14. martā Vānes pagastā notika zemnieku sapulce. Par izmaiņām nodokļos ar zemniekiem runāja Valsts Ieņēmumu dienesta darbinieces, bet iespējas saņemt subsīdijas skaidroja Lauku konsultāciju centra lektori. Pirmā – par pagasta dzīves aktualitātēm – informēja pagasta padomes priekšsēdētāja Vija Dembovska. Taču pats svarīgākais bija jautājums par pienu – Vānes zemniekiem bijusi negatīva pieredze ar iepircējiem, tādēļ kārtējo reizi izvēlēties, kam saražoto pienu pārdot, ir visai sarežģīti.
Kas notiek pagastā
* Pašlaik notiek kultūras nama kapitālais remonts. Šajās dienās ekspluatācijā nodos ievilkto apkures sistēmu. Nākamais iepirkums tiks izsludināts jumta nomaiņai. Kad tas būs paveikts, varēs remontēt iekštelpas.
* Estrāde, gaidot pavasari, daļēji izremontēta, nomainīta grīda. Taču vēl citi darbiņi darāmi. V. Dembovska aicināja pagasta iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem, ziņot, ja redz, ka kāds estrādi demolē. 17. maijā paredzēta estrādes atklāšana. Vandalisms šajā vietā tā izvērties, ka tiek domāts pagaidām darbus pārtraukt un estrādes remontu pabeigt īsi pirms 17. maija. Pie estrādes tiks uzcelts arī tualetes.
* Pārdota vecā katlu māja – par Ls 9 200. To nopirka uzņēmums «Kausiņi» no Sārcenes, kas tajā nodomājis drupināt akmeņus.
* Izsolē pārdos kūts ēku, sākuma cena – Ls 5 200.
* Vānes pagasts iesaistījies «Leader» programmā Kandavā un izveidojis nevalstisko organizāciju jauniešiem, bijušajās bibliotēkas telpās ierīkots atpūtas centrs jauniešiem. Būs pieejams dators, galda spēles.
* Savukārt Dāmu klubiņš ar piesaistītās projektu naudas palīdzību izremontēs kamīnzāli un iekārtos sev telpas.
* Ar projektu naudas palīdzību izveidots arī rotaļu laukums bērniem. Ziemā rotaļu iekārtas noliktas, bet pavasarī tās atkal uzstādīs pie daudzdzīvokļu mājām.
* Tiks prasīts ievērot kārtību suņu īpašniekiem – suņus nedrīkstēs savā vaļā laist pagalmā, kur rotaļājas bērni.
* Tiesības piedalīties Dziesmu svētkos izcīnījuši abi Vānes deju kolektīvi, taču koristiem skate vēl priekšā. Pašvaldība sola iespēju robežās dejotājus un dziedātājus atbalstīt.
Par pienu
Visproblemātiskākais sanāksmē bija jautājums par pienu. Vānenieki vēl nav atguvušies no SIA «Ozoli» krāpnieciskās darbības, kad jau briest jauni tiesas procesi – pret SIA «Pienava», kas uzkrājusi nesamaksātās piena naudas. Jāpiebilst, – jau gadiem notiek izmeklēšana par SIA «LKK» krāpniecisko darbību pret «Tukuma pienu», bet gan SIA «Pienava», gan «LKK» faktiski darbojas viena un tā pati ģimene, vienas un tās pašas personas… Jāteic, ka arī informētības līmenis par saviem sadarbības partneriem zemniekiem nav pietiekams; pirms slēgt līgumu, vajadzētu tomēr pašiem mēģināt noskaidrot, kas tā ir par firmu, kas ir tās īpašnieki, kāda ir šīs firmas reputācija.
Kooperatīvs vai cits iepircējs?
Daļa zemnieku nodod pienu a/s «Tukuma piens» un ar sadarbību ir apmierināti, bet daļa meklē jaunu sadarbības partneri. Zemnieku vidū briest apsveicama doma, ka vajadzētu kooperēties, lai vairāk varētu ietekmēt saražotās produkcijas realizācijas cenu.
Vānes zemnieki pie sevis bija uzaicinājuši SIA «Nadziņi» vadītāju Anitu Peludi, kura pastāstīja, ka uzņēmums darbojas kopš 2000. gada. Iepirkto pienu pārdod «Rīgas piensaimniekam». Par ekstra šķiras pienu solīja Ls 0,25 par bāzes kilogramu plus vēl piemaksas par tauksaturu un olbaltumvielām. Taču viņa nesolīja, ka šāda cena saglabāsies. Piena tirgū sagaidāms iepirkuma cenu samazinājums, un tad arī SIA iepirks pienu lētāk, kaut gan ir labi saprotams, ka, pieaugot resursu cenām, zemnieks pienu lētāk saražot nevar.
Peludes kundze norādīja arī to, ka Eiropas Savienības valstīs zemniekam maksā Ls 0,27 vai 0,28 par piena kilogramu. Lietuvieši cenu jau nolaiduši; kāda tā būs nākotnē, grūti prognozēt. Diemžēl mums tā vairāk ir politika, ko nosaka atsevišķi lobiji. Arī piena pārstrādes uzņēmumi izpārdoti ārzemniekiem. Peludes kundze minēja iespēju, – ja piena ražotājiem pienāks neciešami laiki, varētu sākties arī plašas zemnieku akcijas, kuras aicināja atbalstīt.
Runājot par tālāko sadarbību, viņa pastāstīja, ka piena naudu izmaksā divas reizes mēnesī. Pienu savāks katru otro dienu. SIA «Nadziņi» pārstāve iepazinusies arī ar atsevišķiem piena ražotājiem un piena kvalitāti. Piena iepircēji ir gatavi iepirkt kvalitatīvu pienu un piegādātājos vajadzētu būt vismaz trim fermām, kurās būtu 20 govis; tad apjomi būtu pietiekami, lai iepircējam būtu vērts braukt pienam pakaļ.
Mērķis – veidot savu pārstrādi
Vēl skarbāka bija piensaimnieku kooperatīva «Dzēse» valdes priekšsēdētāja Māra Petrēvica uzstāšanās. Viņš pastāstīja, ka kooperatīvs darbojas 10 gadus. Tajā apvienojušies 230 zemnieki, lai mēģinātu kopīgiem spēkiem aizsargāt savas tiesības. Latvijas zemniekiem nav neviena piena pārstrādes uzņēmuma, tāpēc izveidojusies situācija, ka pārstrādātāji diktē savus noteikumus piena ražotājiem. Sadarbībā ar kooperatīvu «Jaunais piens» kooperatīva biedru mērķis ir piena ražotājiem pašiem tikt pie sava pārstrādes uzņēmuma.
Vēl liela nozīme ir kvalitatīvam pienam. Kooperatīvs savā darbības laikā pieredzējis, ka ne visi piena ražotāji ir godprātīgi, kā dēļ dažkārt cieš godīgie. Kooperatīvs ved pienu uz Lietuvu, taču arī tur cenas krītas. Un tomēr Lietuvas piena iepircēji pret pārdevējiem esot labāk noskaņoti nekā pašmāju kombināti, kuri gan lielākoties nepieder latviešiem. "Kamēr Strautiņš (Viens no «Rīgas piena kombināta» īpašniekiem. – Aut.) krāj sev miljonus, man jālien no ādas ārā, lai es savas govis varētu pabarot," teica M. Petrēvics.
Viņš piedāvāja zemniekiem sadarbību ar nosacījumu, ka pa visiem kopā tiks nodrošināts, lai ik reizes aizvestu no pagasta četras tonnas piena, tas ir, pilnu mašīnas cisternu. Turklāt pienam jābūt kvalitatīvam, no saimniecībām, kurās ir dzesētāji. Runājot par analīzēm, šī lieta nokārtota – ir neatkarīga laboratorija un pretenzijām par nodotā piena kvalitāti nevajadzētu būt. Kā uzsvēra Vānes pagasta «Vārpu» saimniece Laima Griciusa, arī zemniekiem pašiem ir ļoti daudz jāstrādā, lai nepieļautu, ka pienā ir somatiskās šūnas.
Uzreiz, protams, zemnieki neizlēma, ar kuru sadarboties. Šī bija informācija pārdomām, turklāt, salīdzinot ar SIA «Ozoli» saldo un emocionālo solīšanu, saruna bija paskarba. Taču labāk skarba patiesība, nevis saldi un tukši solījumi.