Galerijā «Durvis» atvērta fotomākslinieces Silvijas Danelsones un lietišķās mākslas studijas «Plastika» darbu izstāde
Kā izstādes iekārtošanas brīdī pagājušajā piektdienā stāstīja fotogrāfe S. Danelsone, viņas – profesionālas ceļu projektētājas – dzīvē viss notiekot pa posmiem. Vienulaik bijis ādas apstrādes posms studijā «Plastika», kur iemācījusies kompozīcijas pamatus, tagad esot ļoti aktīvs fotoposms: "Šī ir mana pirmā lielā izstāde. Jau gadus trīs Ingrīda (Ingrīda Smuškova, Tūrisma informācijas centra vadītāja. – Red.) mani bar, ka neesmu sadūšojusies, – līdz šim esmu izstādījusies tikai kopā ar draugiem. Izstādē redzamas dūmu bildes, mirkļi no mūsu, fotogrāfu, kopīga saieta, kur paši fotogrāfi tēlo modeļus un uzņem viens otru. Pērn bija zaļais periods, bet ziemas patumšajos vakaros top klusās dabas…"
Māksliniece stāsta, ka izstādē apskatāmās bildes uzņemtas ar digitālo fotoaparātu un apstrādātas jeb paspilgtinātas ar datorprogrammu «Photoshop». To, kuru bildi tās apstrādās, viņa redzot un jūtot uzreiz – jau fotografējot.
Vaicāta, vai datorprogramma nekropļo īstenību, autore skaļi un aktīvi iebilst: "Tās ir muļķības! Sāku fotografēt 1. klasē 1. septembrī, kad tēvs iedeva fotoaparātu «Moskva 4» un parādīja pogas. Pamazām sākās filmiņas, attīstītāji un fiksāžas. Filmiņu attīstīja dažādā temperatūrā, lai dabūtu attiecīgu graudu vai to noņemtu, bija dažādi papīri un attīstītāji… Fotošops ir tā pati vecā fotolaboratorija, tikai digitalizēta. Bet arī es kādreiz teicu, ka tas ir mākslīgi un sirsnīgi strīdējos… Bet, kad nopirku digitālo aparātu, sapratu, ka uzņemtā bilde ir jēla. Pat ja neliek nekādus efektus, bilde jāuzasina, jāmaina kontrastiņš, un to dara ar datorprogrammu. Redziet, fotoaparāts redz savādāk nekā cilvēka acs. Kaut vai tikai tāpēc, lai dabūtu to, ko redzat jūs, bilde jāapstrādā. Ziniet, kā darīja kādreiz? Katru no 36 ar filmas aparātu uzņemtajiem kadriem pēc atmiņas uzzīmēja uz papīra, tad filmiņu lika vēlreiz fotoaparātā un mēģināja, piemēram, mākoņu bildē iedabūt cilvēka galvu. Tā tapa divkāršās, trīskāršās ekspozīcijas. Tagad to pašu dara ar datoru – dūmu bildes tapušas no astoņām vai pat 15 citām bildēm un nelielas devas fantāzijas…"
Ja domas lidojums pēc fotogrāfiju apskates meklē mierīgāku patvērumu, der apskatīties studijas mākslinieku darinātos darbos no ādas – vienkāršus, pamatīgus un kvalitatīvus grāmatu iesējumus, rotaslietu kārbiņas un kancelejas piederumu kastītes utt.
Vai tiešām katrs amatieris (Ok, kaut arī ar dārgu foto kameru) ir fotogrāfs? Vai arī fotogrāfs ir katrs, kas savas bildes izkar pie sienas? Kopš var nopirkt ciparu kameru, katrs sauc sevi par fotogrāfu, bildes apstrādā datorā un – ģeniļs darbs! Bet vai tāda Danelsone māk uztaisīt ģeniālas bildes ar filmu aparātu? Nesaliekot kadru uz kadra, strādājot ar gaismām, ēnām un krāsām? Mākslinieki, ko domājies!
Māk! Tici man! Kā jau viņa teica, pirmo bildi viņa uzņēma pirmajā klasē, kad vēl nebija tādu ciparu kameru! Arī šeit viņa strādā ar gaismām, ēnām un krāsam, vai maz izstādi redzēji ka tā runā? Un ne katrs nopērkot nu super dārgu kameru ir fotogrāfs!
ja jau ir izstāde, tātad nav amatieris.
fotogrāfs ir katrs, kas fotografē, 😛 un mākslinieks mīt katrā no mums (vismaz manīi točna), 🙂
tiešām – apskati bildes un tad runā!
PS. Gaidam nākamo personālizstādi!