgs tāpēc, lai pabarotu nabadzīgo valstu iedzīvotājus. Tiek arī teikts, ka ar GMO tiek radīti jauni un iedarbīgi medikamenti. Bet GMO rada jaunas slimības un nenovērš slimību. Labums var būt īslaicīgs. Piemēram, kādām slimniekam vajag insulīnu. Ar GMO palīdzību insulīns tiek izdalīts. Bet cilvēks, kas lieto šādu insulīnu, jau netiek izārstēts, jo šie medikamenti nenovērš slimību cēloņus. Slimību cēloņi ir divi: viens no tiem ir piesārņotā apkārtējā vide un otrs – stress, negatīvā attieksme, ko mēs veltam viens otram. Ja šo divu cēloņu nebūtu, mums medikamentu nebūtu vajadzīgi.
Ir pētījums, kas pierāda, ka GMO nav nesuši nekādu ekonomisku ieguldījumu un nav uzlabojuši produktu kvalitāti. Vide tiek saindēta, jo, ja zemniekam ir pret herbicīdiem izturīgs kultūraugs, viņš taču herbicīdu lietos vairāk. Tātad, GMO dēļ herbicīdu un insekticīdu lietojums ir pieaudzis, tie nonāk vidē un kaitē mūsu veselībai.
Un vēl, saskaņā ar ES likumdošanu, ja pārtikas produktā ir GMO mazāk par 0,9%, tos var neuzrādīt. Realitātē ir tā, ka PVD, 2007. gadā veicot pārbaudes, 123 pārtikas paraugiem konstatēja GMO klātbūtni lielāku par 0,9% un tikai trīs paraugos mazāk par 0,9%. Tātad faktiski mēs jau pašlaik GMO produktu klātbūtni pārtikā nevaram ietekmēt.

Ir pārāk daudz risku, lai klusētu

– Man kā tēvam jābūt tiesībām savai meitai mācīt, lai viņa neēd indīgas un spīdīgas konfektes, bet es nevaru viņu pasargāt no GMO, un saskaņā ar šobrīd spēkā esošu likumu tas diemžēl ir normāli.
Kādas varētu būt sekas tiem, kuri nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību Latvijā, ja lauksaimniecībā ir GMO klātbūtne?
Iedomājamies, ka augļkopis audzē ļoti labus ābolus ar atbilstošu cenu, bet kaut kur kāds zinātnieks izdomā, ka ar GMO palīdzību var izaudzēt ābolus ar stingru mizu. Tie būs lētāki, izturīgāki, skaistāki. Daļa pircēju pirks modificētos ābolus, kas ir lētāki, bet bioloģiskām metodēm audzētos ābolus nepirks, un zemnieks bankrotēs. Tad nevienam nemaz vairs nebūs iespējas pirkt veselīgu pārtiku.
GMO aprites likumā mums ir dotas tiesības pasludināt teritoriju par GMO brīvu zonu. Lai to varētu darīt, ir veikts pētījums sadarbībā ar Rīgas Tehnisko Universitāti un Zemkopības ministriju. Pētījumu ir izstrādājis Rīgas Tehniskās Universitātes ek. zin. doktors Jānis Vanags. Pētījumā tiek izsvērti zaudējumi un ieguvumi. Kā ieguvums bija minēta lielāka peļņa, bet pie zaudējumiem – izdevumu daļa palielinās, jo, lai šos GMO audzētu, nepieciešama speciāla apmācība. Lai audzētu šos organismus, nepieciešama ļoti stipra monitoringu sistēma. Tie ir milzīgi resursi, vai Latvijai tādi būs, lai panāktu, ka mēs savu teritoriju varētu kontrolēt? Ir pārāk daudz risku, ar kuriem, audzējot GMO, var nodarīt kaitējumu videi un cilvēkiem. Mums nevajadzētu būt vienaldzīgiem, bet panākt, lai tiktu ievērotas mūsu tiesības uz veselīgu dzīves veidu, ko nosaka Satversme. Lūgt atbildīgās iestādes nopietni izvērtēt GMO ietekmi un vidi un cilvēkiem un apturēt GMO izplatību, panākt, lai Latvija būtu GMO brīva zona. Par pēdējo esmu konsultējies un tas nav viegli izdarāms, ja mēs esam Eiropas Savienībā, kurai savukārt noteikumus diktē Pasaules tirdzniecības organizācija, bet es uzskatu, ka ir vērts cīnīties.

Turpmāk vēl.

*Visbiežāk ģenētiski modificētie kultūraugi ir soja, kukurūza, rapsis, tomāti, ķirši, melones, labība, kartupeļi, cukurbietes, cigoriņi, citrusaugi

*Sojas produkti ietilpst 60% pārtikas preču (margarīnā, majonēzē, zīdaiņu pārtikā, maizes uzlabotājos, kakao dzērienos u.c.)

*Informācija par GMO klātbūtni produktos jāmeklē to marķējumā

*Ja rodas aizdomas, ka piedāvā pārtikas produktus ar GMO sastāvdaļām un marķējumā tas nav norādīts, jāvēršas PVD pa tālruni 67027402

*Līderes GMO pārtikas preču ražošanā ir ASV, Kanāda, Argentīna, Ķīna