Pagājušajā nedēļā Tukuma domes sociālajā departamentā notika sanāksme, kurā aprūpētāji tika iepazīstināti ar trīspusējo līgumu par aprūpi mājās, ko slēdz departaments, aprūpētājs un aprūpējamā persona. Sarunā ar sociālā departamentā vadītāju Inu Balgalvi un sociālo darbinieci Nadeždu Aļoškinu skaidrojām, kāpēc šādi līgumi vajadzīgi. Runājām arī par aprūpes darba kvalitāti un kontroli.
Katram savi pienākumi
– Tātad – kādēļ tiek ieviesti šādi līgumi?
I. Balgalve:
– Nosacījums izstrādāt šādu līgumu un to ieviest paredzēts pašvaldības normatīvajos dokumentos. Šajā līgumā skaidri definētas saistības, aprūpētāja un klienta pienākumi, aprūpes apjoms (iespējami četri līmeņi, atbilstoši cilvēka funkcionālajām spējām) un norēķināšanas kārtība. Piemēram, ja cilvēks ir mazaizsargāts vai vientuļais pensionārs, visu maksu par šo aprūpi sedz no domes budžeta, bet, ja tas ir maksas pakalpojums, cilvēks par to maksā pats, atbilstoši cenrādim pašvaldībā.
Līgumā noteikts, ka aprūpētājam kvalitatīvi jāveic savi pienākumi atbilstoši noteiktajam pakalpojumu līmenim, viņam jāievēro profesionālās ētikas principi, jābūt korektam un pieklājīgam, viņš nedrīkst izpaust ar klientu saistītu informāciju, jārespektē viņa intereses, jāievēro klienta juridiskā un mantiskā drošība.
Noteiktas arī aprūpējamā saistības – viņam jānodrošina droši un optimāli darba apstākļi, jāgarantē iekļūšana telpā, jāievēro sanitāri higiēniskās normas, pieklājīga attieksme pret aprūpētāju. Aprūpējamais nevar būt apreibinošu vielu iespaidā. Klientam ir tiesības atteikties no aprūpētāja un lūgt iecelt citu, taču rakstiski jāpamato atteikuma iemesls. Mums ir tiesības izvērtēt, vai klienta atteikums ir pamatots. Protams, ir svarīgi, lai starp aprūpētāju un aprūpējamo būtu psiholoģiskā saderība, jo bez tās šādu darbu veikt būtu grūti.
– Cik pašvaldībā ir aprūpētāju un aprūpējamo?
N. Aļoškina:
– Aprūpējamo, ar kuriem noslēgts līgums, ir 45 (23 cilvēkiem ir pirmais aprūpes līmenis, 15 – otrais, 7 – trešais), viņus aprūpē pavisam 10 cilvēki.
– Kādā veidā jūs uzzināt par cilvēkiem, kam nepieciešami aprūpētāja pakalpojumi? Nereti ir tā – cilvēks ir vecs, vientuļš, bet aprūpētāja viņam nav.
I. Balgalve:
– Šī informācija sociālā departamenta redzeslokā nonāk dažādi. Ir tā, ka cilvēki par šo pakalpojumu uzzina no citiem un tad raksta iesniegumu. Par veciem un vientuļiem cilvēkiem gan telefoniski, gan personiski mūs informē kaimiņi, viņu draugi, paziņas. Katru šādu ziņojumu mēs izskatām, katru cilvēku apsekojam, pārbaudām datus par likumīgajiem apgādniekiem.
Gadās, ka arī šie apgādnieki nevar rūpēties par tuvinieku, jo paši ir trūcīgi, tāpēc saistošajos noteikumos iekļauts punkts, kas paredz pašvaldības atbalstu, ja ģimene pati nevar par tuvinieku rūpēties.
Sadarbojamies arī ar pensionāru padomi, kam ir visvairāk informācijas un kas ir aktīva.
Ir arī ārkārtēji gadījumi
– Vai jūs pārbaudāt, kā aprūpētāji paveic savu darbu? Gadu mijā konstatējām, ka pie 98 gadus vecas vientuļas pensionāres aprūpētājs nav bijis, kā viņa pati teica, piecas nedēļas.
– Līgumā tas ir – ar savu parakstu darba uzskaites lapā klients apstiprina, ka ir saņēmis pakalpojumu. Arī aprūpētājiem regulāri atgādinām, ka tas ir vienīgais apliecinājums tam, ka viņi savus pienākumus izpildījuši. Šīs lapas aprūpētājs departamentā iesniedz reizi mēnesī.
Kas attiecas uz konkrēto gadījumu, uzreiz pēc saņemtās informācijas pie šī cilvēka tika aizsūtīts cits aprūpētājs. Savukārt pats gadījums tiek izskatīts; mēs skaidrojam lietas apstākļus.
N. Aļoškina:
– Šāda situācija radās tāpēc, ka viena aprūpētāja no darba aizgāja, bet otra pārņēma viņas darbu. Abu darbinieču abpusēja vienošanās notika, neiesaistot departamentu; abas puses tam piekrita, un viss it kā bija kārtībā, taču pēc tam izrādījās, ka nekas nebija kārtībā. 14. decembrī bijām saņēmuši iesniegumu no aprūpētājas, ka šo darbu viņa veikt nevar, jo līdz klientam jāiet prāvs gabals, taču atteikums netika pieņemts, jo cita darbinieka vietā nebija. Tika noteikts, ka šie pienākumi jāveic līdz 19. janvārim, līdz tam mēs meklēsim citu darbinieku. Par to aprūpētāja tika informēta. Diemžēl ir tā, ka aprūpētāji mainās, gadās, kāds saslimst vai ir vēl kāda problēma, tad cits viņu aizvieto.
– Ja aprūpētājs darba uzskaites lapas iesniedz reizi mēnesī, tad tomēr var gadīties, ka kāds cilvēks netiek pienācīgi aprūpēts, bet jūs to uzzināt tikai pēc mēneša? Varbūt jākontrolē stingrāk…
– Jūsu minētais gadījums ir ārkārtējs un, protams, ļoti nepatīkams. Man bija doma braukt un pārbaudīt, kā aprūpētāji strādā, bet, redziet, papildu kontrole radītu problēmas starp aprūpētāju un aprūpējamo cilvēku. Vecie ļaudis uztraucas, ja jūt, ka kaut kas ar šo palīdzību nav kā nākas. Arī aprūpētājs var uzskatīt, ka viņam neuzticas. Tas radītu nevajadzīgu spriedzi šo cilvēku savstarpējās attiecībās. Ja tiek saņemtas sūdzības (telefoniski, rakstiski), tās, protams, izskatām un izvērtējam.
I. Balgalve:
– Aprūpētāji ir profesionāļi (viņiem vai nu ir sociālā aprūpētāja izglītība, vai arī viņi mācās), kam jāievēro profesionālā ētika, turklāt katrs darbinieks ir atbildīgs par to, ko dara. Arī darbinieku sanāksmē par to runājām. Tāpat kā par šo līgumu, kas vajadzīgs nevis kā formāls dokuments, bet, lai klients saprastu, kādu pakalpojumus viņš saņems, savukārt mūsu darbinieks skaidri zina, ko no viņa prasa.
– Tas nozīmē, ka aprūpētāja pienākums būs iepazīstināt cilvēku ar šo līgumu.
– Noteikti. Jāizskaidro, skaidri jāpasaka, ko darīs aprūpētājs, jo cilvēkam tas ir jāzina, lai nerastos pārpratumi.
– Pašvaldība piedāvā četrus aprūpes līmeņus. Kā jūs tos nosakāt?
– To, kas jādara katrā līmenī, nosaka pašvaldības saistošie noteikumi, bet to, kuru līmeni konkrētajam cilvēkam piemērot, nosakām, ņemot vērā gan ģimenes ārsta izziņu, gan klienta vēlmes, kā arī apsekošanā gūto informāciju. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek aizpildīta novērtēšanas karte, kura palīdz noskaidrot cilvēka funkcionālās spējas.
Protams, gadās, ka noteiktus darbus cilvēks vēlas darīt pats vai vispār nevēlas aprūpi. Pašvaldības mērķis nav par katru cenu uzspiest to, ko cilvēks nevēlas, bet gan palīdzēt, jo mājas aprūpes galvenais uzdevums – lai cilvēks savā dzīvesvietā spētu dzīvot iespējami ilgāk.
